Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Neretas sudmalu krogs atradies Aizkraukles novada Neretas pagastā, Neretā, Dzirnavu ielā 8 (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases kreisajā pusē, ceļam pāri pretī Neretas dzirnavām. Koordinātas: 56.19755 25.31364.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Blakus vēsturiskā Neretas dzirnavu krodziņa vietai šodien atrodas vienstāva ēka. 2023. gadā ēka neapdzīvota.
ZIŅAS
Pie dzirnavām senāk nereti ierīkoja nelielus krodziņus, kur sabraukušajiem malējiem patverties un uzkavēties, gaidot savu kārtu. Šie dzirnavu krogi biežāk atradās pašā dzirnavu ēkā, bet reizēm tiem uzbūvēja atsevišķu celtni. Tāda, kā var redzēt Neretas muižas 1889. gada plānā (2. attēls), vismaz kopš 19. gadsimta 80.-tajiem gadiem pastāvējusi arī pie Neretas dzirnavām. Pašas dzirnavas, ja var ticēt 1942. gada avīžrakstā minētam gadaskaitļa attēlojumam virs sudmalu ieejas, varētu būt būvētas 1781. gadā.[1]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Neretas muižā minēti 4 krogi, tos vārdā nesaucot.[2] Neretas muižas 1889. gada plānā redzam iezīmētu Baznīckrogu (Kirchenkrug), Susējas krogu (Susseikrug) un Auzu krogu (Audserkrug). Senāk pastāvējis arī vēl 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē iezīmētais Neretas muižas krogs, kas atradies pašā muižas centrā – ceļa līkumā iepretī kungu mājai.[3] Tomēr, ja plāna sastādīšanas laikā muižas krogs vēl darbotos, tam visdrīzāk vajadzētu būt iezīmētam, bet tas tā nav. Te gan jāpiebilst, ka plānā neparādās arī Oruļa krogs, kas, domājams, tāpat piederējis Neretas muižai. Turklāt 1890. gadā Oruļa krogs vēl darbojies un tajā bijis krodzinieks.[4] Varbūt muiža Oruļa krogu bija pārdevusi? Par to liek domāt tas, ka muižas īpašumu plānā nav iezīmēta pat Oruļa kroga zeme.
Tāpēc varētu pieļaut, ka kā ceturtais domāts vai nu Dzirnavu krogs vai Krusta krogs (krogus ēka zudusi, mūsdienās saimniecība “Kalnāres”). Krusta krogs gan šajā laikā jau, šķiet, nodalīts kā rentes māja vai obroka gabals, bet dzirnavu krodziņš pie dzirnavām varētu arī nebūt norādīts, jo savas sezonālās darbības dēļ neticis uzskatīts par īsti pilnvērtīgu krogu… Līdzīgu situāciju redzam, piemēram, Valmieras apriņķa Kokmuižā, kur Dzirnavu krogs ir ierakstīts bruģa tiesas 1866. gadā sastādītā muižas krogu sarakstā, bet tajā pašā gadā zīmētā Kokmuižas plānā, kurā detalizēti attēlotas visas pie dzirnavām esošās ēkas, nav nekāda atzīme par kādā no tām tobrīd pastāvošo krogu.[5]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[6] Ja pieņemam, ka ceturtais Neretas krogs bija dzirnavu krogs, tad arī tas tiek aizvērts. Kāds laikraksta “Baltijas Vēstnesis” korespondents ar pseidonīmu K. Neretietis raksta: “Ar 1. jūliju “monopolu” ievedot, no mūsu 4 krogiem 3 nobeidza savu gaitu. Palika tikai 1 – “Susējas” krogs.[7]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Neretas mācītāja muižas sadalīšanas lietā glabātajos dokumentos un plānos (3. attēls) redzam, ka Neretas dzirnavu ēka ar zemes gabalu Nr. 125F 3,203ha kopplatībā paliek
Neretas muižas neatsavināmajā daļā, kas tiek atstāta iepriekšējam īpašniekam, bet dzirnavu kroga ēka ar 1,313ha piegulošu zemes gabalu nr. 47F tiek nodalīta no mācītāja muižas kā kopmoderniecībai paredzēts īpašums.[8]
1923. gada 14. jūlijā Centrālā Zemes ierīkošanas komiteja (CZIK) pieņem lēmumu atlikt Jaunjelgavas apriņķa Neretas pagasta Neretas sudmalu kroga piešķiršanu līdz jautājuma noskaidrošanai senātā.[9]
