Vaidavas pilskalna dobumakmens

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 19.04.2020

Organizācija:

Historia.lv

Vaidavas pilskalna dobumakmens. Vaidavas pagasts. 2007.g. 19.septembris. D.Ozola foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.457667, 25.272150129

Koordinātas nav precizētas dabā

Akmeņu lauks, akmenājs

Vaidavas pilskalna dobumakmens atrodas aptuveni 30 akmeņu lielā akmeņu laukā. Lauks izvietojušies 200 kv. metru lielā laukumā lēzenā reljefa pacēlumā. Lielākā daļa izskatās nekustināti. Vidējais akmeņu caurmērs 0,8-1,2 m.

Atsevišķi akmeņi ar redzamām apstrādes pēdām. Dobumakmens ir lielāka akmens fragments, guļ apvelts uz sāniem - violetpelēks lielkristālisks gneiss ar cilindrisku bļodveida iekalumu, kam cilindru iezīmējošā aploce padziļināta. Akmens fragmenta izmēri: platums 46 cm, garums 85 cm, augstums 34 - 47 cm. Iekalums - 21,5 cm caurmērā. Akmens sastāvs - plaģioklāzs 80% un kvarcs 20%. No akmens virspuses, kurā izkalts iedobums, daļa nošķelta - tādējādi no dobuma saglabājusies tikai puse.

Cits, domājams mākslīgi apdarināts, akmens ir ar pakavveida rievu. Tas atrodas ap 10 m no dobumakmens. Sarkans vidēji lielkristālisks granīts līdz granītgneiss. Sastāvā kālija laukšpats 65%, kvarcs 30%, tumšo - līdz 5%.

Literatūra

Biedrības "Saules Koks" 2007.g. īstenotā projekta "Imeras vides vērtības" materiāli.

Bļodakmens

Akmeņu lauku pie Vaidavas pilskalna 1985. gadā atklāja novadpetnieks O. Ozoliņš. 1986. gadā akmeņu izvietojumu uzmērījis Jānis Klētnieks, bet arheologi Z. un J. Apali te izdarīja arheoloģisku pārbaudes rakumu. [1]

Akmeņos veiktie iekalumi, iespējams, liecina par šīs vietas kādreizēju nozīmi vietējo iedzīvotāju garīgajās tradīcijās. Arheologs Juris Urtāns pieļāvis, ka Briņķu sila dobumakmens varētu būt izmantots kā sens ziedoklis. [2] Vēsturnieks Andris Caune ieteicis šo dobumakmeni un apkārtējo akmeņu grupu kā senu kulta pieminekli ņemt valsts aizsardzībā.[3]

Savukārt Guntis Eniņš ir pārliecināts, ka dobumakmens ir nepabeigta, saplīsusi dzirnakmens sagatave:

"Tikai 2008. gadā, kad pētījām un mērījām Jauno Vaidavas Velnalu, Tālis Freivalds ieteica šo kultakmeni ar iekalto dobumu pagriezt tā, lai būtu redzami tā sāni. Kad tas mums izdevās, atklājās ļoti vienkārša un jautra patiesība: akmens ārējā mala, ko līdz šim pieslēpa zeme, ir nokalta apaļa. Patiesībā pārprastais kultakmens ir kāda daļa no neveiksmīgi kalta dzirnakmeņa. To apliecina arī apaļi kaltais dobuma diametrs, kas atbilst dzirnakmeņa acs izmēram, bet tas neatbilst ne to kultakmeņu klasei, ko saucam par muldakmeņiem, ne kultakmeņu klasei, kurus saucam par kausakmeņiem.

Vaidavas pilskalna dobumakmens. Redzama apaļi nokaltā ārējā mala. 2020.g. 25.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Acīmredzot notikumu gaita bijusi šāda. Senāk dzirnakmeņu kalēji šos akmeņus kala uz vietas, kur tādi lieli izturīgas struktūras veidojumi bija atrodami. Kad dzirnakmens bija izkalts apaļš un padarīts daudzkārt vieglāks, tā cauruma acī iebāza koku, iejūdza zirgu, un akmeni ērti aizripināja pie pasūtītāja uz dzirnavām. Bet kādreiz gadījās nelaime, kalšanas darbos akmens ieplīsa vai pavisam pāršķēlās, tādi akmeņi palika turpat un tagad brīžam satrauc svētakmeņu meklētājus."[4]

Par Vaidavas pilskalna bļodakmeni kā daļu no dzirnakmens sagataves netieši liecina arī cita, pāris kilometru attālajā Oģēnu mežā pamesta sagatave.

Literatūra

1 Andris Caune. “Sudraboto gaiļu” noslēpums paliek. Dabas un vēstures kalendārs 1988. Zinātne. Rīga. 1987, 214. lpp. 1. attēls.
2 Juris Urtāns. Ziemeļvidzemes pilskalni. 20. Vaidavas pilskalns. Avots. Rīga. 1991, 43. lpp.
3 Andris Caune. “Sudraboto gaiļu” noslēpums paliek. Dabas un vēstures kalendārs 1988. Zinātne. Rīga. 1987, 215. lpp
4 la.lv

Saistītās vietas

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Sakrālās un mītiskās vietas, kulta akmeņi ar mākslīgās apdares pēdām, bļodakmeņi, Ģeoloģiskie objekti, akmeņu lauki, akmenāji

Pagasts:

Vaidavas pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

ģeoloģisks/ģeomorfoloģisks dabas piemineklis: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Vaidavas pagasts, 1 km uz DDA no Valmieras-Straupes-Rīgas un Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļa krustojuma, Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļa kreisajā pusē, mežā, 130 m ADA no ieejas Vaidavas pilskalnā, apm. 200 kv. m lielā akmeņu laukā.