Bārtas luterāņu baznīcas drupas

Pievienoja: 
Kristīne Jākabsone, 16.03.2022

Bārtas baznīcas drupas. Ap 2010.g. V.Mašnovska foto. Attēls no zudusilatvija.lv
Koordinātas nav precizētas dabā

Baznīca

Ēka un plānojums

Stilistiski baznīcas ēka ir eklektisma paraugs – tās arhitektoniskajā veidolā dominē neoromānikas paņēmieni ar atsevišķiem neogotikas elementiem.

Bārtas baznīca ziemā. Ap 1930.g. Attēls no Bārtas muzeja krājuma.

2022. gada sākumā tika saņemts arhitektes Guntas Šnipkes slēdziens – vairākos avotos par arhitekta Maksa Paula Berči zīmēto Bārtas baznīcas projektu uzdotais attēls, tomēr nav šīs baznīcas projekts. To var konstatēt, salīdzinot šo projektu ar mūsu rīcībā esošajām baznīcas ārējā kopskata un iekštelpu fotogrāfijām, kā arī baznīcas drupām.

Precizējot jautājumu Liepājas muzejā, kur glabājas Berči arhīvs, tika noskaidrots, ka Berči arhīvā glabājas vēl kāds cits, uz vairākām milimetru papīra lapām uzzīmēts projekts, kas pēc G. Šnipkes atzinuma ir īstais Bārtas baznīcas projekts. Projekts gatavots, baznīcu pa daļām zīmējot uz atsevišķām rūtiņu  lapām; īsti viengabalaina projekta zīmējuma nav. Muzeja speciālisti pieļauj domu, ka daļa lapu ir nozaudētas. Uz kādas no lapām ir Maksa Berči- dēla paraksts. Tātad, baznīcu patiesībā ir projektējis nevis Makss Pauls Berči (kā tika apgalvots līdz šim) bet viņa dēls Makss Berči.

Ja runājam par zīmējumu, kas līdz šim tika uzdots par Bārtas baznīcas projektu, tad uz tā patiešām ir atzīme, ka tas ir Bārtas baznīcas projekts. Zīmējumam ir pielīmēta jau uzceltas baznīcas fotogrāfija un tas ir datēts ar 1909. gadu, taču baznīca celta ap 1901.g. Muzeja speciālisti izvirza versiju, ka ir bijusi ieplānota baznīcas pārbūve, kura kaut kādu iemeslu dēļ tomēr nav tikusi realizēta. Šo versiju apstiprina raksts izdevuma “Baltische Monatschrift” 1901. gada jūlija numurā, kurā tiek ziņots, ka Kurzemes landtāgs 1900. gadā ir piešķīris bezprocentu aizdevumu 5000 rubļu apmērā Bārtas baznīcas pārbūvei. Kāpēc pārbūve palikusi nerealizēta, par to nav ziņu. 

Salīdzinot īsto baznīcas projektu ar vēsturiskajām fotogrāfijām, ir redzams, ka altārdaļa atrodas piebūvē, kurai katrā pusē ir vēl pa vienai mazākai piebūvei – tās ir sakristejas. Altāris tradicionāli bija vērsts pret austrumiem. Projektā arī redzams, ka baznīcai bija priekštelpa, no kuras pa kāpnēm varēja uzkāpt ērģeļu luktā un tornī. Ērģeļu lukta atradās pie altārim pretējās sienas, virs ieejas durvīm. Kopā ar vietām gar abām sānu sienām esošajos balkonos Bārtas baznīcā bija ap 700 vietu. Ir saglabājusies vismaz viena no Bārtas baznīcas torņa uzņemta fotogrāfija, kurā redzama apkārtējā ainava, bet citādi par torņa iekārtojumu nekādas ziņas nav saglabājušās.

Ziņas

Dažos avotos ir minēts, ka pirmā baznīca šajā vietā uzcelta 1560. gadā. Domājams, ka šī informācija neatbilst patiesībai - baznīca te bijusi jau ātrāk un 1560. gads ir pagaidām senākais zināmais gads, kad Bārtas baznīca ir pieminēta rakstos. Pamats šādam apgalvojumam ir sekojošs.

Valodnieks Ernests Blese savā pētījumā “Baznīcas un skolu lietas Grobiņas novadā Enoha Remlinga laikā (1567–1599)” (E. Remlings – Grobiņas mācītājs, kas vēsturē palicis kā dedzīgs cīnītājs par garīgās dzīves attīstību un tautas izglītotību) par Bārtu raksta, ka ir zināms - te 1560. gadā jau bijusi baznīca[1].
 
