Pilskalns
ATRAŠANĀS VIETA
Strobuku pilskalns atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), 370m no valsts autoceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe (V932), tā kreisajā pusē, neliela sānceliņa malā. Koordinātas: 56.19627 25.16219.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Pilskalns sakopts, labiekārtots, tiek uzturēts. Pie pagrieziena uz pilskalnu no V932 ceļa ir norāde. Strobuku pilskalns ar apmetni ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis nr. 120.
ZIŅAS
Literatūrā Strobuku pilskalnu pirmais 1883. gadā piemin Augusts Bīlenšteins[1]
Vietnē latvijas-pilskalni.lv par Strobuku pilskalnu lasām:
“Par Pilskalnu tiek dēvēta aptuveni ZR-DA virzienā orientēta, kokiem apaugusi, ap 70 m gara kaupre, kas ir stāva pret ZR un R, bet A un D galā pakāpeniski saplūst ar apkārtni. Kaupre ir apkārtnē valdošās augstienes R izvirzījums. Kaupres ZR galā ir pret eventuālo plakumu ap 1,5 m augsts, garens paaugstinājums – valnis, kas uz ZR pusi veido stāvu, ap 6 m augstu nogāzi. “Vaļņa” pakājē ir aptuveni 25 m liels, izlīdzināts laukums – zaļumbaļļu un mazas estrādes vieta. Eventuālais pilskalna plakums, kura platums ap 20 m, ir izrakņāts ar tagad aizaugušām kartupeļu bedrēm. Rakumos atsedzas dzeltena zeme, lai gan vietām ir konstatēta arī pelēcīgāka. Visumā Pilskalnes Strobuku pilskalns tradicionālu pilskalnu neatgādina. Pēc ziņām, it kā pirms Pirmā pasaules kara kalnā atrastas trauku lauskas un dzelzs cirvītis. 1996. gadā pilskalna pakājē, uz Z no tā (sk. 1. attēlu), konstatēja apmetnes kultūrslāni, kurā it kā atrastas senas trauku lauskas un dzelzs bultas uzgalis ar atkarpēm. Grantsbedrēs pie netālās Strobuku kapsētas atrasta vēla laikposma kaklarota.”[2]
Strobuku pilskalna 3D modelis. Autors: Gatis Kalniņš. Avots: https://www.latvijas-pilskalni.lv/strobuku-pilskalns/
LITERATŪRA
1 Bīlenšteins, A. Kurzemes augšgalā // Latviešu Avīzes. – 1883. – Nr. 6. – 9. februāris. Skatīts: periodika.lv
2 https://www.latvijas-pilskalni.lv/strobuku-pilskalns/
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
