Jaunpiebalgas muiža

Pievienoja: 
Edgars Žīgurs, 03.12.2020
Organizācija: 

Jaunpiebalgas muižas kungu mājas vietā uzceltā ēka. 2020.g. 7.aprīlis. V.Grīviņa foto.
Koordinātas nav precizētas dabā

Muiža

Vēsture un īpašnieki

Jaunā muiža, vēlākā Jaunpiebalga, izveidota, domājams, 16.gs. vidū kā Piebalgas kroņa muižas pusmuiža jeb lopu muiža, to nodibinot uz Piebalgas pilsnovada Virdes (Virdenes) vakas zemēm. 1564.g. sastādītajā Rīgas arhibīskapijas inventāra grāmatā, kas ir senākais, šobrīd zināmais avots, kurā minēta Jaunpiebalgas muiža, teikts: "Jaunā muiža atrodas 3 jūdžu attālumā no Piebalgas uz krievu robežas pusi," bet tās "vaka saucas Virn".[1] Savukārt ap 1550.g. tapušajā Rīgas arhibīskapijas Turaidas puses vaku grāmatā kā pirmā Piebalgas (Pebalge) pilsnovada vaka ierakstīta Virdene (Würden). Vakā 107 zemnieki.[2] 1564.g. lietotā forma "Virn" pēc vēsturnieka un seno rokrakstu speciālista Agra Dzeņa domām uzskatāma par kļūdu, kas radusies izlaižot no vārda divus burtus: "Vir-de-n".[3]

Vakas vārds, domājams, saglabājies pie Jaunpiebalgas Gaujā ietekošās Virdes upītes nosaukumā.

Jaunā muiža Rīgas-Alūksnes ceļa kartē. Ap 1700. (LVVA, 7404.f., 1.apr., 2209.l.) Zem muižas kartē iezīmēta mūsdienu Virde, kas nosaukta citā, šodien vietējiem iedzīvotājiem nezināmā vārdā – "Pattmal upp". Patmalas, kā zināms, ir sinonīms dzirnavām. Tātad – Dzirnavupe. Kur tieši uz Virdes atradušās senās dzirnavas vēl jānoskaidro. Katrā ziņā tās drīzāk meklējamas tuvāk nekā tālāk no muižas.

1601.g. zviedru veiktās arklu revīzijas laikā Virdes vaka jau sadalīta Murdēnu (Murdenn, Murdēni Zosēnu pag.) un Naudēļu (Naudelsche, Naudēļi Jaunpiebalgas pag.) vakās. Virdes jeb Virdenes vakas sadalīšana varētu būt saistīta ar atsevišķa saimnieciski administratīvā centra veidošanos Zosēnu vai Kāpurkalna muižā. Pie Jaunās muižas atradās dzirnavas. Pavisam muižā bija 60 zemnieku sētas. Darvas tecināšanai šeit bija visi piederumi, bet tā netika veikta. Muižas priekšā divos krogos tika izkroģēts muižnieku muižās darītais alus.[4]

Jaunpiebalgas muižas komplekss, kā arī citas galvenās celtnes – baznīca, krogs, mācītājmuiža  – izvietots pie Gaujas, upes labajā krastā, salīdzinoši izstieptā teritorijā Vecpiebalgas–Rankas lielceļa malā. 

Jaunās muižas plāns. 1681.g. LVVA.

1688.g. revīzijā atzīmēts, ka Jaunpiebalgas draudzē atrodas kronim piederošā Jaunā muiža (Neuhoff), mācītājmuiža un muižnieku muiža Ranka (Ramkow). Pirms četriem gadiem (1684) nomnieks Jaunpiebalgā licis uzcelt dzirnavas ar diviem gaņģiem, jo septiņu jūdžu tālumā nav bijušas nevienas citas sudmalas.[5]

Pēc Ziemeļu karā (1700–1721) gūtās uzvaras pār zviedriem Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadus savā īpašumā gūst ģenerālmajors grāfs Boriss Šeremetjevs (1652–1719). Jaunpiebalgas privātmuiža nonāk grāfa dzimtsīpašumā 1711.gadā. Pēdējais Jaunpiebalgas īpašnieks bija Sergejs Šeremetjevs (1844–1918). Iespējams, līdz 1920.g. muiža piederēja viņa dēlam Dmitrijam (1869–1943).[6]

Jaunpiebalgas muižas plāns. 1871.g. LVVA.

