Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Kraukļu muižas krogs atrodas Madonas novada Cesvaines pagasta (1940.g. Madonas apriņķa Kraukļu pagastā) Kraukļu ciemā, vēsturiskā Cesvaines – Tirzas lielceļa kreisajā pusē, vietā, kur senā ceļa posms mūsdienās nodalās no autoceļa P38, pirms Kujas upes, zemesgabalā "Kraukļu tautas nams". Koordinātas: 57.00056 26.31152.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās (2022.g. aprīlī) bijusī kroga ēka šķietami ir pamesta vai, iespējams, daļēji apdzīvota. Pēc ārējā izskata apmierinošā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar viļņotajām azbestcementa loksnēm.
ZIŅAS
Krogs bijis Kraukļu (Grawendahl) muižas īpašumā. Senākais Kraukļu kroga (Kraukle krogh) pieminējums avotos atrodams ap 1700. gadu sastādītajā Cesvaines – Tirzas ceļa kartē (2. attēls).[1] Krogs iezīmēts Kujas upes kreisajā krastā, vietā, kur sānceļš no muižas pieslēdzas lielceļam, kas pāri dambim šķērso uzpludināto dzirnavdīķi.
L.A.Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē Kraukļu krogs nav norādīts. Iespējams, tolaik tas nepastāv.
Kraukļu krogs atkal redzams 1839.gada Rikera Vidzemes speciālkartē.[2] Šajā kartē krogs jau novietots tā tagadējā atrašanās vietā – Kujas upes labajā krastā pirms dzirnavām.
Krogs Kraukļos iezīmēts arī Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu kartē[3]. Kartē norādīts arī tā jaunais nosaukums – Buntes krogs, kas gan kļūdaini novietots pie nākamā kroga Tirzas virzienā – Birņa kroga.
Buntes nosaukumu Kraukļu krogs visdrīzāk ieguvis no kāda krodzinieka vārda vai iesaukas (no vācu Bunt – raibs).
Precīzu kroga novietojumu un aptuvenos izmērus redzam Kraukļu muižas 1865.–1868. gada plānā (3.attēls).[4]
1880.-to gadu otrajā pusē Buntes krogā par krodzinieku strādājis Jānis Misiņš, kuram bijis krodziniekiem netipisks blakus amats. Viņu savās bērnības atmiņās piemin mācītājs Andrievs Niedra:
“Turpat Cesvaines draudzē, Kraukļu Buntes krogā, dzīvoja kāds Jānis Misiņš, Krāces Misiņa (bibliogrāfs Jānis Misiņš – red.piez.) radinieks, kuram arī ar vienu amatu nepietika; viņš bija reizē krodzinieks, grāmatu sējējs un grāmatu tirgotājs; jā, vasaru iepriekš viņš savu uzņēmumu bij paplašinājis, tapdams arī par grāmatu apgādnieku (..)"[5]
Ļoti iespējams, ka tieši Jāņa Misiņa nodarbošanās ar latviešu literatūru un izdevējdarbību ir skaidrojums kāda ceļotāja vērojumam, 1888. gadā braucot garām Buntes krogam:
“Par Vidzemes krogiem jau šad tad rakstīts laikrakstos; tagad tikai gribu aizrādīt uz to, ka vispārīgi uz kroga izkārtnēm (šiltēm) līdz šim bija vienīgi vācu uzraksti. Man jāliecina, ka savā ziņā biju pārsteigts, pēdējās dienās braukdams to ceļu no Tirzas uz Stukmaņiem: pie Kraukļu muižas kroga ieraudzīju izkārtni ar glītu uzrakstu skaidrā latviešu valodā “Kraukļu muižas Buntes krogs”. Šī ir jauka laika zīme, kurai derētu sekot arī citiem. Diemžēl, uz visa vairāk kā 80 verstu garā ceļa neatradu vairs otra kroga ar skaidru uzrakstu latviešu valodā; tikai kā par brīnumu Vitebskas daļā pie Krievciema dzirnavām uz barona Korfa dzirnavu kroga nosaukumu, lai gan ne visai skaidrā latviešu valodā… Turpretim kā kuriozumu ieraudzīju verstis 11 tāļāku no min. Kraukļu muižas kroga citam krogam šādu neskaidrā vācu valodā rakstītu uzrakstu: “Iilzen Graudaskruch bier un. Brantwein in ih. Teil ferkauf”... S."[6]
