svētavots/veselības avots
Avotiņš, izplūstot no plaisas augšdevona Sietiņu svītas gaišajos smilšakmeņos, iztek Pilsgravas lejasdaļā. Nelielā tērcītē nesteidzīgi plūstot pa mitru ieplaku, tas pēc aptuveni 30-40 metriem ietek Vaidavas ezerā.
Debits mērot aptuveni 0,6 l/sek. Avots apkopts, tiek izmantots ūdens ņemšanai. Garša šķiet nedaudz pliekana, kas izskaidrojams ar niecīgo minerālvielu saturu ūdenī, jo, ne virs ūdens horizonta, ne pašā ūdens horizontā nav karbonātiežu. Citi atzīst par garšīgu. Avota izplūdes vieta saistīta ar vietu, kur sīkas graviņas dibens sasniedz baltajos augšdevona Sietiņu svītas smilšakmeņos esošo pazemes ūdeņu līmeni. Kopējais ūdens horizonta pjezometriskais ūdeņu līmenis pazeminās Vaidavas ezera senlejas virzienā.[1]
Pilskalna avots senāk bijis saistīts ar tam tuvējo (atrodas gravas pretējā nogāzē) Velna jeb Pils alu, kura bija aizbrukusi 1912.g. pavasarī, bet tad ap 2000.gadu atkal atvērās, izveidojoties jaunai ieejai. Novadpētnieks K.Bukums rakstīja: "Alas dibenā atradās tāds pats balta ieža pīlārs un ap to auksts dzidris avots, kas alas sānos izlauzās uz āru un ieplūda ārpuses avotā un no turienes tālāk ezerā. Ir kāds nostāsts, ka kāds alas avotā ielaidis pīli, kas pēc neilga laika izpeldējusi ezerā. Cits nostāsts, ka līdakai kaklā, aiz žaunām piesiets zvaniņš un [tā] ielaista alas avotā. Līdaka vēlāk izzvejota ezerā."[2]
Mūsdienās Pilskalna avots tūrisma materiālos un pie tā izvietotajās norādēs tiek dēvēts[3] par "Svētavotu" un "Veselības avotu", taču tam nav atrodams nekāds vēsturisks pamatojums un šo nosaukumu lietošana būtu pārtraucama. Veselības avota tradīcija uz Pilskalna avotu visdrīzāk pārnesta nesenā pagātnē, to nekritiski pārņemot no aptuveni 1km attālā, seniem nostāstiem apvītā Briņķu Silavota, kas nereti lokalizēts, kā tuvāko plašāk pazīstamo vietu norādot Vaidavas pilskalnu:
"Vaidavas Veselības avots atrodas apm. 2 verstes no Rubenes baznīcas Vaidavas ezera kreisā krastā netālu no senču pilskalna Mitemnas. Uz avotu no tuvienes un tālienes gājuši ļaudis meklēt palīdzību slimībās. Avotā pa lielākai daļai ziedojuši naudu. Dzirdēju runājot, ka vēl tagad tur atrodot naudas gabalus. Kādreiz kāds kādu atradis, kā izņēmis roka palikus zila un piepampus. (Uz avotu veda un ved vēl tagad lejā braucamais ceļš, kas pa daļai ar priedītēm apaudzis.)."[4]
Literatūra
1 Biedrības "Saules Koks" 2007.g. īstenotā projekta "Imeras vides vērtības" materiāli.
2 Valmieras novada teikas. Valmiera. 1999, 296. lpp., K. Bukums.
3 daba.gov.lv
4 historia.lv