1912.g. Jaunpiebalgas muižas platība – 1394ha; zemniekiem pārdots 91ha; pieder 1 pusmuiža; 1 krogs, 9 zemnieku saimniecības.

Muižas komplekss

Senākās muižas ēkas, tāpat kā baznīca un krogs, bijušas celtas no koka. Kompleksa mūra celtnes, domājams, datējamas ar 18.gs. beigām, 19.gs.

20.gs. sākumā Jaunpiebalgas muižas kompleksā ietilpa ap 20 ēku – mežkunga māja, zirgu staļļi, vēlāk pienotava, kalpu māja, kalēja māja, smēde, klētiņa kalpiem, kūtiņa kalpiem, ledus pagrabs, ūdens sūknētava, ratnīca, malkas šķūnis u.c. ēkas. Bijis ierīkots aizsprosts, zivju dīķis. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas ēkas un arī tās lielākoties pārbūvētas.[6,7]

Kungu māja

Izšuvota ķieģeļu mūra divstāvu historisma stila ēka būvēta Sergeja Šeremetjeva laikā. Mājai bija vairāki torņi un tornīši, dzegas balstīja koka konsoles, bet verandu un tornīšu noslēgumu rotāja siluetzāģējumi.

Jaunpiebalgas kungu māja. Pirms 1905.g.

1905.g. decembrī sociāldemokrātu aktīvisti kungu māju nodedzināja. Ēkas degšanu attēlā iemūžināja Kārlis Šķesters, Jaunpiebalgas fotogrāfs, kurš dzīvoja mājās Laimiņi (Gaujas iela 9), kas atradās pretī tagadējam kultūras namam.[7]

Jaunpiebalgas kungu mājas degšana 1905.g. decembrī. K.Šķestera foto.

Pēc revolūcijas kungu māju atjauno. 1920.g. muižas ēkā izvietota Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas iecirkņa miertiesas kamera. 1925.gadā ēku pārbūvē, to piemērojot tiesas vajadzībām.

Jaunpiebalgas muiža. Aizmugurējā fasāde. Priekšplānā - Gauja. 1932.g. 8.maijs. Attēls no Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma.

1935. gada 12.septembrī nenoskaidrotos apstākļos ēka izdega, sadega arhīvs, kancelejas iekārta, inventārs. Avīzēs minēts, ka izskatās pēc  speciālas dedzināšanas, vainīgie netiek atrasti. Par šo notikumu raksta 1935.gada izdevumi “Latvijas Kareivis”, “Brīvā Zeme”. Tieslietu ministrija ēku atjauno, iztērējot ap 30,000 latu. Ēkas iekārtojums pārveidots un modernizēts. “Sēžu zāle latviskā stilā, pie sienas greznā ierāmējumā valsts ģerbonis – taisnības un varas nesējas simbols,” tā rakstīts 1936.gada 21.augusta “Brīvās Zemes” numurā. Ēkas atjaunošanas darbus veicis būvuzņēmējs M. Cīrulis.

Jaunpiebalgas muiža. Fotogrāfijas reversā kādreizējais miertiesas sekretārs Jānis Kalups (stāv uzvalkā labajā pusē) uzrakstījis: "1937. gada 23. augusts, nams miertiesas laikā."
Jaunpiebalgas muižas ēka. Priekšējā fasāde? Datējums? Ap 1950.g.?

II pasaules kara norises, kā atzīmēts kādā 1946.g. vasarā nosūtītā lasītāja vēstulē komūnistu oficiozam “Cīņa” (Nr.153, 03.07.1946), bijušo muižas kungu māju atstāj neskartu. Ēka gan stāv neizmantota, jo tai izsisti visi logi.

1950.gadu sākumā bijušo muižas ēku pārbūvē un tajā izvieto Jaunpiebalgas pilsētciemata un Gaujenas rajona izpildkomiteju,  kas tur darbojās līdz pat 1956.gadam, kad celtni sāka pārbūvēt slimnīcas vajadzībām.