Pārlapojot periodika.lv digitalizētos latviešu laika rakstus, var atrast arī vienu otru tīri blaumaniska pavērsiena sadzīves ainu. Viena tāda norisinājusies arī Buntes krogā:
“No Kraukļu muižas mums raksta: Šoreiz pastāstīšu kādu savādu precības atgadījumu, kas notika trešdien, 11. maijā. Pie III Cēsu apriņķa draudzes tiesas atnāca kāds Cesvaines valsts (t.i. pagasta – red.piez.) māju saimnieks ar savu jaunāko dēlu un mirušā vecākā dēla sievu, kuru tie gribēja līdz ar viņas bērniņu bez kādas atlīdzināšanas izdzīt no mājas. Pie draudzes tiesas nosprieda, lai saimnieks minētai atraitnei aizmaksājot 360 rbļ. Kad spriedums bij izlasīts, tad visi trīs aizgāja uz Bunta krogu. Kad dēls bija kādu brīdi ar tēvu savstarpīgi izrunājies, tad tas uzrunāja sava mirušā brāļa sievu, vaj tā negribot arī par šā sievu palikt. Atraitne bijusi ar mieru un tad pastellējuši no krodzinieka kādu pudeli vīna un vairāk pudeļu bairīša, pēdīgi arī ceptas zivis un tā tad noturējuši krietnas, bet reti piedzīvotas precības. W. M-s.” [7]
Kā jau visos krogos, arī Buntes krogā vīri un jaunekļi stipros dzērienus nereti lietoja vairāk nekā būtu vēlams un to ietekmē nodarīja lietas, kas pašiem pēc tam smagi atmaksājās. Tā “Baltijas Vēstnesis” 1897. gadā rakstīja:
“Tās pašas dzeršanas dēļ jau atkal kāds jauneklis ir padarījis grūtu noziegumu un kritis bargā sodā. Pērnā gada 23. oktobrī pie Kraukļu pagasta piederīgais atstavnieks (atvaļināts zaldāts - red. piez.) Jēkabs Turns, 87 gadus vecs, ir aizstaigājis pie šā pagasta skrīvera saņemt tur savu ikgadīgo kroņa pabalstu, veselus 48 rubļus. Tāda diena daudz maz svinama, tāpēc vecais Turns iegriežas turpat tuvumā esošā Buntes krogū. Viņam uz tam vēl sevišķs iemesls, viņš krodziniekam ir 2 rubļus parādā, kas tagad atdodami. Vecīts iebauda pats un izsauc šodien citiem arī. Tā jautri uzdzīvojot vecais aptaujājas pie ciemiņiem, vaj kāds viņu nevarētu pārvest mājās. To apsolās darīt tā paša pagasta saimnieks Mednis un kad ceļa kājas ir pienākoši sapravītas, tad sēstas visi ratos. Mednis pats piesēstas pie kāda pazīstama un atstāj savu zirgu savam piedzīvotājam Jānim Kapteinam un vecajam Turnam. Sāk viņi braukt no Kraukļu muižas uz Kraukļu pagasta namu, tie citi aizsteidzas tālu priekšā, kamēr Kapteins ar Turnu paliek lielu gabalu iepakaļ. Pēc kāda laika Kapteins piesteidzas kājām pie saviem priekšābraucējiem un iesēstas pie tiem. Mednis turpretim, negribēdams atstāt vecīti un savu zirgu vienus pašus, izkāpj un uz vietas nogaida, līdz tie piebrauc. Vecais Turns tūliņ žēlojas Mednim, ka tas jaunais cilvēks, kas ar viņu braucis, esot viņam atņēmis naudu. Pagasta namā nokļuvis, Turns tūliņ sūdz pagasta vecajam Drullem, ka viņa pavadons viņam uz ceļa ar varu izvilcis naudas maku iz bikšu kules. Viņš satvēris tā roku un saucis pēc palīga, bet nespējis noturēt. Ar izrauto naudas maku viņa pavadons izlēcis iz ratiem un aizskrējis pie citiem priekšgalā esošiem braucējiem. Pagasta vecākais bez kavēšanās gāja šo pavadoni, jau minēto Jāni Kapteinu, uzmeklēt un atrada to turpat tuvumā, Birņu krogū, kur tas varen ar naudu svaidījās. Izkratot pie Kapteiņa atrada 43 rubļus ar kapeikām, no kuras naudas 2 imperiāli un viens desmit rubļu gabals bija noslēpti zābakā. Kapteins uz vietas atzinās, ka izdarījis zādzību; ar varu neesot ņēmis.
