Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Liepāja, Kungu iela 24. Koordinātas: 56.50622 21.01523.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
330 gadus vecais nams pēc 2021. gadā pabeigtiem apjomīgiem restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem atspoguļo 17./18.gs. mijā pilsētai raksturīgās koka namu celtniecības tradīcijas un detaļas, un šobrīd ēkā tapis Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams”. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nr. 6379.
ZIŅAS
Senākās ziņas par ēkas pirmajiem saimniekiem – cēlējiem Hoijeriem ir saistītas ar 1677. gadu, kad holandiešu ieceļotājs Liepājā Davids Hoijers apprecas ar Margarētu Ģertrūdi Holstu, uzceļ šo namu vienā no tā laiku reprezentatīvākajām ielām un sāk apsaimniekot uzcelto viesu namu ar krogu.
Pēc Davida Hoijera nāves 1694. gadā viņa sieva Margarēta turpināja nodarboties ar viesu izmitināšanas un kroga uzturēšanas rūpalu. Un 1697. gadā ēka kļūst savā veidā slavena un atpazīstama, jo tajā nepilnas nedēļas garumā, sava diplomātiskā ceļojuma, jeb Lielās sūtniecības, laikā uzturas jaunais Krievijas cars Pēteris I.
Togad cauri Latvijas teritorijai uz Rietumreiropu dodas Krievijas Lielā sūtniecība – iespaidīga diplomātiskā misija, kuras mērķis bija iepazīt Rietumvalstu dzīvesveidu, savervēt speciālistus darbam Krievijā, iegādāties karamateriālus, un Pēteris I tās sastāvā ceļo incognito veidā ar segvārdu Pēteris Maihailovs. Viņa apmešanās vieta Liepājā zināma tieši pateicoties Margarētas Hoijeres piestādītajam rēķinam (kopumā 653 guldeņi un 4,5 graši), kas bija jāsamaksā Kurzemes hercogam Frīdriham Kazimiram, kurā detalizēti minēti apēsto ēdmaņu veidi, daudzums un summa. Šo apmešanās faktu turpmāk daudzināja cauri gadsimtiem, tāpēc daudzu cilvēku priekšstatos nams ilgi dēvēts un aizvien asociējas ar Pētera I vārdu.
18. gs. beigās Hoijeru nams līdz ar tam piederošo spīķeri, brūzi un dārzu kļuva par Kristofa Ludviga Lorča īpašumu un 1797. gadā tas saukts par krogu un dzīvojamo māju (Krug und Wohnhaus). 1835. gadā to iegādājās notārs Kristofs Vilhelms Stenders, kurš likvidēja krogu un namu pielāgoja savām vajadzībām. Viņa mantinieki ēku vairākkārt pārbūvēja, mainot gan tās apjomu, gan plānojumu.
1922. gadā ēka piedzīvo nākamo pārbūvi – tā pārtop par nelielu dzīvokļu īres namu otrā stāva līmenī, bet pirmajā stāvā tiek ierīkoti veikali ar atsevišķām ieejām un skatlogiem. Pēc 1952. gada nams jau atkal piedzīvo remontu ar mērķi – ēku daļēji izmantot toreizējā Liepājas mākslas un vēstures muzeja atsevišķas ekspozīcijas izveides vajadzībām.
RESTAURĀCIJA
Vēsturiskajam Hoijeres krogam–viesu namam vairākkārt veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Izpēte aizsākusies jau 20. gs. 80. gados, kad kopā ar citiem pieredzējušiem kolēģiem – Pēteri Blūmu, ēkā strādāja arhitekte Liesma Markova, kura vēsturiskā nama atdzimšanā atgriezās arī kā apjomīgā “Hoijeres kundzes viesu nama” restaurācijas projekta vadītāja un vēsturisko interjeru komplektācijas autore. Kungu ielas 24 namu vairākas reizes pētījis un nama atjaunotnē piedalījies arī būvarheologs Juris Zviedrāns un “Arhitektoniskās izpētes grupas” speciālisti.
Ēkas pirmajā stāvā šobrīd atjaunots sākotnējais 17. gadsimta kroga – dzīvojamā nama beigu plānojums, izceļot saglabājušos telpu apdari un gleznojumus uz koka. Otrajā stāvā daļēji saglabāta 19. gadsimta telpu plānojuma struktūra, atjaunota interjera sākotnējā apdare, tostarp no jauna izgatavotas ēkā atrasto vēsturisko tapešu kopijas. Ēkas iekštelpās veikta koka konstrukciju konservācija un protezēšana, mūra sienu, apgleznoto koka sienu un griestu restaurācija, kā arī krāšņu podiņu restaurācija un krāšņu rekonstrukcija, atjaunots manteļskurstenis un rekonstruēta senā tualete.
