Ogkalns, Cimpēnu (Elka) kalns

Ogkalns jeb Uokalns (variācijas - Uoškalns, Uogkalns, Odkalns) ir viens no Silupītes ielejas malas pauguriem, kuru vēstures pētnieks V. D. Balodis minējis 1909.g. grāmatā “Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas”: “Upītes otrā pusē atrodas otrs kalns, ar sevišķu pāreju, kā domājams elku kalns, tādi ir gandrīz visu pilskalnu tuvumā atrodas. Kalnu sauc par Ezerkalnu, Ogkalnu, Okkalnu, Oskalnu, Cimpēnu kalnu. Elka kalns atrodas Kokmuižas Silupītes robežās. Kalna grunts ir mīksts sarkans smilšu akmens” [1.]. Citētais teksts liecina par to, ka nosaukumu “Elka kalns” Ogkalnam piešķīris V. D. Balodis, balstoties uz analoģiju ar vairākiem Latvijas, galvenokārt Kurzemes pilskalniem, kuru tuvumā ir tautas tradicionālā reliģiskā kulta vietas: elku, elkas vai baznīcas kalni utml. Šo nosaukumu atkārto arī citi autori, kas atsaucas uz V. D. Balodi, tikai pēc “Jumeras lejas” izdošanas. Senāku ziņu par Cimpēnu Elku kalnu nav. Ne mujānieši, ne kocēnieši toponīmu "Elka kalns" nezin.

V. D. Baloža grāmatiņas shēmā “Elkas kalns” attēlots Jumeras upes labajā krastā aptuveni  dienvidaustrumos no pilskalna - ceļa no Kokmuižas uz Cimpēniem kreisajā pusē. Tomēr vislabāk Ogkalna atrašanās vietu var noteikt pēc "Jumeras lejā" publicētajiem, paša V.D.Baloža anotētajiem fotoattēliem. Tajos redzams, ka Ogkalns, kura pakājē uzbūvēts domājamais dzirnavu dambis ar aizsprostu-slūžām, atrodas tieši pretī Cimpēnu pilskalnam.

Tāpat jāizvērtē iespēja vai V.D.Balodis nav nepamatoti pārnesis uz Uokalnu pretējā upītes krastā droši lokalizētu vietvārdu - Ezerkalns. Pie Uokalna, ja tiktu izmantots tur ierīkotais aizsprosts, gan varētu veidoties ne visai liela, taču zināmā mērā par "ezeru" nodēvējama ūdens tilpne, taču, tā kā dzirnavas, kurām bija paredzēts piegādāt kanāla ūdeni netika izbūvētas, nav iemesla domāt, ka šāds "ezers" tur jebkad būtu pastāvējis. Toties 350m ZR no "Lejas Cimpēniem" atrodas ledāja ūdensrijēja pamatnē veidojies gandrīz apaļš, šodien aizaudzis, ar lēsu pārvilcies ezeriņš. Tam piegulošie lauki senāk saukti par Ezerkalna tīrumiem. [2.]

Avoti:

1.Balodis, V.D., 1909. Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas ar 1 karti un 32 skatiem. Valmierā: Apgādājis un drukājis P.Skrastiņš. 23. lpp.
2.G.Skutāna vietvārdu vākums. Ap 1989.-1991. Nepublicēts.