Arī apgabaltiesas priekšā, kur šo lietu 17. februārī iztiesāja, Kapteins palika pie sava izteikuma. Vecais Turns bijis pavisam noreibis un, to ratos celdams, viņš izdarījis zādzību. Viņš pats bijis arī līdz neprātam piedzēris. Galveno liecinieku, veco kara-vīru, nevarēja izklaušināt, jo tas pa tām starpām jau ir piepulcināts lielajai armijai. Liecinieki Mednis un Drulle izteica tā, kā tas augšā atstāstīts, pie kam pagasta vecākais vēl piemetināja, ka Turns, kaut gan vecuma dēļ bijis stipri nespēcīgs un todien arī drusku ieskurbis, tomēr visnotaļ atradies pie pilnas saprašanas.
Tiesa atzina laupīšanu par pierādītu un nosprieda, ka Jānis Kapteins, 21 gadu vecs, atņemot tam visas sevišķas personīgi un pēc kārtas piesavinātas tiesības, nododams arestantu rotā uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. N.”[8]
Jāpiezīmē, ka šis stāsts tā laika presē parādījās vairākos izklāstos. Piemēram, “Dienas Lapas” 1896. gada novembrī publicētajā versijā[9], kas, salīdzinot ar augstāk citēto “Baltijas Vēstneša” rakstu, nepārprotams atstāstījums no atstāstījuma, nedz vainīgais, nedz aplaupītais nav nosaukts vārdā, notikumi izplūduši, turklāt “paklīdušais vīrelis” vēl pamanās ne tikai apzagt vecīti, bet arī nosist ar malkas pagali kādu citu savu ienaidnieku…
1910.-tajos gados visā Latvijā pieaug pretalkohola kustība.[11] Savas izpausmes tā rod arī Kraukļu pagastā:
“Dažas nedēļas atpakaļ apm. 100 Kraukļu pag. Sievietes bija iesniegušas pagasta vietnieku pulkam lūgumu, lai tiktu slēgts vietējais “Buntes” krogs. Vietnieku pulka locekļi šo lūgumu ievēroja un ar visām pret 3 balsīm nolēma, lai minētais krogs tiek slēgts. Šis lēmums tika iesniegts zemnieku lietu komisāram deļ apstiprināšanas un dēļ rūpēšanās augstākās instancēs par viņa izpildīšanu. Bet tagad šim vietnieku pulka lēmumam radies sīvs pretinieks pagasta skrīvera Pepiņa personā. Viņš iesniedzis zemnieku lietu komisāram lūgumu, lai vietnieku pulka locekļu lēmums par “Buntes” kroga slēgšanu netiek ievērots, jo krogs esot par svētību visai apkārtnei, dodams ceļiniekiem atpūtas un nakts māju vietu. Krauklēnieši nemaz arī neesot tādi dzērāji, kā to sievietes savā lūgumā esot aizrādījušas. Visā pagastā varot saskaitīt tikai kādas 5 personas, kuras varot saukt par dzērājiem, bet pārējie tikai mazā mērā lietojot alkoholu. Bez tam uz minētā sieviešu lūguma kāds vīrietis ar savu roku esot parakstījis 5-6 sieviešu vārdus un parakstu galvenā vācēja Lābana kdze esot “Buntes” kroga krodzinieka personīga ienaidniece. Tagad nu mums ir gaiši redzams, par kādiem alkohola aizstāvētājiem uzmetas pagasta sabiedrības priekšgalā stāvošie vīri un kuriem mums jāpieteic cīņa tāpat kā alkoholam. (J.D.L.)”[12]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Kā jaunsaimniecība 1922. gadā piešķirts arī Buntes krogs.[13] Vēl tikai būtu jānoskaidro, kurš tieši kļuva par kroga ēkas īpašnieku.
