Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Strobuku kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), valsts autoceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe (V932) labajā pusē, aiz Pilskalnes ciemata, pie pagrieziena uz Strobuku pilskalnu. Koordinātas: 56.19627 25.16219.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka sabrukusi, vietā redzami zāli un krūmiem apauguši pamati un stūra mūrējuma paliekas.
ZIŅAS
Senākais avots, kas apliecina, domājams, 19. gadsimta I pusē dibinātā, Pilkalnes (Pilkaln) muižai piederošā Strobuku kroga pastāvēšanu, ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls).[1]
Ar kroga simbolu Strobuku krogs iezīmēts arī vairākās citās 19. gadsimta, I pasaules kara laika un no 1920.–1940. gadam izdotās topogrāfiskās kartēs (4. attēls).
Kroģēšana Strobuku krogā gan izbeigta jau 19. gadsimta II pusē, kad saimniecisko nozīmi zaudē Neretas-Gricgales-Ērberģes Leišmales ceļš. Laikraksts “Baltijas Vēstnesis” 1897. gadā, ziņojot par krogam ceļa otrā pusē esošo Bublīšu mājas nodegšanu, rakstīja:
“Vējam pūšot, liesma pieņēmusies un plēnes dzītas tālu projām, tā, ka tās aizdedzinājušas Neretas bijušā Strobuka kroga rijas jumtu; arī šī ēka kritusi ugunij par laupījumu. Rija bijusi Kurzemes uguns apdrošināšanas biedrībā apdrošināta par 460 rbļ. Arendatora K. J. dažādi saimniecības rīki, kuri atradušies rijā un nebijuši apdrošināti, caur uguni gājuši bojā.”[2]
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
1921. gada 21. aprīlī Jaunjelgavas apriņķa IV rajona valsts zemju pārzinis ierodas Pilkalnes muižā un liecinieku klātbūtnē sastāda aktu par tās ēku un zemju pārņemšanu valsts rīcībā. Aktā ierakstīto īpašumu vidū arī Strobuku krogs ar 24 pūrvietām aramzemes un 10 pūrvietām pļavu. Kroga ēka raksturota kā “mūra ar šindeļu jumtu”. Pie tās vēl ir klēts un stallis (koka, ar salmu jumtu), rija (koka, ar salmu jumtu) un pirts (koka, ar salmu jumtu).[3]
Pilkalnes muižas sadalīšana jaunsaimniecībās tomēr ievelkas garumā, jo Rehenbergam-Lintenam kā Francijas pilsonim nacionalizēto muižu vispirms atdod atpakaļ, tad sadala neatsavināmā un atsavināmā daļā.
1923. gadā Neretas pagasta nodokļu maksātāju sarakstā ar 125. numuru ierakstīts Pilkalnes Strobuk kroga īpašnieks Rechenberg-Lintens Ernests (nomnieks Jankovskijs Kārlis).[4]
1925. gada 10. septembrī vecākā mērnieka J. Jansona sastādītā Pilkalnes muižas ēku aprakstā Strobuku krogā uzskaitītas un tajā pašā gadā tapušā plānā iezīmētas (3. attēls) šādas ēkas : 54 (kārtas numurs sarakstā). kūts (sienas – baļķu, jumts – salmu, vecums – veca, ēkas stāvoklis – sienas trupējušas, jumts caurs), 55. dzīvojamā ēka ar stadulu (māla kleķa, šindeļu, veca, labā stāvoklī), 56. rija (baļķu, salmu, veca, baļķi trupējuši, jumts vecs).[5]
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1926. gada 14. maija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 22. aprīļa lēmums – Jēkabpils apriņķa Neretas pagasta Pilskalnes muižā piešķirt Jankovski Johannai zemes gabalu 29F, Fa, Fb 19,93ha platībā.[6]
Tūlīt pēc iegūšanas Johanna Jankovski Strobuku kroga īpašumu pārdod Minnai Talberg.[7]
***
Pēc II pasaules kara Strobuku krogu turpina izmantot kā dzīvojamo māju. 1963. gadā kartē vēl redzam Strobuku kroga nosaukumu, bet 1979. gadā jau “Liepkalni” (5. attēls).
Strobuku krogs ir iekļauts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. 1984. gadā, kad sastādīts Kultūras pieminekļu tehniskās pārbaudes akts, mājā dzīvo Jevgeņija Zapaņenoka. Aktā lasām:
“Apsekojot (..) bij. Strobuku krogu, tika konstatēts, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Koka dakstiņu jumts nedaudz laiž cauri ūdeni. Sienas – māla, akmeņu mūrējums, pagalma pusē dažās vietās iedrupušas, iekšējās telpas labā stāvoklī – sienas nebalsinātas, grīdas dēļi veseli.”[8]
Par Strobuku kroga pastāvēšanas pēdējo posmu uzzinām no 1993. gada publikācijas laikrakstā “Lauku Avīze”, kurā aplūkots četru kultūrvēsturisku ēku liktenis Pilskalnes pagastā īsi pēc valsts neatkarības atjaunošanas un PSRS okupācijas režīma atņemto īpašumu atdošanas uzsākšanas:
“(..) Strobuku krogs, par ko mantinieks neliekas ne zinis. Šobrīd šis ir visretāk sastopamais gadījums. Pilnīgs pretstats tam, kas notiek Gricgales krogā. Arī Strobuku krogam ir interesanta vēsture, kaut vai tas, ka te meitās gājis Jānis Jaunsudrabiņš, tik ilgi cerējies ar Līziņu, kamēr viņu apprecējis.
Bet mantinieks mantojumu nesaņēma! Vēl pirms dažiem gadiem tā bija labi saglabājusies ēka, bet, kā pēdējie iemītnieki aizgāja, tā puikas izsita logus, vēlāk citi izlauza durvis, postīja, kā nu kurš iedomājās. Līdz savu padarīja laiks – ielūza jumts, ielūza sijas, izbruka siena…”[9]
Taisnības labad šeit gan jāpiebilst, ka mēs nezinām, vai mantiniekam bija spēks un rocība kroga ēkas uzturēšanai…
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski 19. gadsimta pirmajā pusē dibinātais Strobuku krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Krogs bija būvēts māla kleķa konstrukcijā kā ceļam paralēla garenbūve ar ievērojami platāku, pret ceļu izvirzītu stadulas daļu. Stadulai bija divi iebraucamie vārti – vieni, ieslīpi iebūvēti ceļa puses garenfasādē, otri – gala fasādē. Ēkas stūri bija stiprināti ar laukakmeņu mūrējumu, sienas apmestas ar kaļķa javu. Krogam bija divslīpju jumts ar pusnošļauptiem galiem un skaidu klājumu.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 –ts. No Neretas. Iekšzeme // Baltijas Vēstnesis. – 1897. – Nr. 191. – 25. augusts. Skatīts: periodika.lv
3 LVVA 2383.f., 1.apr., 108. lieta, 12. lapa.
4 LVVA 4280.f., 2.apr., 59.lieta, 23. lapa.
5 LVVA 1679.f., 172.apr., 512.lieta, 2. lapa.
6 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 198. – 14. maijs. Skatīts: periodika.lv
7 Paziņojums // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 209. – 22. septembris. Skatīts: periodika.lv
8 NKMP KMIC arhīvs, mape “Strobuku krogs Pilskalnes pagasts Aizkraukles rajons”, 5. lapa, inv. nr. 5811-1/III.
9 Grīnbergs, A. Vai īpašniekam ir iespējams saglabāt savas ēkas? // Lauku Avīze. – 1993. – Nr. 59. – 14. septembris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
