Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Krusta kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Neretas pagasta (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā) “Kalnārēs”, valsts autoceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe (V932) labajā pusē, apmēram 1km aiz Neretas. Koordinātas: 56.197644, 25.287609.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kādreizējā kroga ēkas vietā uzbūvēta dzīvojamā māja “Kalnāres”. Kroga nosaukums saglabāts gan autobusu pieturas, gan “Kalnāru” tagadējo saimnieku izveidotās “Krustakroga dārzniecības” vārdā. Dārzniecība specializējusies ziedu un puķu stādu audzēšanā.
ZIŅAS
Neretas muižai piederējušais Krusta krogs izveidots ap 19. gadsimta vidu, vietā, kur ar vietējas nozīmes ceļu krustojas Neretas-Gricgales-Mēmeles-Ērberģes ceļš. Senākais kartogrāfiskais avots, kurā redzam iezīmētu Krusta krogu, ir Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte (2. attēls).[1]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Neretas muižā minēti 4 darbojošies krogi, tos vārdā nesaucot.[2] Neretas muižas 1889. gada plānā redzam iezīmētu Baznīckrogu (Kirchenkrug), Susējas krogu (Susseikrug) un Auzu krogu (Audserkrug).[3] Ceturtais varētu būt Muižaskrogs, Oruļa krogs, Sudmalu krodziņš vai Krusta krogs. Iespējams gan, ka jau tolaik Krusta krogs kā nerentabls ir slēgts un pārveidots par muižas rentes māju.
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[4] Ja pieņemam, ka Krusta krogs tobrīd tomēr vēl darbojas, tad arī tas tiek aizvērts. Kāds laikraksta “Baltijas Vēstnesis” korespondents ar pseidonīmu K. Neretietis raksta: “Ar 1. jūliju “monopolu” ievedot, no mūsu 4 krogiem 3 nobeidza savu gaitu. Palika tikai 1 – “Susējas” krogs."[5]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1924. gada 12.aprīļa numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 8.februāra lēmums – no 18. marta Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta Neretas muižā piešķirt Liniņam Miķelim jaunsaimniecību nr. 103F[6]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā Krusta kroga īpašnieki ir Miķeļa Liniņa mantinieki. Vietas raksturs: vecsaimniecība (resp. – muižas rentes māja, jo pirms Latvijas valsts dibināšanas no muižām vai valsts izpirktās saimniecības (neskatoties uz to vai izpirkuma maksājumi bija nomaksāti vai vēl bija jāmaksā) agrārajā reformā netika pārdalītas).
Mājā ir 5 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta ārpus dzīvojamās ēkas.
Mājā dzīvo 10 personas un 3 ģimenes:
1) Ģimenes galva Lūcija Liniņš (dz. 1899., luter., atraitn., nodarbošanās – lauksaimniec.), viņas meita Zelma Liniņš (dz. 1919.g., luter., nodarb. – lauksaimniec.) un dēls Arturs Liniņš (dz. 1922., luter.).
2) Ģimenes galva Eduards Bruka (dz. 1872., luter., prec., nodarbošanās – galdniecība), viņa sieva Jūle Bruka (dz. 1877., luter., nodarbošanās – mājsaimn.), dēli Leonards Bruka (dz. 1909., luter., nepr., nodarbošanās – galdniecīb.) un Voldemars Bruka (dz. 1909., luter., nepr., nodarbošanās – galdniecīb.).
3) Ģimenes galva Kastis Ladiga (dz. 1901., kat., prec., tautība – leitis, nodarbošanās – lauksaimn.), viņa sieva Elizabete Ladiga (dz. 1900., lut., latviete, nodarbošanās – lauksaimn.) un sievas māte Karlīne Laukazīle (dz. 1876., atr., luter., nodarbošanās – lauksaimn.).[7]
1941. gada augustā, vācu okupācijas iestāžu veiktā tautas skaitīšanā Krusta krogs jau reģistrēts kā “Kalnāres” un tajā dzīvo 11 cilvēki. Īpašniece norādīta Otīlija Liniņš. Mājā dzīvo:
1) Otīlija Liniņš (dz. 1889.g. 8.jūlijā Neretas pag., luter. nodarbošanās – zemkopība, pierakstīta tagadējā dzīves vietā 1927.g.), Zelma Liniņš (dz. 1919.g. 24. oktobrī Neretas pag., luter., nodarbošanās – zemkopība, pierakstīta 1919.g.), Arturs Liniņš (dz. 1922.g. 27. janvārī Neretas pag., luter., nodarbošanās – maizes cept. str., pierakstīts 1922.g.).
2) Gustavs Mušperts (dz. 1907.g. 15. decembrī Rūjienas pag., luter., nodarbošanās – gad. darbu str.), Velta Mušperts (dz. 1912.g. 29. septembrī Neretas pag., luter., nodarbošanās – mājsaimniecība), Ilga Mušperts (dz. 1933.g. 31. maijā Rūjienas pag., luter.), Ārija Mušperts (dz. 1940.g. 3. janvārī Neretas pag., luter.), Vilnis Mušperts (dz. 1941.g. 15. janvārī Neretas pag., luter.). Visi Mušperti “Kalnārēs” pierakstīti 1941. g. 10. jūlijā un atnākuši no Neretas p. Dzirnavām.
3) Pranas Baikauskas (dz. 1908.g. 30. jūnijā Lietavā, lietavietis, katoļticīgs, nodarbošanās – gad. darbu str.), Kazimira Baikauskas (dz. 1920.g. 18. aprīlī Latvijā, lietaviete, katoļtic., nodarbošanās – mājsaimnie.) un Daņa Baikauskas (dz. 1940.g. 23. augustā Neretas pag., lietaviete, katoļtic.). Visi Baikauskas pierakstīti 1941. g. 25. jūlijā un atnākuši no Neretas pag. Drabuliņiem.[8]
Zelma Liniņa pēc II pasaules kara apprecās un turpina dzīvot “Kalnārēs”, Artūrs aiziet uz Suvainišķiem.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski ap 19. gadsimta vidu dibinātais Krusta krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Jādomā, bija būvēts koka konstrukcijā kā guļbūve. Tā kā kroga ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un nav izdevies iegūt kādus kroga plānus, vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte. 1915. g. izdevums. No vesture.dodies.lv
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
3 LVVA 1679.f., 189. apr., 41. lieta.
4 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
5 Neretiets, K. No Neretas // Baltijas Vēstnesis. – 1900. – Nr. 244. – 28. oktobris. Skatīts: periodika.lv
6 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr. 103. – 12. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
7 LVVA 1308.f., 12. apr., 14028. lieta, 49. lapa.
8 LVVA 1308.f., 15.apr., 3190.lieta, 192. lapa.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