Nav zināms, kādi vēl pretendenti iepriekš bija pieprasījuši dzirnavu kroga zemes gabalu 47F, bet ar CZIK 1924. gada 2. jūlija lēmumu (prot. nr. 802, p. 4) to piešķir Neretas patērētāju biedrībai (preses publikācijās bieži tiek saukts arī par Neretas kooperatīvu).[10]
1937. gadā “Jēkabpils Vēstnesis” publicē rakstu, kas veltīts jaunās, elektrificētās Neretas pienotavas atklāšanai. Tajā uzzinām, ka kooperatīva pienotava darbību uzsāk 1924. gadā dzirnavu vecajā krodziņā. “Zeparatoru un sviesta kuļmucu līdz 1926. gadam grieza ar roku. Sākumā lauksaimnieki, kā jau uz visu jaunu, skatījās ar zināmu neuzticību. Tomēr interese drīz vien auga un 1926. g. turpat krodziņā ierīkoja tvaika pienotavu, kas neretiešus apkalpoja līdz pēdējam laikam.”[11]
1938. gadā tiek izveidota Neretas piensaimnieku sabiedrība, kas pārņem Neretas patērētāju sabiedrības piensaimniecības nozari un līdz ar to, domājams, arī vecā dzirnavu krodziņa ēku.[12]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Neretas sudmalu krodziņš bijis tipisks dzirnavkrogs. Nav zināms, kad tas celts – iespējams vienlaikus ar dzirnavām, iespējams vēlāk. Arī par 20. gs. I pusē pastāvošās Neretas dzirnavu ēkas celtniecības laiku nav drošu ziņu. Būtu jāmeklē apstiprinājums vai noraidījums 1942. gada “Jēkabpils Vēstnesī” minētajam gadaskaitlim “1781”, kas esot bijis “uzrakstīts” virs dzirnavu galvenās ieejas durvīm. 1889. gada Neretas muižas plānā redzamā ēku konfigurācija (2. attēls) tikai daļēji sakrīt ar 1922. gadā sastādītajā Mācītāja muižas sadalīšanas plānā (3. attēls) redzamo ainu. Dzirnavkrodziņa novietojums un salīdzinošie izmēri gan abos uzmērījumos aptuveni atbilst.
Dzirnavu krodziņš, kā var redzēt 1920.-to gadu fotogrāfijās (4.–6. attēls), bija neliela, ceļam paralēli novietota, šķiet, akmens mūra konstrukcijā celta vienstāva garenbūve ar māla dakstiņu jumta segumu. Jumts divslīpju, ar pusnošļauptiem galiem. Ēkas upes puses gals varēja tikt izmantots kā stadula, bet pretējā galā, kur iebūvēts dūmenis, bija vieta krogus istabai.
Savukārt, salīdzinot Mācītāja muižas sadalīšanas plānā un vēsturiskajās fotogrāfijās redzamo dzirnavu krodziņa ēkas novietojumu iepretī dzirnavām ar mūsdienu situāciju,
jāsecina, ka šodien pastāvošā māja Dzirnavu ielā 8 atrodas nedaudz tālāk uz Neretas centra pusi un ir uzskatāma nevis par pārbūvētu vecā dzirnavu krodziņa ēku, bet jaunu celtni. Šķiet, ka vecā ēka jau ir nojaukta un vairs nav redzama ap 1938.–1940. gadu uzņemtā fotogrāfijā (7. attēls).
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Darbs Neretas ūdens dzirnavās // Jēkabpils Vēstnesis. – 1942. – Nr. 43. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte. Skatīta: vesture.dodies.lv
4 Nedēļas pārskats par notikumiem Baltijā // Mājas Viesis. – 1890. – Nr. 3. – 20. janvāris. Skatīts: periodika.lv
5 https://www.historia.lv/vietas/brandela-krogs
6 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
7 Neretiets, K. No Neretas // Baltijas Vēstnesis. – 1900. – Nr. 244. – 28. oktobris. Skatīts: periodika.lv
8 LVVA 1679.f., 172. apr., 509. lieta.
9 Galīgi piešķirtas rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 77. – 1. augusts. Skatīts: periodika.lv
10 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr. 115. – 10. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
11 No rokas zeperatora tikuši pie modernākas pienotavas // Jēkabpils Vēstnesis. – 1937. – Nr. 45. – 11. novembris. Skatīts: periodika.lv
12 Zemkopju - tālumnieku novēlējumi Prezidentam // Jaunākās Ziņas. – 1938. – Nr. 243. – 25. oktobris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
