Ledāja ūdensrijēja pamatnē veidojies gandrīz apaļš ezeriņš. No rietumu puses pamatkrasts augstāks, stāvāks. Iespējamā subglaciālās noteces vieta - ezeriņa dienvidu malā - izpaužas kā neliels ielejveida pazeminājums, kas no ezeriņa ieplakas ved uz lēzeni viļņota pacēluma augšdaļu.
Šodien Cimpēnu ezers ir koku ieskauta aizaugusi ieplaka, kurā uz lēsas aug purva zāle un brūklenaji.
K. Bukuma pierakstītais nostāsts to saista ar kādu noslēpumainu būtni - Ezera māti: “Cimpēnu ezers atrodas Imantas [Mujānu] pagastā, Cimpēnu mājas robežās. Ezers ziemeļu pusē ieslēgts ar stāvu un diezgan augstu kalnu, bet pārējās - slīpa nogāze. Tagad ezers pāraudzis ar lēsu, apaudzis ar krūmiem un kaut staignis uz viņu pļauj sienu. Teika stāsta, ka ezerā zvejojot izvilkta sivēnam līdzīga zivs - ezera māte, gars. Ezers pēc tam iesācis rūkt un kaukt - pārvilcies ar plānu plēvi, kas tagad pārvērtusies par lēsu. Runā, ka vēl tagad ezerā atrodoties karūzas. Sausās vasarās, kad mārki izžūst, apkārtnes saimnieki Cimpēnu ezerā mērc linus, kuri ar izmirkstot baltaki kā mārkos” [1.].
1. LFM, 23, 3706 [Vlm] K. Bukums /Rīga/
