Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Slāpes krogs atradies Madonas novada Sarkaņu pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā), senā Bērzaunes—Cesvaines ceļa labajā malā, apmēram 50m uz DR no mūsdienu autoceļa P37 (Pļaviņas (Gostiņi) – Madona – Gulbene) un apmēram 100m uz Z no Slāpes ezera. Koordinātas: 56.89073 26.27717.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Slāpes krogs daļēji nopostīts, saglabājusies stadulas daļa pārbūvēta un mūsdienās tajā darbojas Gundara Auziņa akmeņkaļa darbnīca “Slāpe”.
ZIŅAS
Savā laikā krogs bijis Sarkaņu (Heydenfeld) muižas īpašumā. Aptuveni šajā pašā vietā krogs atzīmēts jau 17. gadsimta Bērzaunes – Cesvaines ceļa kartē, kur pie Slāpes upītes (Schlaap uppit) uzrādīts Sarkaņu krogs (Sarkana krogh).[1]
Slāpes kroga vārds vēsturiskajos kartogrāfiskajos materiālos parādās sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi – Rikera Vidzemes speciālkartē, aptuveni šajā novietnē atzīmēts Slapie krogs.[2]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Sarkaņu muižā tirgotavu un ražotņu sadaļā minēti divi krogi – Slāpes krogs (Slopekrug) ar krodzinieku Jāni Lozi (Jahn Loze) un Tūļa krogs (Tuhlekrug) ar Andreju Sturmi (Andreas Sturme).[3]
20. gadsimta sākumā Slāpes krogs (Slappes Krug) vēl norādīts Lazdonas draudzes kartē[4] un kā krogs minēts vēl atsevišķās 20. gadsimta I puses militāri topogrāfiskajās kartēs.[5]
Nav zināms, cik ilgi Slāpes krogā turpinās kroģēšana, domājams tā izbeidzās pēc valsts degvīna monopola ieviešanas 1900. gadā, kad Vidzemē tiek slēgti 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[6]
1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Sarkaņu pagastā vairs nav minēts neviens krogs.[7]
Pēc II Pasaules kara krogus vārds kartēs pazūd, mājvietai turpinot saukties “Slāpe”.[5]
Tagadējais “Slāpes” īpašnieks, akmeņkalis G. Auziņš pastāstīja, ka ēku nopircis ap 1990. gadu un tajā laikā tā jau bijusi pamesta un izpostīta. Cesvaines puses gals, resp. krogus daļa bijusi jau pussabrukusi. Iepriekš šajā daļā bijuši iekārtoti dzīvokļi, bet stadulā – kūts. Ēkai bijis milzīgs augsts jumts un iekšā vēl saglabājusies maizes krāsns. Diemžēl ēkas stāvoklis bijis tik slikts, ka lielāko daļu nācies nojaukt.[8]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Slāpes krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Bija celts kā ceļam paralēla garenbūve laukakmens mūra un ķieģeļu konstrukcijā ar javā ķīlētiem akmentiņiem (5.attēls). Domājams, datējams ar 19.gs. vidu vai agrāku laiku. Krogam bijusi viena gareniski pievienota stadula ar diviem vārtiem – ceļa pusē un gala fasādē. Jumts divslīpju ar nošļauptiem galiem. Zelminis – vismaz stadulas galā – izbūvēts ar dēļiem.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA, 7404.f., 1.apr., 2215.l., 6.lapa.
2 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
3 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 40.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
4 LVVA, 1679.f., 189.apr., 18.l.
5 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
6 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
7 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 423.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
8 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicējs: Gundars Auziņš. Ierakstīts 17.04.2022, telefonintervija.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
