Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Lenču muižas kroga vieta atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Lenču pagastā) pie senā Rīgas – Tērbatas lielceļa, tā kreisajā pusē, mūsdienu Pūnās – posmā starp Lenčiem un Vējkrogu. Koordinātas: 57.39591 25.20782.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Vēsturiskā kroga aptuvenajā novietnē mūsdienās atrodas “Pūņu” ēka, kurā ir dzīvokļi un veikala telpas. Ēka ārēji ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī.
ZIŅAS



Lenču muižas krogs vēstures avotos pirmo reizi parādās J.A. Ulriha 1695. gadā sastādītajā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē[1], kur tas, novietots apmēram astotdaļjūdzi (Ulriha lietotajā mērogā) pirms muižas, iezīmēts kā Lentzenhoff Krug. Domājams, krogs redzams arī 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē.[2] Šeit tas ar attiecīgu topogrāfisko simbolu, kā vārdā nenosaukts krogs, iezīmēts tieši uz D no Lenču muižas. Tas gan drīzāk skaidrojams ar neprecizitāti, jo zināmas nobīdes no reālās situācijas dabā Mellīna sastādītajās Vidzemes apriņķu kartēs vērojamas vairākās vietās (Sk. piem. novietojumu Upes krogum, kas ir nākamais Rīgas virzienā no Lenčiem). Vēlāk – tāpat bez nosaukuma, norādot tikai ar simbolu – krogs attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē.[3] Rikera kartē, kas kopumā ir jau daudz precīzāka, Lenču muižas krogs atkal novietots apmēram turpat (~1km pirms Lenču muižas), kur iezīmēts J.A.Ulriha 1695.gada kartē. Tā kā nedz 1866. gada Krievijas impērijas 3 verstu kartē, nedz jaunākās 19.gs. II puses un 20.gs. sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs[4] krogs vairs nav iezīmēts (tā vietā attēlota ēka pie kuras 2 verstu kartē pievienota norāde krievu val. – Д. раб. – strādnieku māja), tad šķiet, ne vēlāk kā 19.gs. vidū Lenču muižas krogus savu pastāvēšanu beidz, iespējams, nespējot konkurēt ar netālo Vējkrogu un Upes krogu starp kuriem tas atradās.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS





Lenču muižas krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Šobrīd nav iespējams droši pateikt, vai “Pūņu” ēka ir senā Lenču muižas krogus celtne. Ēka formas ziņā kā koka garenbūve atgādina krogu, taču Lenču muižas krogus ēkai vajadzētu būt celtai 19.gs. I pusē. Savukārt “Pūņu” šķeltā laukakmens mūrētie pamati ar sāniski liktiem māla pilnķieģeļu virspamatiem, kā arī augšdaļā profilētie dūmeņi drīzāk liek domāt par 19.gs. II pusi vai 20.gs. sākumu.
Laika gaitā ēka ir pārbūvēta un bez vēsturiskiem attēliem nav iespējams noteikt tās kādreizējo arhitektonisko veidolu vai plānojuma tipu. Šobrīd ēkai ir divslīpju jumts ar azbestcementa viļņoto lokšņu segumu, izbūvēti vairāki logi un durvis, tā apšūta ar krāsotiem koka dēļiem un tajā atrodas vietējais veikaliņš “Pūņas”. Pēc “Pūņās” dzīvojošās veikala pārdevējas stāstītā, blakus ēkai uz Valmieras pusi atradusies kūts un māja, kas kara laikā nodegusi.[5]
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 14.lapa.
2 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
3 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
5 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Pierakstīts 22.04.2022, “Pūņās”.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.