Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Birņu krogs, saukts arī par Birni, atradies Madonas novada Cesvaines pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Kraukļu pagastā), senā Cesvaines – Tirzas lielceļa, mūsdienu autoceļa P38 (Cesvaine – Velēna) labajā pusē, apdzīvotā vietā Vairogi, zemesgabalā “Mālkalni”. Koordinātas: 57.01379 26.30987.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka pilnībā zudusi.
ZIŅAS
Senākās kartogrāfisko avotu liecības par Kraukļu (Grawendahl) muižas Birņu kroga jeb Birņa pastāvēšanu ir Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu karte[1] un Kraukļu muižas 1865.–1868.gada plāns.[2]
Kā jau daudzviet, arī Kraukļu pagastā vīri un jaunekļi stipros dzērienus nereti lietoja vairāk nekā būtu vēlams un to ietekmē nodarīja lietas, kas pašiem pēc tam smagi atmaksājās. Par vienu tādu notikumu, kas sācies Buntes krogā un noslēdzies Birnī “Baltijas Vēstnesis” 1897. gadā rakstīja:
“Tās pašas dzeršanas dēļ jau atkal kāds jauneklis ir padarījis grūtu noziegumu un kritis bargā sodā. Pērnā gada 23. oktobrī pie Kraukļu pagasta piederīgais atstavnieks (atvaļināts zaldāts – red. piez.) Jēkabs Turns, 87 gadus vecs, ir aizstaigājis pie šā pagasta skrīvera saņemt tur savu ikgadīgo kroņa pabalstu, veselus 48 rubļus. Tāda diena daudz maz svinama, tāpēc vecais Turns iegriežas turpat tuvumā esošā Buntes krogū. Viņam uz tam vēl sevišķs iemesls, viņš krodziniekam ir 2 rubļus parādā, kas tagad atdodami. Vecīts iebauda pats un izsauc šodien citiem arī. Tā jautri uzdzīvojot vecais aptaujājas pie ciemiņiem, vaj kāds viņu nevarētu pārvest mājās. To apsolās darīt tā paša pagasta saimnieks Mednis un kad ceļa kājas ir pienākoši sapravītas, tad sēstas visi ratos. Mednis pats piesēstas pie kāda pazīstama un atstāj savu zirgu savam piedzīvotājam Jānim Kapteinam un vecajam Turnam. Sāk viņi braukt no Kraukļu muižas uz Kraukļu pagasta namu, tie citi aizsteidzas tālu priekšā, kamēr Kapteins ar Turnu paliek lielu gabalu iepakaļ. Pēc kāda laika Kapteins piesteidzas kājām pie saviem priekšābraucējiem un iesēstas pie tiem. Mednis turpretim, negribēdams atstāt vecīti un savu zirgu vienus pašus, izkāpj un uz vietas nogaida, līdz tie piebrauc. Vecais Turns tūliņ žēlojas Mednim, ka tas jaunais cilvēks, kas ar viņu braucis, esot viņam atņēmis naudu. Pagasta namā nokļuvis, Turns tūliņ sūdz pagasta vecajam Drullem, ka viņa pavadons viņam uz ceļa ar varu izvilcis naudas maku iz bikšu kules. Viņš satvēris tā roku un saucis pēc palīga, bet nespējis noturēt. Ar izrauto naudas maku viņa pavadons izlēcis iz ratiem un aizskrējis pie citiem priekšgalā esošiem braucējiem. Pagasta vecākais bez kavēšanās gāja šo pavadoni, jau minēto Jāni Kapteinu, uzmeklēt un atrada to turpat tuvumā, Birņu krogū, kur tas varen ar naudu svaidījās. Izkratot pie Kapteiņa atrada 43 rubļus ar kapeikām, no kuras naudas 2 imperiāli un viens desmit rubļu gabals bija noslēpti zābakā. Kapteins uz vietas atzinās, ka izdarījis zādzību; ar varu neesot ņēmis.
Arī apgabaltiesas priekšā, kur šo lietu 17. februārī iztiesāja, Kapteins palika pie sava izteikuma. Vecais Turns bijis pavisam noreibis un, to ratos celdams, viņš izdarījis zādzību. Viņš pats bijis arī līdz neprātam piedzēris. Galveno liecinieku, veco kara-vīru, nevarēja izklaušināt, jo tas pa tām starpām jau ir piepulcināts lielajai armijai. Liecinieki Mednis un Drulle izteica tā, kā tas augšā atstāstīts, pie kam pagasta vecākais vēl piemetināja, ka Turns, kaut gan vecuma dēļ bijis stipri nespēcīgs un todien arī drusku ieskurbis, tomēr visnotaļ atradies pie pilnas saprašanas.
Tiesa atzina laupīšanu par pierādītu un nosprieda, ka Jānis Kapteins, 21 gadu vecs, atņemot tam visas sevišķas personīgi un pēc kārtas piesavinātas tiesības, nododams arestantu rotā uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. N.”[3]
Jāpiezīmē, ka šis stāsts tā laika presē parādījās vairākos izklāstos. Piemēram, “Dienas Lapas” 1896. gada novembrī publicētajā versijā[4], kas, salīdzinot ar augstāk citēto “Baltijas Vēstneša” rakstu, nepārprotams atstāstījums no atstāstījuma, nedz vainīgais, nedz aplaupītais nav nosaukts vārdā, notikumi izplūduši, turklāt “paklīdušais vīrelis” vēl pamanās ne tikai apzagt vecīti, bet arī nosist ar malkas pagali kādu citu savu ienaidnieku…
Ja spriežam pēc kartogrāfiskiem avotiem, tad šķiet, ka kroģēšana Birņa krogā turpinājās vēl vismaz dažus gadus pēc valsts spirta monopola ieviešanas 1900. gadā, pēc kā tika slēgti ap 66% Vidzemes krogu.[5] Birņa krogu (Birne) redzam iezīmētu gan 19./20. gadsimta mijā tapušā Cesvaines draudzes kartē[6], gan arī 1903. gadā izdotajā Cēsu apriņķa ceļu kartē.[7] Tomēr jāņem vērā, ka kartes tika sagatavotas zināmu laiku pirms izdošanas un, iespējams, ne vienmēr tajās redzamais atbilst reālajai situācijai dabā attiecīgajā gadā.
1909. gadā izdotajā Rihtera adresu grāmatā Kraukļu muižā norādīti tikai divi krogi – Buntes krogs un Riteņmuižas krogs.[8]
Pirmā pasaules kara gados krogu darbība Kraukļos izbeidzas.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. 1922. gada aprīlī oficiālais izdevums “Zemes Ierīcības Vēstnesis” publicē Centrālās zemes ierīcības komitejas lēmumu Birņa krogu piešķir Kraukļu pagastam, ar noteikumu, ka tajā ierīkojams tautas nams.[9] Acīmredzot, Birni vēlējies iegūt arī kāds cits pretendents vai arī bijušas pretenzijas par zemes platību piešķiršanu krogus gabalam no blakus īpašumiem, tādēļ lieta izskatīta vēlreiz un 1924. gadā atkārtoti nolemts: “piešķirt Cēsu apr. Kraukļu pag. sekošu krogu: Birņu krogs Kraukļu pag. sab. Piezīme: a) piešķirta kroga ēka un stadula līdz ar 1 pv. zemes no gab. Nr. 15 un pv. zemes no gabala Nr.13.” [10]
Kā varam spriest pēc publikācijām presē, Kraukļu pagasts ar tautas nama celšanu Birnī nav steidzies, tā vietā daļu kroga pārdodot vai iznomājot alkoholisko dzērienu tirdzniecībai.
“Gulbenes Ziņas” 1929. gadā raksta, ka “naktī uz 11. septembri Birņu krogā apzagts Zupana krodzniecības veikals. Par vainīgu pienākts vairākkārt meklējamais kramplauzis Jānis Matisons-Maņeckis, kas arī Gulbenē apzadzis Stepiša veikalu. Vainīgais sakarā ar šo lietu atrasts un apcietināts. R.”[11]
Par situāciju Kraukļu pagastā saistībā ar alkohola tirdzniecību 1930. gada augustā “Madonas Vēstnesī” kāds anonīms korespondents raksta:
“No Latvijas pastāvēšanas sākuma Kraukļos nebija neviena kroga, ne pat vīntirgotavas. Tad vairākus gadus pagastā bija viena vīntirgotava. Vēlāk, kādus trīs gadus atpakaļ, kad par pagasta “staršiņu” nāca Stalbovs, vīntirdzniecības un krodzniecības veikali pagastā ir auguši kā sēnes. Patlaban visā pagastā ir divas vīntirgotavas un četri krodzniecības veikali, no kuriem divi pat vienā pašā mājā un no vietējās 6. klašu pamatskolas ne tālāk par 100–200 metriem.”[12]
Kā tālāk redzēsim, pēdējie pieminētie divi veikali vienā mājā, kas atrodas netālu no skolas ir ierīkoti bijušā Birņa kroga telpās.
Spriežot pēc laikrakstā “Madonas Ziņas” 1930. gada 27.jūnijā publicēta sludinājuma (5.attēls), viens no Birņa veikaliem atradies J.Mednim piederošā kroga daļā.