Rekonstrukcijas darbi veikti arī ēkas ārējā veidolā – atjaunots fasādes vēsturiskais krāsojums un māla dakstiņu jumts, restaurēti logi un durvis, veikta būvgaldniecības elementu restaurācija un nepieciešamo vēsturisko kopiju izgatavošana.
Arī nama pagalmā veikti labiekārtojuma darbi, saglabājot un atjaunojot 17.–19. gadsimta Liepājai raksturīgos elementus un detaļas – atjaunots apaļakmens bruģa segums, pagalmā novietota oriģinālā 18. gadsimta akmens aka, tās nosegšanai izgatavota atbilstoša nojume. Pēc vēsturiskiem paraugiem izgatavoti koka soli, piemeklētas koka mucas lietus ūdens savākšanai, izveidots neliels garšaugu dārziņš, kā arī atjaunots sākotnējais augstais koka žogs. Būvdarbus pēc Liepājas pilsētas pasūtījuma veica SIA "RERE Meistari".
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Liepājā Kungu un Bāriņu ielās atrodas vairākas unikālas 17. un 18. gadsimta ēkas. Pamanāmākā no tām ir Kungu un Bāriņu (senāk Smilšu) ielas malā esošais, vēsturiskajā ēku kompleksā ietilpstošais, kādreizējais Hoijeru krogs jeb viesu nams – viens no senākajiem koka dzīvojamo namu paraugiem Liepājā.
Nams uzcelts gruntsgabalā uz Kungu un Bāriņu (senāk Smilšu) ielas stūra, kur 17. gs. pēdējā desmitgadē atradās vairākas koka ēkas, veidojot blīvi apbūvētu kompleksu pie tolaik galvenās ielas pilsētā. Uz paša stūra stāvēja lielākā ēka ar īpašnieku – holandiešu ieceļotāja Davida Hoijera un viņa sievas Margarētas krogu, dzīvojamajām telpām un kambariem viesu izmitināšanai. Pie Bāriņu ielas atradusies vēl viena 17. gs. dzīvojamā ēka (arī šis nams saglabājies līdz mūsdienām), pagalma malā – staļļi, stadulas un citas saimniecības ēkas, bet gruntsgabala dziļumā, līdz Zāļu ielai – dārzi. Par Hoijeres krogu un viesu namu šobrīd dēvētā ēka datējama ar 1687.–1688. gadu: dendroloģiskajā izpētē noskaidrots, ka tad zāģēti tās būvniecībā izmantotie kokmateriāli.
Hoijeres nama abus jumta stāva līmeņus sākotnēji izmantoja kā noliktavu preču uzglabāšanai. Centrālās halles griestos saglabājusies un restaurēta viduslaikiem raksturīgā lūkas vieta, pa kuru pacēla un nolaida preces uz bēniņiem. Sākotnēji jumta stāvā varēja nokļūt pa pieslienamām kāpnēm caur lūku. Šāds risinājums pagaidām citviet koka ēkās Latvijā nav konstatēts.
Mājai ir 17. gs. beigu periodam atbilstošs un tradicionāls, trīsdaļīgs, uz abām pusēm paplašināts plānojums. Sākotnēji ēkas labajā pusē bijušas dzīvojamās telpas, bet kreisajā – krogs. Ēkas vidusdaļā plaša halle un pie vienas sienas būvēts manteļskurstenis un maizes krāsns. Labajā ēkas pusē atradusies dzīvojamā daļa. Tajā – pret ielu viena liela telpa – galvenā dzīvojamā istaba, aiz tās, pagalma pusē – divi kambari, kas, domājams, izmantoti bagātāko viesu izmitināšanai un funkcionējuši kā guļamkambari. Dzīvojamajā daļā aiz galvenās dzīvojamās istabas, bijuši arī divi “augstie kambari”, kuri, visticamāk, kalpojuši kā saimnieku Hoijeru privātās istabas.
LITERATŪRA UN AVOTI
1. latarh.lv
2. atrastalatvija.lv
3. “Hoijeres krogs: nama dzīvesstāsts bez mākslīgas spozmes” Aiva Lapiņa, “Ilustrēta Pasaules Vēsture” Novembris 2022 (178), izdevniecība “Dienas Žurnāli”.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Dzintare,
Liepājas muzeja filiāles “Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejs
“Hoijeres kundzes viesu nams”” vadītāja
Mob. tālr. +371 29570855
E-pasts: [email protected]
