Vecsaimniecība
Vēsturiskā apkaime: Dreimaņi / Rendas valsts meža novada dienvidu daļa.
ZIŅAS
1920. gadu sākumā, neilgi pēc Pasaules kara beigām un Latvijas valsts nodibināšanas, dzīvojot meža vidū, ne viens vien jūtas drošāk, turot mājās šaujamieroci. Ne vienmēr tie ir legāli. Arī Teodoram Ponem Rendas “Apškalnos”. 1924. gadā policija, izdarot kratīšanu, “Apškalnos” atrod bez atbilstošas atļaujas glabātu Brauniņa sistēmas revolveri un no armijas šautenes pārtaisītu medību bisi. Poni sauc pie atbildības.[1]
1929. g. lauksaimniecības skaitīšanā “Āpškalnu” anketā lasām, ka tie “iegūti pirkšanas ceļā kā vecsaimniecība”. Īpašnieki – Brenča Pones mantinieki. Saimniecības vadītājs Teodors Pone. “Āpškalnu” kopplatība 199 pūrvietas (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme – 52 pv., augļu un sakņu dārzs – 1 pv., pļavas – 60 pv., ganības – 60 pv., mežs – 4 pv., 1 pv. purvs.
“Āpškalnos” ir 1 līdz 1920. gadam celta koka dzīvojamā ēka ar 4 istabām no kurām 2 apdzīvo īpašnieks ar ģimeni, bet 2 – algoti strādnieki/citi iedzīvotāji. Vēl ir 1 koka kūts/stallis, 1 koka klēts, 1 koka rija, 1 koka labības šķūnis, 2 citi šķūņi un 2 lietojumā nenosauktas koka celtnes.[2]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā “Āpškalnu” īpašnieks Teodors Pone. Mājā apdzīvotas 5 istabas, dzeramo ūdeni ņem no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu. “Āpškalnos” dzīvo:
Ģimenes galva Teodors Pone (dz. 1889, luter., nodarbošanās – zemkopība); viņa sieva Anna Pone (dz. 1900, luter., nodarbošanās – zemkopība) dēls Kārlis Pone (dz. 1930, luter.). Vēl “Grodmaņos” dzīvo arī kalpone Anastasija Baranovska (dz. 1908, katoliete, neprec., tautība – lielkrievu, nodarbošanās - zemkopība) un laukstrādnieks Boneslavs Marcinkevičs (dz. 1897, katol., prec., tautība – polis).[3]
1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā kā “Āpškalnu” īpašnieki atkal norādīti “Brenča Pones mantinieki”. Īpašuma kopplatība norādīta 199,13 pv. (no tām aramzeme – 63,82 pv., pļavas – 73 pv., dabiskas ganības – 55 pv., mežs – 15 pv.) Koka mājā ar apbūves platību 44 kvadrātasis (1 kvadrātass – 4,552 m²) ir 4 istabas, kuras visas apdzīvo īpašnieka ģimene. Vēl saimniecībā ir 1 koka dziļā kūts, 1 klēts, 1 rija, 1 labības šķūnis, 1 malkas šķūnis, 1 pirts un 1 lietojumā nenorādīta koka ēka. Ūdeni ņem no akas ar koka grodiem. Anketu parakstījis T.Pone.[4]
1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Apškalnu” īpašnieks Teodors Pone. Mājā dzīvo Teodors Pone, dz. 1889.g. 18.decembrī, luterānis, nodarbošanās – lauku darbi, ailē “Kad pierakstīts tagadējā dzīves vietā” – pastāvīga dzīvesvieta; Anna Pone, dz. 1900.g. 10.oktobrī, luter., lauksaimniece, pierakst. 1918.g. 23.aprīlī (ienākusi no Rendas “Biezumiem”); Kārlis Pone, dz. 1930.g. 24.novembrī, luter., nodarbošanās – lopu gans, pierakst. 1930.g. 24. nov.[5]
1977. gadā “Apškalnus” fotografē Voldemārs Ozols. Mājas tobrīd vēl apdzīvotas.
1980. gadu uzmērojuma PSRS armijas militāri topogrāfiskajā kartē “Apškalnu” vietā iezīmētas drupas (3. attēls).
Dzīvojamā māja tomēr, šķiet, vēl pastāv līdz 1994.gadam, kad laikraksts "Kuldīdznieks" 9.jūlija numurā ziņo: "pirmdien, 4.jūlijā, nodega Kārlim Ponem piederošā māja Rendas pagastā – "Apškalni". Voldemārs Ozols šo ziņu izgriezis no avīzes un pievienojis savām 1977.gadā uzņemtajām fotogrāfijām.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
2022. gadā “Apškalnu” vietā krūmiem aizaugošs klajums meža vidū.
AVOTI
1 Provinces policijas iestādes // Policijas Vēstnesis. – 1924. – Nr. 43. – 29. maijs. Skatīts: periodika.lv.
2 LVVA 1308.f., 11.apr., 13553.l.
3 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.l., 195. lapa.
4 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.l., 174.lapa.
5 LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.l., 18.lapa.
Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT