Pilskalns
Cimpēnu pilskalns atrodas Silupītes (Jumaras augštece) kreisajā krastā, austrumos no “Kalncimpēnu” mājām. Kalna rietumpusē dūksnaina zemiene, sena upes gultne, kura, iespējams, kādreiz pils aizsardzības nolūkos uzpludināta. Pilskalna dienvidu daļa tam garām vedošā Kokmuižas-Cimpēnu-Mujānu ceļa būves vajadzībām norakta jau 19.gs, ja ne vēl ātrāk. Paugura nenoraktā daļa ir aptuveni 45 m gara un 5 - 6 m plata. Neliels grāvis kalna šauro kaupri sadala divās daļās. 6 - 7 m augstā rietumu nogāzē pret Cimpēniem atsedzas sarkanais smilšakmens. Kalns apaudzis ar egļu mežu.
Cimpēnu pilskalns no A puses. 2007.g. novembris. V.Grīviņa foto.
Ziņas
V. D. Balodis grāmatā par Jumeras leju minējis, ka Cimpēnu pilskalnā esot atrasti cilvēka kauli [1.].
Vēsturnieks Muntis Auns izvirzījis hipotēzi, ka šeit atradusies teiksmainā Beverīnas pilsvieta [2.], tomēr ticamāk, ka nelielajā pilskalnā bijusi kara laika paslēptuve.
Netālu no pilskalna atrodas ar senām tradīcijām saistītītais Vītolēnu Velna pulkstenis un Paistalu velna akmens. Blakus esošo "Kalnacimpēnu" kūts sienā ir iemūrēts krustakmens. Ogkalnu jeb Cimpēnu kalnu, kā sauc pilskalnam pretējo, upītes otrā krastā esošo nogāzi, V. D. Balodis uzskatīja par Elka kalnu, bet padomju okupācijas gados norakto Bērmeta kalnu Vītolēnu lejā par mirušo sadedzināšanas vietu. Pilskalna ZA nogāzē, starp to un Ogkalnu ir saglabājušās dzirnavu aizsprosta konstrukcijas paliekas - dambis, aizsprosta-slūžu vieta un dzirnavu kanāls.
Izrakumi
1908. gadā F. Balodis savā Imeras senvietu apsekošanas ekspedīcijā te veicis pārbaudes izrakumus, taču, kā var noprast, neko datēšanai noderīgu toreiz nav izdevies atrast.
Avoti un literatūra
[1.] Balodis, V.D., 1909. Jumeras leja un viņas ievērojamas vietas ar 1 karti un 32 skatiem. Valmierā: Apgādājis un drukājis P.Skrastiņš. 26. lpp.
[2.] Auns, Muntis, 1996. Jauna versija par Beverīnu. Latvijas Vēstures institūta žurnāls. Rīga: "Zinātne", Nr. 3. 116. lpp.
