Karostas cietums

Pievienoja: 
Vilnis Strods, 02.11.2018

Karostas cietuma ēka
Karostas cietuma ēka
Koordinātas nav precizētas dabā

Karostas pilsētas sākums. Lai aizsargātu Krievijas impērijas rieteņu robežas, Krievijas ķeizars Aleksandrs III nolēma pie Liepājas (toreiz - Lībava) dibināt Baltijas Jūras kara flotes bāzi. Iemesls bija dibināts - šeit Krievijas impērijai bija izeja uz jūru, kas nekad neaizsalst. Pavisam netālu atradās toreiz Vācijai piederošā Klaipēdas osta, un Vācija bija pastāvīgs Krievijas impērijas konkurents, karadarbības izcelšanās bija visai iespējama. Bez tam Aleksandra III sieva Dagmāra bija dāniete, un no Liepājas ostas bija pavisam vienkārši ar jahtu “Polārzvaigzne” aizbraukt pie sievasmātes uz Dāniju.

1890.gadā sākās vērienīga celtniecība. 6-8 gadu laikā tagadējās Karostas teritorijā izauga militāra pilsēta, kas bija pilnīgi autonoma no Liepājas. Pilsētai, ko nosauca par Aleksandra III ostu, bija sava pārvalde, sava infrastruktūra, sava ūdens un elektroapgāde. Pilsētas celtniecībai Krievijas impērijas valsts kase iztērēja 85 miljonus zelta rubļu (mūsdienu ekvivalentā tās ir apmēram 200 Latvijas Valsts bibliotēkas jeb 29 miljardi eiru). Jau sākumā šeit tika izmitināti ap 10 000 cilvēku – militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Gluži likumsakarīgi, ka tādam cilvēku daudzumam radās vajadzība arī pēc sava medicīnas dienesta. Tādēļ šeit uzbūvēja arī veselu slimnīcu kompleksu, kas sastāvēja no 5 ēkām: tās bija tiem laikiem modernas, ar atbilstošu medicīnisko aprīkojumu - patreiz saglabājušās tikai divas ēkas. Ķirurģiskajā nodaļā (tās ēka nav saglabājusies), piemēram, atradās pats pirmais Rentgena izmeklēšanas aparāts Krievijas impērijā. Otra ēka, kas saglabājusies, ir tā saucamais Karostas cietums.

Karosta un tās cietums 1905.gada nemieru laikā. Pāri Krievijas impērijai 1905.gadā vēlās protestu vilnis, kas īpaši stipri izpaudās Baltijā, tostarp Latvijā. Kara flotes matroži aiz sašutuma par pusdienās pasniegtu bojātu gaļu (“Zēni, putrā tārpi!”) sāka dumpoties. Nemieros gandrīz visā pilsētā izsita logus, un dumpinieki vēlējās pārcelties uz civilās Liepājas pusi pie strādniekiem pāri Karostas kanālam. To viņi nevarēja izdarīt, jo tvaika prāmja darbība bija apturēta, bet tilts vēl nebija uzcelts un lielākā daļa matrožu neprata peldēt. Tāpēc dumpis palika lokāls militārās pilsētas robežās un tika arestēti ap 200 cilvēki. Tā kā nebija tos kur likt, tad neizmantotajā slimnīcas ēkā ierīkoja cietumu. Šis tad arī ir sākums ēkas cietuma funkcijai. Tātad no 1905. līdz 1997.gadam šī ēka pildīja virssardzes funkcijas, tātad tas bija armijas cietums, kurā ievietoja militārpersonas, kas neievēroja armijas disciplīnu.

Latvijas brīvvalsts laikā (1918.-1940.g.). Par šo laiku mums nav nekādas vērā ņemamas informācijas.

Pirmā krievpadomju okupācija (1940.-1941.g.). Sākot ar 1940.gadu cilvēki Karostas teritorijā varēja ierasties tikai ar caurlaidēm un caur kontrolposteņiem, jo padomju vara to uzkatīja par pierobežas teritoriju. Šāda kārtība pastāvēja līdz pat 1992.gadam.

Vācu okupācijas laiks (1941.-1944.g.). Cietumā saimniekoja vācu militārās policijas SD daļas. Vācieši šeit ievietoja visā Kurzemē saķertos dezertierus, un kamerās vienlaikus esot atradušies līdz pat 40 cilvēkiem. Kad cietums bija pilns, ieradās vācu kara tiesa.

Katrai lietai atvēlēja apmēram 5 minūtes. Spriedumi bija ļoti dažādi, piemēram, nelielu daļu nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm. Lielāko daļu nosūtīja uz fronti kalpot soda bataljonos, bet citus nošāva. Nošaušana notika teritorijā blakus cietumam, tur, kur patlaban ir garāžas. Te nolikta piemiņas zīme, taču apmēram 130 cilvēku mirstīgās atliekas vēl joprojām nav pārapbedītas.

Ar vācu okupācijas laika karatiesu darbību, 1943.gadā saistās slavenais Karostas cietuma spoku stāsts.

Otrās padomju okupācijas laiks (1944.-1994.g.). Padomju laikā šeit nošaušanas vairs nenotika. Saskaņā ar reglamentu cilvēkus virssardzē varēja turēt līdz 30 diennaktīm. Sodītos ievietoja par dažādiem pārkārpumiem – piedzeršanos, patvaļīgu prombūtni, zagšanu u.c.

Nosodītie cēlās 5 no rīta, brokastoja. Pa dienu tie tika vesti ārā smagos darbos, soļošanai vai veikt kādas citas neptīkamas lietas – kalpoja kā bezmaksas darbaspēks. 9:00 tika vesti atpakaļ, vakariņoja, bet 11:00 devās pie miera.

Kamerās uz sienām atstātas dažādas atzīmes, gan no kurienes bijuši ieslodzītie, gan cik ilgi sēdējuši, u.c., piemēram uzraksts krievu valodā "es gribu mājās" ( “ja hoču domoi”).

Latvijas armijas virssardze (1994.-1997.g.). 1994.gadā aizejošā krievu armija nodeva Karostas cietumu jaunajai Latvijas armijai, kas te saimniekoja trīs ar pusi gadus. 1997.gadā te uzturējās jau pavisam maz cilvēku, Latvija arī gatavojās iestāties NATO, tādēļ šāda veida iestāde vairs nevarēja pastāvēt. Lauvas tiesu no šī laika virssardzes priekšnieka amatā bija Aivars Feldmanis.

Bezsaimnieka periods (1997.-2002.g.). Pēc Latvijas armijas aiziešanas 5 gadus šo ēku demolēja un izzaga.

Karostas Glābšanas biedrības valdīšanā (2002.g.-patlaban). 2002.gadā liepājnieku vēstures entuziastu izveidotā Karostas Glābšanas biedrība (zīmīgs saīsinājums - "KGB") pārņēma Karostas cietumu savā apsaimniekošanā. Ēku sāka atjaunot, iekārtot un vadīt pirmās ekskursijas. 15 gadu laikā tas izauga par lielu uzņēmumu, uz šejieni tūristi ar īpašu nolūku ierodas pat no tālienes - Amerikas un Austrālijas. Biedrība rīko dažādas realitātes izrādes, cietumā var pārnakšņot, sarīkot ballītes. Tikai kāzas vēl nerīkojot.

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Militārās būves un vietas
Aizsardzības kategorija: 
vietējas nozīmes kultūrvēsturiska vieta
Atrašanās vieta: 
Liepāja, Karosta

Reklāma