Mellīšu kroga vieta

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 03.04.2023
Organizācija: 

1. attēls. Mellīšu kroga vieta Alūksnes–Ziemeru–Veclaicenes ceļa labajā malā. 2022.g. 16.aprīlis. V.Grīviņa foto.
1, attēls. Mellīšu kroga vieta Alūksnes–Ziemeru–Veclaicenes ceļa labajā malā. 2022.g. 16.aprīlis. V.Grīviņa foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57.48950 27.07028
Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Mellīšu krogs atradies Alūksnes novada Ziemera pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā), senā Alūksnes–Neihauzenes (Pleskavas/Pēterburgas) lielceļa (mūsdienu autoceļš Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386)) labajā malā pie Mellīšu ezera – ceļu krustojumā, kur pie Ziemera pagasta "Zīlēm" no autoceļa V386 atzarojas ceļš V389 (uz Šļukumu). Koordinātas: 57.48950 27.07028.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Krogs zudis, tā novietnē redzamas vien krūmos un kokos ieaugušu pamatu paliekas.

ZIŅAS 

Pirmais Mellīšu mājvietas pieminējums atrodams 17.gadsimta beigu dokumentos – zviedru valdības Vidzemē veiktā Lielā kadastra ietvaros sastādītajos 1681., 1683. un 1684. gada revīziju sarakstos Lāzberģa muižā (Fianden) citu mājvietu vidū nosaukta “Melnitz” sēta.[1]

Mellīši iezīmēti arī kadastra vajadzībām sastādītajā Lāzberģa muižas 1683. gada plānā (2. attēls)[2] un ap 1700.gadu zīmētajā Rīgas–Alūksnes ceļa kartē (3.attēls)[3].

2. attēls. Mellīši (Melnitz - mājvieta nr.19) Lāzberģa muižas 1683. gada plānā. LVVA 7404.f., 1.apr., 423.lieta.
3. attēls. Mellīši (Mellitz) ap 1700.gadu sastādītajā Rīgas-Alūksnes ceļa kartē. LVVA 7404.f., 1.apr., 2209.lieta, 64.(20.) lapa.
4. attēls. Mellīšu krogs (Mahlais) L.A.Mellīna 1793.g. Valkas apriņķa kartē.

Nav zināms, kad Lāzberģa muiža Mellīšos ierīko krogu. 18.gadsimta beigās tas jau pastāv un ir iezīmēts (Mahlais) L.A. Mellīna 1793.g. sastādītajā Valkas apriņķa kartē(4.attēls).[4] Mellīša krogu (Mallnith) redzam arī Rikera 1839.g. Vidzemes speciālkartē[5] un Krievijas impērijas 1866.gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.[6]

Mellīša krogs (Mellit) ir norādīts kā viens no 3 Lāzberģa muižas krogiem Krēgera 1892.gada “Vidzemes adresu grāmatā”.[7] Arī 1901.gadā sastādītajā Valkas apriņķa privātmuižu krogu sarakstā Mellīša krogs (Mellit) ir viens no 3 Lāzberģa muižai 1899.gadā piederošajiem krogiem. Ienākumus muižai gan tas dod vismazākos – gada nomas maksa Mellīšu krogam ir 400 rubļi, kamēr Muižas krogam 600 rubļi, bet Marien krogam (kur atradās?) – 1500 rubļi.[8]

Nav arī ziņu, cik ilgi Mellīša krogā turpinājusies kroģēšana. Domājams, krogs tika slēgts neilgi pēc Valsts spirta monopola ieviešanas 1900.gadā, kad darbību pārtrauca 66% Vidzemes krogu.[9]

5. attēls. Mellīšu kroga drupas PSRS Armijas ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē. Mērogs 1:25 000. 20.gs. 40.–50. gadu situācijas uzmērījums.

Mellīšu krogs ir iezīmēts ap 1900.gadu sastādītā Alūksnes draudzes kartē (5.attēls)[10]; kā  krogs tas norādīts vēl arī 1904.gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē (6.attēls).[11]

1909.g. Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Lāzberģa muižā minēts vairs tikai Muižas krogs ar krodzinieku D.Celmiņu.[12]

Mellīšu kroga ēka, kas vēl pastāv 1927.gadā,[13] domājams, iet bojā II pasaules kara gados. PSRS armijas ģenerālštāba 1947.g. militāri topogrāfiskajā mēroga 1:25000 kartē Mellīša kroga vietā redzam iezīmētas drupas (7.attēls).[14]

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

6. attēls. Mellīšu kroga vieta. 2022.g. 16.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Mellīšu krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Pagaidām nav izdevies iegūt nedz kādu kroga celtnes aprakstu, nedz attēlu, tāpēc celtniecības materiāls, izskats un plānojums nav zināmi. Iespējams, krogs vismaz daļēji bija celts mūra konstrukcijā.

Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 269.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 423.lieta. 
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2209.lieta.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 53.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
8 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 3.lapa.
9 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
10 LVVA 1679.f., 189.apr., 150.lieta.
11 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
12 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 503.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
13 Vaj atkal laupīšana? // Latvis. – 1927. – Nr.1778. – 16.septembris. Skatīts: periodika.lv
14 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/

Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Ceļi un robežas, krogi
Pagasts: 
Ziemera pagasts
Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Alūksnes novada Ziemera pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā), senā Alūksnes–Neihauzenes (Pleskavas/Pēterburgas) lielceļa (mūsdienu autoceļš Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386)) labajā malā pie Mellīšu ezera – ceļu krustojumā, kur pie Ziemera pagasta "Zīlēm" no autoceļa V386 atzarojas ceļš V389 (uz Šļukumu).

Reklāma