Pagaidām nav arī zināms, vai jaunais īpašnieks Buntes krogā turpināja alkohola tirdzniecību, kas 1920.-to gadu beigās Kraukļu pagastā kopumā notika ar plašu vērienu:
“No Latvijas pastāvēšanas sākuma Kraukļos nebija neviena kroga, ne pat vīntirgotavas. Tad vairākus gadus pagastā bija viena vīntirgotava. Vēlāk, kādus trīs gadus atpakaļ, kad par pagasta “staršiņu” nāca Stalbovs, vīntirdzniecības un krodzniecības veikali pagastā ir auguši kā sēnes. Patlaban visā pagastā ir divas vīntirgotavas un četri krodzniecības veikali, no kuriem divi pat vienā pašā mājā un no vietējās 6. klašu pamatskolas ne tālāk par 100–200 metriem.”[14]
Divas nedēļas vēlāk “Madonas Vēstnesī” publicēts cits raksts, kurā kāds anonīms korespondents iepriekš teikto precizē, norādot, ka “Uzrādītais dzertuvju skaits atbilst īstenībai, tomēr viņu atvēršanā nav vainojams pag. priekšnieks (ziņojumā staršiņš) Stalbovs. Man liekas, ka Stalbova kga vārds ziņojumā nokļuvis aiz nezināšanas vaj arī ziņotājs ar nolūku informēts nepareizi. Pastrīpoju – Stalbova kgs nekad nav bijis un arī tagad nav alkohola draugs, ko var liecināt katrs godīgs krauklēnietis. Vainojama pag. padome resp. viņas vairākums.”[15]
1935. gadā Valsts Statistikas pārvaldes izdotajā krājumā “Pagastu apraksti” Kraukļu pagastā uzskaitītas šādas reibinošo dzērienu tirdzniecības vietas: 1) Reibinošu dzērienu trg. Vīna kalnā, 1 klm. no pg. n. īp. Mirovičs Marija, tlr. Kraukli 23; 2) Krodzniecības vkl. Ausmas, 1 klm. no pg. n., īp. Andersons Jēkabs, tlr. Kraukli 53; 3) Krodzniecības vkl. Tautas n., 0,5 klm. no pg. n., īp. Mednis Jānis, dz. Jaunķeirānos, tlr. Kraukli 64; 4) Krodzniecības vkl. Birņos, 0, 5 klm. no pg. n., īp. Pūriņš Oskars, tlr. nav.[16] Kā redzam, kopš 1930. gada slēgta viena vīntirgotava un viens krodzniecības veikals. Taču arī atlikušie 4 Kraukļu pagasta alkohola tirdzniecības iestādījumi ir daudz, ja salīdzinām, piemēram, ar kaimiņos esošajiem Cesvaines, Grašu un Virānes pagastiem, kuros pēc minēto “Pagastu aprakstu” ziņām tādu nav nemaz. Iespējams, kāda no 1935.gadā Kraukļu pagastā pastāvošajām alkohola tirgotavām (Vīna kalns, Ausmas?) atradusies arī Buntes krogā.
Pēc Otrā pasaules kara okupantu vietvara nolemj bijušā Buntes kroga telpās iekārtot tautas namu. Sākumā gan lāgā nesokas:
“Sarkanā Stara š. g. 122. numurā bija ievietota korespondence par Kraukļu tautas nama vadītāja vājo darbību.
