Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Sila krogs atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Alsviķu pagastā) Rīgas – Vecpiebalgas – Alūksnes senā ceļa trases, mūsdienu autoceļa P34 (Sinole – Silakrogs) labajā malā, zemesgabalā “Silakrogs” pirms sabiedriskā transporta pieturas “Silakrogs”. Koordinātas: 57.42830 26.98780.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka pilnībā zudusi, šobrīd (2022) atlikuši tikai mūra pamati.
ZIŅAS
Senākās ziņas par Sila krogu nāk no 17. gadsimta beigu dokumentiem – zviedru valdības Vidzemē veiktā Lielā kadastra ietvaros sastādītajos 1681., 1683. un 1684. gada revīziju sarakstos Tūjas muižā (Kragenhof) citu mājvietu vidū nosaukts “Sille Krogh”.[1]
Sila krogs iezīmēts arī kadastra vajadzībām sastādītajā Tūjas muižas 1683. gada plānā (2. attēls)[2] un ap 1700.gadu zīmētajā Rīgas–Alūksnes ceļa kartē (3. attēls).[3]
1750. gada Vidzemes muižu revīzijas aktīs, Alūksnes draudzes Tūjas (Kragenhoff) privātmuižas sadaļā lasām, ka muižā ir divi krogi – Sila (Sille) krogs un Ķemeres jeb Bandes krogs (Der Kemmer oder Bande krug). Abi “pie lielā ceļa”, bet kroģēšana notiek tikai Sila krogā, kurā “gadā 40 līdz 50 alus mucas viegli [tiek] pārdotas”.[4]
Silakrogs (Sillekrug) iezīmēts L.A.Mellīna 1793.gadā sastādītā Valkas apriņķa kartē (4.attēls).[5] To redzam norādītu ar kroga simbolu arī Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē[6] un Krievijas impērijas 1866.gada trīs verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.[7]
1892. gadā izdotajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Sila krogs (Sillakrug) norādīts kā vienīgais baronam Aleksandram Volfam piederošās Tūjas muižas krogs. Tā nomnieks – Pēteris Incekalns (Peter Intzekaln).[8]
Sila krogs (Sille) ir arī vienīgais 1901.gadā sastādītā Valkas apriņķa privātmuižu krogu sarakstā minētais Tūjas muižas krogs. Tā rentnieks īpašniekiem – baronietei A. Volfai un A. fon Tranzē-Rozenekam – gadā maksā 500 rubļu nomas maksu.[9]
Pagaidām nav ziņu, cik ilgi Sila krogā turpinājusies kroģēšana. Domājams, krogs tika slēgts neilgi pēc Valsts spirta monopola ieviešanas 1900.gadā, kad darbību pārtrauca 66% Vidzemes krogu.[10]
Ap 1900.gadu sastādītā Alūksnes draudzes kartē Sila krogs nav iezīmēts,[11] bet to vēl redzam 1904.gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē (5.attēls)[12].
1909.g. Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Tūjas muižā neviens krogs vairs nav norādīts.[13]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Pēc Jāņa Līča laikrakstā “Malienas Ziņas” 2017.gadā publicētā rakstā sniegtām ziņām Sila krogs piešķirts Brīvības cīņu dalībnieka Miķīša ģimenei.
J.Līcis raksta arī par gadatirgiem, kas notikuši pie Sila kroga: “Jāpiemin, ka daudzviet pie krogiem tā sauktajos cara laikos rīkoja gadatirgus. Tāds rīkots arī pie Silakroga uz lauka austrumu pusē, jo otrpus ceļam līdz 1950.-jiem gadiem bija augsts smilšu kalns, pie tā kāda mūra ēka – šķūnis, bet Miķīšiem gan dzīvojamās telpas, gan kūts (bijušā stadula) zem viena jumta, pirts – purva malā.”[14]
1929.gadā kāds Pieminekļu valdes līdzstrādnieks Sila krogu fotografē – šis (6.attēls) ir pagaidām senākais zināmais ēkas uzņēmums. Fotogrāfijā redzams, ka ēkai nesen uzklāts jauns jumta segums.
1980.gadā Sila krogu kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli apseko un fotografē (7.–10. attēls) kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieks. Ēka joprojām ir dzīvojamā māja, taču, šķiet, jau pamesta. Fasādes dzega apdrupusi.[15]
Ap 1990.gadu Miķītis Sila krogu pārdod, bet jaunajiem īpašniekiem tomēr nepietiek līdzekļu ēkas atjaunošanai un jau pēc pāris gadiem tas atkal nonāk citās rokās.[16]
Sila kroga ēka stāv pamesta līdz 1995.gadam, kad iet bojā ugunsgrēkā.
Alūksnes rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore savā 1995.gada 9.jūlija ziņojumā inspekcijas priekšsēdētāja vietniekam J.Asarim par notikušo raksta:
“Šī gada 7.07. vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī 1.00134.000 Sila krogā (19.gs., Alūksnes rajons, Alsviķu pagasts, Sila krogs) nenoskaidrotu iemeslu dēļ izcēlies ugunsgrēks. Ēka līdz tam netika izmantota un bija objekts, kas ir avārijas stāvoklī. Ēkai bija bojāts jumts un jumta konstrukcija, sliktā tehniskā stāvoklī bija arī celtnes iekštelpas. Visas bojātās detaļas ugunsgrēkā gājušas bojā. Pēc nodzēšanas palikušas akmens mūra sienas, saglabājušās arī ārējās apdares detaļas. Īpašnieks degušo koka daļu fragmentus no celtnes novāc. Ēku ir iespējams atjaunot sākotnējā izskatā.” [17 NKMP KMIC 46376-1/III]
Par ugunsgrēka iemeslu iepriekš minētajā “Malienas Ziņu” rakstā J.Līcis raksta: “1995.gada vasarā biju liecinieks ēkas nodegšanai. Ēkas aizmugurē pie ieejas durvīm bija sakurts ugunskurs…”[14]
Nodegušais Sila krogs atjaunots netika. Vairākus gadus ceļa malā stāvēja lēnām drūpošie mūri ar dūmeni vidū (11.–12.attēls), bet 2017.gada martā arī tie tika nojaukti. Tagad kroga vietu iezīmē vien nepilnu metru augsti akmens pamati (13.–16.attēls).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Sila krogs bijis tipisks lielceļa krogs, kas ierīkots pie vienas no sava laika nozīmīgākajām satiksmes maģistrālēm – Rīgas–Alūksnes lielceļa malā, vietā, kur no tā atzarojas ceļš uz Alsviķiem.
17. gadsimta revīziju aktīs minētais un kartēs iezīmētais Sila krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Kroga mūra ēka ar R pusē gareniski pievienotu stadulu, domājams, celta 19.gadsimtā, iespējams tā I pusē. Ēkas stūru izbūvē lietotie apdarinātie lielāka izmēra akmens bloki ļauj vilkt zināmas paralēles ar netālajām Ķemeres un Dzeņu krogu celtnēm. Sienas mūrētas no nešķeltiem laukakmeņiem un māla pilnķieģeļiem, bijušas pilnībā vai daļēji apmestas, apmetumu rotājot ar sīkām tumšas krāsas akmens šķembām. Ēkai 1929. gadā divslīpju jumts ar koka skaidu segumu. Logi četrstūra formas, ailas apmestas ar dekoratīvu apmetuma joslu.
1929. gada fotogrāfijā redzam, ka Sila kroga apdarē izmantoti krogiem neierasti arhitektoniski dekoratīvie elementi – ēkai ceļa pusē bijusi balti apmesta dzega ar zobinājuma joslu un pusloka formas jumta logi. Vai šie rotājumi krogus ēkai bijuši izbūvēti jau to ceļot vai pievienoti vēlākā pārbūvē, grūti teikt. Skaidrs ir tas, ka krogs kaut kad pārbūvēts, aizmūrējot stadulas vārtus R gala fasādē un pusloka pārsedzes logus abās gala fasādēs (to vietā izbūvējot mazākus taisnstūra formas logus), paaugstinot gala sienu zelmiņus, lai nošļauptās jumtgales varētu aizvietot ar taisnajām; stadulas daļu sadalot telpās, ierīkojot tajā logus un uzmūrējot dūmeni ar atbilstošo apkures ierīci. Šķiet, pārbūve notikusi jau 19.gadsimtā, jo diez vai 20.gadsimta sākumā vēl būtu likti 16 rūšu logi, kādus redzam 1929.g. fotogrāfijā… Par senāku pārbūvi liecina arī 1929.gadā jau apdrupušie dūmeņu gali un no dzegas zobinājuma vietumis izdrupušie ķieģeļi.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 269.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 437.lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2209.lieta, 64 (20).lapa.
4 LVVA 7348.f., 1.apr., 30.lieta, 475a. lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 53.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
9 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 4.lapa.
10 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
11 LVVA 1679.f., 189.apr., 150.lieta.
12 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
13 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 505.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
14 Līcis, Jānis. Par Sila un citiem krogiem // Malienas Ziņas. – 2017. – 4.jūlijs.
15 NKMP KMIC, Arhitektūras pieminekļa apraksts 1980.g., mape “Sila krogs”, inv.nr. 15037.
16 Izrakstu kartīte “Sila krogs”. 1993.g. 23.februāris. Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja arhīvs.
17 NKMP KMIC, mape “Sila krogs”, inv.nr. 46376-1/III.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