E. Blese savā pētījumā atsaucas uz Johana Funka 1560. gada Kurzemes baznīcu vizitācijas protokoliem, kuri glabājušies Kēnigsbergas universitātes arhīvā. Vizitāciju Kēnigsbergas mācītājs J. Funks veica Prūsijas hercoga Albrehta uzdevumā. Maz ticams, ka tad, ja Bārtas baznīca būtu tikusi uzcelta gadā, kad tur ieradās J. Funks, šis fakts nebūtu ticis pieminēts vizitācijas protokolā. No E. Bleses rakstītā noprotams, ka J. Funks Bārtas baznīcu apraksta nevis kā jaunuzceltu, bet gan kā jau pastāvošu un funkcionējošu.

Ausmas Padalkas grāmatā “Dunikas pagasta vēsture” ir minēts, ka 1613. gadā Bārtā uzcelta jauna baznīca, bet 1665. gadā tā sabrukusi. Pēc tam uzbūvēta jauna koka baznīca ar salmu jumtu un torni. 1749. gadā uzcelta atkal jauna koka baznīca ar kārniņu jumtu un torni[2].

Minētajā grāmatā nav nekādu norāžu par to, no kurienes šīs ziņas ņemtas. Taču Bārtas muzeja vadītāja Aija Ķude norāda, ka šādas ziņas sniegtas Ojāra Spārīša grāmatā “Liepājas rajona arhitektūras pieminekļi: Latvijas PSR vēstures un kultūras pieminekļi” (1988). Pats O. Spārītis minētajā grāmatā atsaucas uz Rundāles pils muzeja materiāliem.

Līdz šim par neapstrīdamu tika uzskatīts fakts, ka tā baznīcas ēka, kuras drupas šodien atrodas Bārtas baznīcas vietā, ir celta 1892. gadā. Tā ir norādīts vairākos avotos (tiesa gan – parasti bez atsaucēm uz to, no kurienes šāda informācija ir ņemta). Tagad izrādās, ka nemaz nav skaidrs, kā un no kurienes ir parādījies šis gadaskaitlis, jo ka nevienā nopietnā avotā ar pārbaudāmu informāciju tāds nav minēts. 

Izdevums “Baltische Monatschrift” 1901. gada jūlija numurā raksta par to, ka 1899. gada 24. novembrī Kurzemes landtāgs ir izsludinājis kārtējās Kurzemes bruņniecības un muižniecības sēdes sasaukšanu. Sēde nolikta uz 1900. gada martu, no 4. līdz 9. datumam.

Sēdē pieņemto lēmumu saraksts ir ļoti garš. Starp tiem arī lēmums piešķirt bezprocentu aizdevumu 5000 rubļu apmērā Bārtas baznīcas pārbūvei. 

Ir saglabājies (LVVA?) kāds dokuments mašīnrakstā, kam uz stūra ar zīmuli izdarīta atzīme, kas ļauj pieņemt, ka tas sastādīts 1961. gada 11. janvārī. Nav nekādu norāžu par to, kas un kādiem nolūkiem šo dokumentu sastādījis, taču tā saturs ļauj izdarīt pieņēmumu, ka to ir sastādījuši draudzes darbinieki, nevis padomju iestādes. Arī šajā dokumentā ir norādīts, ka baznīca uzcelta 1901. gadā.

Attēls no H.Dekantes apkopotajiem materiāliem.

Un visbeidzot – arhitekte Helēna Dekante ir sagatavojusi izvilkumus no saviem pētījumiem par Bārtas baznīcu. Tie tapuši, izmantojot gan LVVA fondu materiālus, gan Konversācijas vārdnīcu un mācītāja un kultūrvēsturnieka, grāmatas “Dzimtenes baznīcas un draudzes” autora Edgara Ķiploka (1907–1999) darbus. Savā apkopojumā H.Dekante nepārprotami raksta – pēdējā Bārtas baznīcas ēka ir uzcelta 1900./1901. gadā.

1941. gadā baznīca samērā nopietni cieta apšaudēs, taču 1942. gadā, neskatoties uz kara laiku, to izdevās atjaunot. Laikraksts “Tēvija” par Bārtas baznīcu un tās ērģelēm 1942. gada 17. septembrī rakstīja: “Pagājušā gada kara dienās Bārtas baznīcai stipri sabojāja torni un logus, kā arī samaitāja ērģeles. Ar draudzes locekļu pretimnākšanu šie postījumi drīz vien izlaboti un tagad atjaunotas arī ērģeles, kuras pagājušajā svētdienā iesvētīja.”[3].

1944. gada rudenī iesākās t.s. Kurzemes kaujas, kad Sarkanā armija sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles un aizšķērsoja Kurzemē palikušajām vācu karaspēka daļām atkāpšanās ceļu pa sauszemi. Izveidojās t. s. “Kurzemes katls”.