Divas nedēļas vēlāk “Madonas Vēstnesī” publicēts cits, arī anonīmi iesūtīts raksts, kura autors iepriekš teikto precizē, norādot, ka “uzrādītais dzertuvju skaits atbilst īstenībai, tomēr viņu atvēršanā nav vainojams pag. priekšnieks (ziņojumā staršiņš) Stalbovs. Man liekas, ka Stalbova kga vārds ziņojumā nokļuvis aiz nezināšanas vaj arī ziņotājs ar nolūku informēts nepareizi. Pastrīpoju – Stalbova kgs nekad nav bijis un arī tagad nav alkohola draugs, ko var liecināt katrs godīgs krauklēnietis. Vainojama pag. padome resp. viņas vairākums.”[13]
1935. gadā Valsts Statistikas pārvaldes izdotajā krājumā “Pagastu apraksti” Kraukļu pagastā uzskaitītas šādas reibinošo dzērienu tirdzniecības vietas: 1) Reibinošu dzērienu trg. Vīna kalnā, 1 klm. no pg. n. īp. Mirovičs Marija, tlr. Kraukli 23; 2) Krodzniecības vkl. Ausmas, 1 klm. no pg. n., īp. Andersons Jēkabs, tlr. Kraukli 53; 3) Krodzniecības vkl. Tautas n., 0,5 klm. no pg. n., īp. Mednis Jānis, dz. Jaunķeirānos, tlr. Kraukli 64; 4) Krodzniecības vkl. Birņos, 0, 5 klm. no pg. n., īp. Pūriņš Oskars, tlr. nav.[14] Kā redzam, kopš 1930. gada slēgta viena vīntirgotava un viens krodzniecības veikals. Taču arī atlikušie četri Kraukļu pagasta alkohola tirdzniecības iestādījumi (divi no kuriem (Nr.3 un Nr.4) atrodas bijušā Birņu kroga ēkā) ir daudz, ja salīdzinām, piemēram, ar kaimiņos esošajiem Cesvaines, Grašu un Virānes pagastiem, kuros pēc minēto “Pagastu aprakstu” ziņām tādu nav nemaz.
Tautas nams Birņa krogā, izbūvējot otro stāvu, šķiet, ticis iekārtots tikai 1930.-to gadu sākumā. Senākais Kraukļu tautas nama pieminējums, kādu izdevās atrast periodika.lv, ir no 1933. gada, kad tajā notiek “tautas sapulce, kurā piedalīsies un par tagadējo stāvokli valstī runās deputāts P.Leikarts”.[15]
Tautas namu savās atmiņās piemin krauklēnietis Gunārs Īvāns: “Iepriekšējos gadu desmitos teātra mīlestība kā visur Latvijā valdījusi arī krauklēniešu sirdīs. Bijušajā Kraukļu muižas, vēlāk Aizsargu mājas, un Birņu kroga otrā stāvā notika teātra izrādes un deju vakari. Pašdarbības izrādes aizvien tika gaidītas. Bijušas savas pazīstamas un iemiļotas aktrises un aktieri.”[16]
Pēc Otrā pasaules kara Kraukļu tautas namu no Birņa pārceļ uz bijušo Buntes krogu Kraukļu muižas centrā. Ēka kādu laiku tiek izmantota dzīvokļiem, bet tad pamesta un 1984. gada maijā nodeg. Kraukļu bibliotēkas apkopotajos novadpētniecības materiālos teikts, ka pēc ugunsgrēka palikušās drupas tika sastumtas izraktā bedrē un nolīdzināts līdzens lauks, kurā ierīkotas saimniecības “Mālkalni” teļu ganības.[17]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Birņu krogs bijis tipisks lielceļa krogs ar vienu gareniski pievienotu stadulu.
Ar aptuveni 19.gs. vidu datējamā kroga ēka celta laukakmens mūra konstrukcijā. Stadula, visdrīzāk bijusi no koka. Otrais stāvs ar izbūvētu mansarda jumtu (7.attēls), domājams, celts ap 1930. gadu, ēku piemērojot tautas nama vajadzībām.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
2 LVVA 1679.f., 194.apr., 459.lieta.
3 Baltijas Vēstnesis. – 1897. – Nr.42. – 20.februāris. Skatīts: periodika.lv
4 Iekšzemes ziņas. No Kraukļu pagasta // Dienas Lapa. – 1896. – Nr.249. – 4.novembris. Skatīts: periodika.lv
5 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
6 LVVA 1679.f., 189.apr., 12.lieta.
7 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen [Kaart] / herausgegeben vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau auf Grund der im Besitz der Livländischen Ritterschaft befindlichen Kreis Wegekarte. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
8 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 471.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
9 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr.35. – 1.maijs. Skatīts: periodika.lv
10 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr.93. – 1.februāris. Skatīts: periodika.lv
11 Dzimtenē. Kraukļi // Gulbenes Ziņas. – 1929. – 20.septembris. Skatīts: periodika.lv
12 Kraukļos pamazām atgriežas veco vergu laiku galvenās pazīmes // Madonas Vēstnesis. – 1930. – Nr.119. – 2.augusts. Skatīts: periodika.lv
13 Kas vainojams ja Kraukļu pag. Ir 4 krogi un 2 vīntirgotavas // Madonas Vēstnesis. – 1930. – Nr.121. – 16.augusts. Skatīts: periodika.lv
14 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 237.lpp.
15 Tautas sapulces // Lauku Doma. – 1933. – Nr.8. – 23.februāris. Skatīts: periodika.lv
16 politiskirepresetie.lv
17 Kraukļu bibliotēkas novadpētniecības materiāli.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
