Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Jaunā (Kapu) kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, zemes gabalā “Rītupes”. Koordinātas: 56.287411 25.022070.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi. Tās vietā vai blakus tai uzcelta dzīvojamā māja “Rītupes” (iepriekš – “Kalnieši”).
ZIŅAS
Novadpētniecības literatūrā atrodam nostāstu, ka Jaunais krogs senāk atradies ceļa malā pie Vecmēmeles muižas, bet baronam nav paticis, ka krogus apmeklētāju rati izdangā ceļu, tāpēc to pārcēlis purversti tālāk uz Lielmēmeles pusi, gravas malā. Ļaudīm tas nav paticis, tādēļ jauno krogu nosauca par “Kapu krogu”, jo otrā gravas pusē atradās kapsēta.[1]
Tomēr kroga kādreizējam novietojumam pretī muižai pagaidām nav atrodami dokumentāri pierādījumi. Visai precīzās K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes kartes 1864. gada izdevumā Vecmēmeles muižas apkārtnē redzam iezīmētu tikai tai piederošo Dūžēnu krogu un Lielmēmeles Timsēnu krogu (2. attēls). Blakus muižai kroga simbola ceļa malā nav.[2]
Senākais kartogrāfiskais avots, kurā redzam attēlotu Jauno krogu (Явна), ir Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte (3. attēls).[3]
Visdrīzāk krogs ir nevis pārcelts, bet 1860.-tajos gados dibināts no jauna, kas atspoguļojas arī tā vārdā. Arī iesauka – Kapu krogs – tam dota nevis dēļ nepatikšanas, bet pēc novietojama. Nav gan arī vēl skaidrs, kad dibināta krogam pretī gravas otrā pusē, blakus bijušajai Mēmeles skolai un vēlāk pagastnamam esošā vecākā zemnieku kapsēta (sk. 1. attēlu), par kuras esamību tagad liecina tikai kāda nolauzta krusta pamatne. 1866. gada 3 verstu kartē kapsēta nav iezīmēta – iespējams, to var skaidrot kā kartogrāfisku kļūdu vai nepilnību (netika veikta situācijas aktualizācija dabā), taču vairākas citas tuvākās apkārtnes mazās lauku kapsētiņas (piem. Lielmēmeles muižas kapi) tajā ir attēlotas. Lai vai kā, bet 1870.-tajos gados kapsēta noteikti jau pastāvēja un bēriniekiem krogs bija vieta, kur gan sapulcēties, gan pieminēt aizgājējus.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” lasām, ka Vecmēmeles muižā darbojas Jaunais krogs (krodzinieks Millers), Dzirnavkrogs (krodzinieks Ozoliņš) un Dūžankrogs (krodzinieks Fogels (Vogel)).[4]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[5] Arī Jaunais krogs – ja vēl darbojas – tiek slēgts un, jādomā, pārveidots par rentes mājām. Rihtera 1912. gada adresu grāmatā Vecmēmeles muižā vairs nav norādīts neviens darbojošs krogs.[6]
Daudzi krogi, lai arī sen vairs nepastāv kā kroģēšanas iestādījumi, I pasaules kara laikā un vēl arī Latvijas Republikas gados bieži tiek pārzīmēti no kartes kartē. Tā arī Jaunais krogs ar kroga simbolu un nosaukumu vēl iezīmēts Vācijas impērijas armijas 1917. g. kartē (4. attēls).
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 21. novembra numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 27. oktobra lēmums – Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagasta Vecmēmeles muižas pap. gabalu 3F 34,45 pūrvietu platībā piešķirt Jānim Ezītim. Noraidīts Jānis Dārziņš. Piezīme: gabals Nr. 3F zem nosaukuma Jaunais krogs.[7]
Citas ziņas par Jauno krogu manā rīcībā pagaidām nav. Pēc tagadējās “Rītupju” īpašnieces teiktā, šobrīd pastāvošā dzīvojamā māja celta ap 1925. gadu. Domājams, kroga ēka bija veca, nolietojusies un tādēļ nojaukta.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Jaunais krogs iekļaujas ceļa krogu un kapsētas krogu grupā.
Tā kā nav izdevies atrast kādus kroga attēlus vai aprakstus, nav zināms tā izskats un celtniecības materiāls. Ļoti iespējams, ka krogs bija celts koka konstrukcijā.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Mazzalves dižozola stāsti : vēsture, cilvēki, atmiņas. Sakārtoja S. Lisovska. 2021. – 100. lpp.
2 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). No Liepājas muzeja krājuma. Inv. nr. LM 7452.
3 Krievijas impērijas 1866. g. 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte. No: vesture. dodies.lv.
4 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
5 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
6 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 613.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
7 Oficiālā daļa. Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 52. – 21. novembris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
