Nostāstu vieta: kalns
Pīleņģkalniņš ir bijis neliels pauguriņš “Jēkuliņu” māju zemē netālu no Vaidavas ezerā ietekošās Dankas upītes krastiem. “Jēkuliņi” un Pīleņģkalniņš, meliorējot laukus, nolīdzināti. Par bijušajām mājām liecina tikai kādas saimniecības ēkas akmeņu pamati un stādītu ozolu rinda. Nostāsti vēsta, ka Pīleņģkalniņā bijusi baznīca. Pīleņģis, sērmūkslis, pīlādzis tautas tradīcijās ir nozīmīgs koks. “Senie latvieši piešķīra šim kokam sevišķu spēku, kas aizdzen raganas un citus ļaunos garus. Pīleņģa nūja pie tam bijusi jātur ar tievgali rokā. Ja šis koks audzis mājas tuvumā, tad arī jau bijis pa daļai aizsargs pret dažiem ļaunumiem”. [1]
Nostāstos Pīleņģkalniņā minētas parādības. Vēsturniece Edīte Kurce grāmatā “Verzeichnis alter Kultstatten in Lettland” ievietotajā kapellu un baznīcu sarakstā [2] Pīleņģkalniņa baznīcu nav pieminējusi, tāpēc pastāv iespējas, ka nostāsti liecina par senu tautas tradicionālās reliģijas kulta vietu. “Mans tēvs, apmēram gadus 20 atpakaļ ar savu darba biedri, iedami agri no rīta uz darbu, apm. ap plkst. 3 rītā, pa Koceniešu Jēkulin mājas sētstarpi, lopu ceļu, gar minētās mājas riju un Pilenģkalniņu par kuru stāsta, ka tur agrāk bijus baznīca (agrāk kalniņā bērni spēlējuši mācītāju, laulājuši un kristījuši, arī mana māte, cūkas ganot, ņēmus dalību). Kā tikuši pret apzīmēto vietu, vista kladzinājus pie kājām. Abi dzirdējuši, uztaisījuši uguni, bet nekur neko nav redzejuši” [3] “Krāsmata pie Koceniešu Jēkulinu mājas, kur aug pilenģis. Tur priekš apmēram 55 gadiem bērni dzirdējuši, ka senāk baznīca bijusi, spēlējuši mācītāju, kristījuši, laulājuši. Mans tēvs ar savu darba biedri Jēgeri, kādreiz agri gar minēto vietu ietot, dzirdējuši sev līdz ietam un kladzinam vistu, pa tumsu izmeklējušies, taisījuši uguni un nekur nav vistu manījuši, gājuši tālāk, kladzinājus’ atkal. Ceļš iet gar Jēkulinu riju.” [4]
Literatūra
Aivara Jakoviča personīgais arhīvs.
1. Šmits, Pēteris. Latviešu tautas ticējumi. Rīga. 1940, III., 1615.lpp. E. Birzmanis, Latv. ārstn. stādi, 1887.
2. Kurtz, Edith. Verzeichnis alter Kultstatten in Lettland. R, 1924. g.
3. LFM, 23, 2536 [Vlm] --/Vlm Koku pag.
4. LFM, 23, 3798 Vlm., Koku pag.; Valmieras novada teikas. Valmiera. 1999., 125.lpp.