Tautas nama vadītājs b. Rūtiņš redakcijai atsūtīja atbildi, ka viņš bijis trīs mēnešus tautas namu vadītāju kvalifikacijas celšanas kursos. Tagad b. Rūtiņš kursos gūtās zināšanas izmanto darbā. Nodibināta tautas nama padome, un sācies rosīgs pašdarbības pulciņu darbs. Tautas nama remonta vajadzībām sagādāti nepieciešamie materiali, bet uzsākt remontēšanu nav iespējams, jo tautas nama telpas vēl arvien piebērtas graudiem.”[17]
Vēlāk gan situācija uzlabojas un 1970. gadā Madonas laikraksts “Stars” raksta: “Ar savu mājīga izskatu Kraukļu tautas nams vilina ne vien mākslinieciskās pašdarbības pulciņu dalībniekus, bet arī koncertu un dažādu citu pasākumu apmeklētājus.”[18]
Tautas nams bijušajā Buntes krogā darbojas, šķiet līdz 1990.-to gadu sākumam. Pēc tam ēkā vienā galā ierīko zāģētavu vai galdniecību, bet otrā darbojas veikals. 2022. gada pavasarī, Buntes krogu apsekojot, nekādas apdzīvotības vai aktīvas saimnieciskas izmantošanas pazīmes ēkā manīt nevarēja.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Buntes krogs ir tipisks lielceļa krogs. Ar aptuveni 1700. gadu datētajā Cesvaines–Tirzas ceļa kartē iezīmētais Kraukļu muižas krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Līdz mūsdienām saglabājusies kroga ēka celta laukakmens mūra konstrukcijā, domājams, 19. gadsimta pirmajā pusē. Krogam ir viena, gareniski pievienota stadula. Ēkai ir saglabājies sākotnējais pamatapjoms, kam vienā galā 20. gadsimta otrajā pusē tapusi silikātķieģeļu piebūve, bet jumta stāvā izbūvēti logi. Uz ielas pusi ēka ir apmesta, bet aizmugures fasāde palikusi neapmesta, atklājot ēkas laukakmens mūri, kas rotāts ar javā blīvi iespiestām melna granīta šķembām. Uz Cesvaines puses gala fasādes saglabājusies kādreizējā veikala zīme – “Veikals Andrejs”.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2211.lieta.
2 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
3 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 LVVA 1679.f., 194.apr., 459.lieta.
5 Mana bērnība. Andrieva Niedras // Latvis. – 1926. – Nr.1424. – 10.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
6 No iekšzemes. Jauka laika zīme // Dienas Lapa. – 1888. – Nr.181. – 11.augusts. Skatīts: periodika.lv
7 Vēstules un ziņojumi // Mājas Viesis. – 1888. – Nr.22. – 28.maijs. Skatīts: periodika.lv
8 Baltijas Vēstnesis. – 1897. – Nr.42. – 20.februāris. Skatīts: periodika.lv
9 Iekšzemes ziņas. No Kraukļu pagasta // Dienas Lapa. – 1896. – Nr.249. – 4.novembris. Skatīts: periodika.lv
10 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / herausgegeben vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis Wegekarte. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
11 Žūpības apkarošanas pretinieki Baltijā // Līdums. – 1914. – Nr.128. – 17.oktobris. Skatīts: periodika.lv
12 Jaunākās ziņas. Kraukļi // Jaunā Diena. – 1914. – Nr.19. – 10.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
13 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr.60. – 7.februāris. Skatīts: periodika.lv
14 Kraukļos pamazām atgriežas veco vergu laiku galvenās pazīmes // Madonas Vēstnesis. – 1930. – Nr.119. – 2.augusts. Skatīts: periodika.lv
15 Kas vainojams ja Kraukļu pag. Ir 4 krogi un 2 vīntirgotavas // Madonas Vēstnesis. – 1930. – Nr.121. – 16.augusts. Skatīts: periodika.lv
16 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 237.lpp.
17 Pa mūsu laikraksta materialu pēdām. “Kad sāks rosīties kulturas dzīve Kraukļu pagastā?“ // Sarkanais Stars. – 1948. – Nr.128. – 6.novembris. Skatīts: periodika.lv
18 Krauklēnieši strādā cītīgi // Stars. – 1970. – Nr.38. – 31.marts. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