Jaunpiebalgas slimnīca. Ap 1960.g. Attēls no Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma.
Jaunpiebalgas slimnīca. Ap 1970.g. Attēls no Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma.

Slimnīca Jaunpiebalgā pastāvēja līdz 1974.g., kad 17.janvārī tai izdega jumts. Pēc ugunsgrēka ēka tika pamesta līdz 1983.gadam. 

Jaunpiebalgas slimnīcas drupas. Priekšējā fasāde. 1975.g. Daces Puķītes foto. Foto no Cēsu muzeja krājuma (Jaunpiebalgas muižas mape).
Jaunpiebalgas slimnīcas drupas. Aizmugurējā fasāde. Priekšplānā muižas vārtu mūra paliekas (jeb ledus pagrabs?). 1975.g. Daces Puķītes foto. Foto no Cēsu muzeja krājuma (Jaunpiebalgas muižas mape).

1980.g. II pusē kolhozs “Piebalga” ēku pārbūvēja. 1988.g. to nodeva lietošanā tagadējā izskatā; administrācija uz jauno kantori pārcēlās 1988.gada 7.decembrī.

Kolhoza "Piebalga" kantoris 1988.g. Š.Ozoliņa foto. Cēsu rajona laikraksts "Padomju Druva" 13.12.1988. rakstīja: "Kolhoza "Piebalga" kantoris nu ir citā ēkā. Pagājušajā trešdienā grāmatvedības darbinieki, sabiedrisko organizāciju vadītāji, galvenie speciālisti pārgāja uz atjaunoto māju pie Gaujas tilta. Jaunajā kantorī būs arī ēdnīca."

1998.gada rudenī uz ēku Jaunpiebalgā, Gaujas ielā 4 pārceļas pagasta padome un bibliotēka. 1999.gada 4 aprīlī darbu uzsāk kafejnīca “Kāpnes”. 16.aprīlī – reģionālā tautskola. 2000.gada maijā telpās atrodas arī Latvijas Krājbankas filiāle.  2009.gadā, apvienojoties Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastiem vienā novadā, bijušajā muižas ēkā darbu sāk novada dome.[7]

Klēts

Jaunpiebalgas muižas klēts pirms Jaunpiebalgas Kultūras biedrības nama izbūves 1921.g. (?) Attēls no Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja krājuma.

Jaunpiebalgas muižas klēts atrodas Vecpiebalgas-Jaunpiebalgas-Rankas ceļa malā. Klēts celta no neapskaldītiem laukakmeņiem, domājams, ap 19.gs. vidu. Agrārās reformas laikā klēts piešķirta Jaunpiebalgas kultūras biedrībai, kas tajā izbūvēja biedrības namu ar plašu sarīkojumu zāli, skatuvi un citām telpām. Arī mūsdienās pārbūvētajā klētī darbojas Jaunpiebalgas kultūras nams.

Jaunpiebalgas muižas centra kopskats. Muižas kungu mājas vietā uzceltā ēka (1), pārbūvētā klēts (2) - tautas/kultūras nams un zirgu stallis? (3). 2020.g. 7.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Teksts: Valters Grīviņš, Edgars Žīgurs

Literatūra

1 Rīgas arhibīskapija. Inventārs. 1564. TMR za IM II nod. 802.
2 Rīgas arhibīskapijas Turaidas puses vaku grāmata. Ap 1550. TMR za IM II nod. 754.
3 Autora personīgā korespondence ar A.Dzeni. 06.12.2020.
4 Die aelteste schwedische Landrevision Livlands (1601). Hg. von A. Švābe – R., 1933, S.473.
5 LVVA, 7348.f., 1.apr., 14.lieta.
6 Mašnovskis, V. Muižas Latvijā: Vēsture, arhitektūra, māksla – b.v., 2019., 129.lpp.
7 V.Johansones apkopotās ziņas par Jaunpiebalgas muižu. Nepublicēts materiāls.

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Mājvietas, Pilis un muižas, muižas
Pagasts: 
Jaunpiebalgas pagasts
Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Jaunpiebalga, Gaujas iela 4.

Reklāma