Vecsaimniecība
Rudgalvju (Rudgalu) vārds fiksēts jau 17.gs. zviedru kartēs. Pašreizējās Kalna Rudgalvju ēkas, visticamāk, celtas 19.gs. otrajā pusē.
Ziņas
2015.g. jūlijā Kalna Rudgalvjus apsekoja Edgars Žīgurs, Gints Skutāns un Vēsma Johansone.
Ēkas
Dzīvojamā māja
Ēka būvēta guļbūvē no kaķētiem, apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Baļķiem pietēsti gali, lai būtu kvalitatīvāks krusta pakša savienojums. Jumts četrslīpju, segts ar apses skaidām. Ēkas priekšpusē plata jumta pārkare. Pamati mūrēti no laukakmeņiem. Tagadējie mājas logi vizuāli atbilstoši tradicionālajiem divu vērtņu, sešu rūšu logiem. Spriežot pēc eņģēm, tie mainīti kaut kad 20.gs. otrajā pusē. Jaunākos laikos mājas fasādes pusē piebūvēta veranda.
Saimniecības ēkas
Ēka celta guļbūvē no kaķētiem, apaļiem baļķiem, kas stūros savienoti krusta pakšos. Pakšu savienojuma vietās un pārlaidumā baļķi notēsti. Pamati augsti, mūrēti no laukakmeņiem, vēlāk stiprināti ar cementa javas apmetumu. Jumts divslīpju, segts šīfera loksnēm. Fasādes pusē divviru durvis. Fasādes pusē ēkas zelmenī, kas veidots no dēļiem, vienviru durvis. Līdz ar to ēkas bēniņus varēja izmantot lopbarības vai citu saimniecības lietu uzglabāšanai. Ēkas nozīme nav zināma. Saimniecībā vēl pastāv otra celtne, kas ir praktiski identiska šai ēkai, vienīgi otrai ēkai nav augsti mūrēti pamati.
Iedzīvotāji
Ir zināms, ka 1940. gadā īpašums (42.45ha) piederēja Alfrēdam Jungam. Īpašumtiesības atjaunojot, uz to piesakās Gunārs Junga, miris 2001. gadā, tad pārņem meita Ilze Junga. Mantiniekiem tiek sadalīts īpašums un kompensācija. Mājas īpašniece paliek Ilze (Junga) Lange.
Avoti un literatūra
Edgara Žīgura personīgais arhīvs.
Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma materiāli.