No 1945. gada 23. janvāra līdz 3. februārim norisinājās ceturtā no t.s. Kurzemes lielkaujām, kad Sarkanā armija mēģināja izlauzties uz Liepāju un Saldu. Liepājas virzienā uzbrūkošie padomju spēki izveidoja nocietinājumus Bārtas un Vārtājas krastos. Karadarbība nevarēja neizpostīt arī apkaimi. Baznīca tika sagrauta vēlreiz, šoreiz jau visai smagi.

Neskatoties uz padomju okupācijas varas noraidošo attieksmi, bārtenieki ar entuziasmu un mīlestību ķērās pie baznīcas atjaunošanas, ziedojot tam personīgos līdzekļus, un ap 1960. gadu atjaunošanas darbi bija gandrīz pabeigti – atlika vien uzlikt jumtu.

Bārtas baznīca ap 1960.g.  Attēls no H.Dekantes apkopotajiem materiāliem.

Tas tomēr nenotika. 1961. gada 4. septembrī tika izdots Liepājas rajona izpildkomitejas lēmums Nr. 290, ar kuru “baznīcas mūrus Dunikas ciemā” atzina par “nepiemērotiem dievkalpojumu noturēšanai”[4]. Faktiski tas bija aizliegums turpināt baznīcas atjaunošanu.

Turpmākajos gados laika apstākļu veicinātā erozija ar vietējo vandāļu “palīdzību” (un varbūt pēdējais faktors pat bija noteicošais) paveica savu. Šodien interesentiem ir apskatāmas tikai baznīcas drupas. 

Tūristiem

Ar automašīnu

Grobiņas pilsētas administratīvajā teritorijā no Rīgas–Liepājas šosejas (A9) ir jānogriežas uz autoceļa P113, pie kura ir norāde uz Bārtu un Rucavu. Pa autoceļu P113 jāturpina braukt, nekur nenogriežoties, ap 30 km. Jāizbrauc cauri Bārtas ciema centram, pēc tam jāturpina braukt līdz Bārtas tiltam. Aiz tilta mainās ceļa segums – šoseja pāriet grantētā lielceļā. Pārbraucot Bārtas tiltu, pavisam netālu aiz tā labajā pusē ir Bārtas baznīcas drupas. Pie lielceļa ir norāde un drupas ir arī samērā labi redzamas no ceļa. Pie drupām var arī piebraukt klāt, tomēr ceļš, kas uz tām nogriežas no lielceļa, ir ne sevišķi labas kvalitātes zemes ceļš.

Ar sabiedrisko transportu

Autobusi, kas kursē maršrutos:
1) Liepāja–Kalēti–Priekule;
2) Liepāja–Grobiņas lauktehnika–Bārta–Kalēti–Purmsāti.
Autobusi kursē no Siena tirgus Liepājā.

Ar laivu

Baznīcas drupas ir sasniedzamas arī braucot ar laivu pa Bārtas upi, tomēr šeit ir jārēķinās ar diviem apstākļiem:
1) Baznīcas drupas no upes vairs nav saskatāmas, jo upes krasts šajā vietā tagad ir ļoti aizaudzis; par orientieri gan var izmantot pieminēto Bārtas tiltu, tomēr tilti pār Bārtu ir vairāki, un tad ir jāzina īstais tilts.
2) Braucot ar laivu no Liepājas puses, ir jārēķinās ar to, ka pretī atpūtas pilsētiņai “Ods” Bārtas upē ir saglabājušies betona pāļi no kādreizējā plostnieku dambja. Nav īsti zināms, vai tie ir pārvarami vienmēr, vai arī ir nepieciešams noteikts ūdens līmenis. Tāpēc, pirms izšķirties doties šādā ceļojumā, par to ir vērts painteresēties, sazinoties ar atpūtas pilsētiņu “Ods” (kontakti ir atrodami internetā, arī portālā facebook.com).

Citi veidi

Var izvēlēties apmeklēt Bārtas baznīcas drupas arī citos, mazāk tradicionālos veidos – piemēram, dodoties pārgājienā pa bijušo Liepājas–Rucavas šaursliežu dzelzceļa līniju. Par konkrētām iespējām tad ir vēlams interesēties Liepājas Tūrisma informācijas centrā.

Avoti un literarūra

1. Blese E. Baznīcas un skolu lietas Grobiņas novada Enocha Remlinga laikā (1567-1599) // Izglītības ministrijas Mēnešraksts, Nr. 2 (01.12.130). Izgūts no periodika.lv (07.12.2021)
2. Padalka A. Dunikas pagasta vēsture. Liepāja, 2017. 56. lpp.
3. Atjaunotas Bārtas baznīcas ērģeles // Tēvija, Nr. 125 (17.09.1942). Izgūts no periodika.lv (07.12.2021)
4. Liepājas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr. 290, no 04.09.1961.

 

Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Liepājas novada Dunikas pagastā, blakus Bārtas ciemam, autoceļa P113 posma Bārta–Dunika labajā pusē.

Reklāma