Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Jokumu krogs atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Kraukļu pagastā), uz senā Cesvaines – Tirzas lielceļa, mūsdienu autoceļa P38 (Cesvaine – Velēna) kreisajā pusē pirms Jukāniem, zemesgabalā ar nosaukumu "Kraukļu krejotava". Koordinātas: 57.02844 26.33346.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka kapitāli pārbūvēta, tajā savulaik ierīkojot pienotavu. Šobrīd (2022) ēka šķiet pamesta. Ēkai skārda jumts.
ZIŅAS
Vēlākā Jokumu kroga senāko pieminējumu atrodam Cesvaines pilsmuižas 1688. gada revīzijā, kur Kujas pagastā (Kuyensche Pagast) starp citām mājvietām ierakstīts Blusu krogs (Blusse Krug).[1]
Kroga novietojums redzams ap 1700. gadu sastādītajā Cesvaines–Tirzas ceļa kartē.[2] Blusu krogs (Blusse krogh), iezīmēts ar kroga simbolu – māju pie kuras izkārts karogs, atrodas ceļa kreisajā pusē pirms upītes (mūsdienu Apiņupīte), netālu aiz Vēveru (Weber) un Vībotu (Wibbot) mājām. Minētās mājvietas saglabājušās līdz mūsdienām un no Jokuma novietotas apmēram 500m un 1,5km attālumā.
L.A.Mellīna 1792. gadā sastādītajā Cēsu apriņķa kartē Blusu krogs nav norādīts. Iespējams, tolaik tas nepastāv.
Vēlāk, 19. gadsimta pirmajā pusē krogs atkal parādās, bet nu jau ar jaunu vārdu – 1839.gada Rikera Vidzemes speciālkartē tas iezīmēts kā Jokums (Jokum).[3]
Jokumu krogu (Johkum Krug) atrodam arī Kraukļu muižas 1865.–1868.g. plānā (3. attēls), kur redzam, ka tā ir ceļam paralēli novietota garenbūve. Blakus krogam dažas nelielas saimniecības ēkas.[4]
Nav zināms, cik ilgi Jokumu krogā turpinājusies kroģēšana. Krogs nav iekļauts nedz 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” nedz arī 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā”. Tas gan ar krogus simbolu vēl ir iezīmēts ap 19. un 20. gadsimta miju tapušajā Cesvaines draudzes plānā (4.attēls).[5]
Spriežot pēc “Latviešu Avīzēs” 1896. gadā publicētajām kriminālās hronikas ziņām, krogs tobrīd vēl pastāvējis:
“No Kraukļiem. Šeit uz apmēram 130 saimnieku mājām pastāv 2 pagasta skolas un 4 krogi. Ar krogiem jau pilnīgi pietiktu, ja tie būtu līdzīgi skolām, tikai 2, bet īsti priekš ceļiniekiem pietiktu tikai ar vienu – “Buntes” krogu, pārējie atrodas pie ceļiem, kas tāļākiem braucējiem maz braucams.
– 25. augusta vakarā K. mātei no ciema mājup nākot, uz ceļa ne tāļu no Jokuma kroga uzbrukts. Uzbrucēji ir divi pazīstami vīrieši, no kuriem viens uzrāvis uguni, kamēr otris sviedis 8 mārc. smagu akmini. Akmins K. māti trāpījis un sadragājis tai deguna kaulu. Tomēr uzbrucēji nav vairāk iespējuši padarīt, jo turpat tuvumā arī jau atradušās māju meitas, kas pretī nākušas. Vainīgie nodoti tiesām. A.” [6]
Iespējams, Jokumu krogs beidza darboties īsi pēc tam, kad cariskās Krievijas valdība 1900. gadā Baltijas provincēs ieviesa valsts spirta monopolu kā rezultātā tika slēgti 66% Vidzemes krogu.[7]
1913. gadā Kraukļu pagasta piensaimnieku biedrība iznomā (domājams no Kraukļu muižas) Jokuma kroga ēku, kur tajā pat gadā ierīko koppienotavu. 1925. gadā biedrība ēku iegūst īpašumā.[8]
Pienotava Jokumā darbojas līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 1990.-to gadu sākumā.[9]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
18. gadsimta sākuma ceļu kartē iezīmētā Blusu kroga ēka visai ticami bija būvēta no koka – tāpat kā visa pārējā lauku sētu un, lielākoties, arī muižu apbūve Livonijā līdz pat 18. gadsimtam.
Līdz mūsdienām nonākusī, domājams 19.gs. I pusē vai vidū celtā Jokumu kroga mūra celtne ir pamatīgi pārbūvēta. Piemērojot ēku pienotavas vajadzībām, tai izbūvēts otrais stāvs, mainīts jumta būvapjoms, kā arī izveidotas plašas logailas sākotnējā ēkas apjomā. Kroga kādreizējais veidols vai telpiskais plānojums, izņemot to, ka tas bijis garenbūve, ēkā nav nolasāms. Spriežot pēc situācijas attēlojuma Kraukļu muižas 1865.–1868.g. plānā (3.attēls), krogam bijusi viena stadula ēkas austrumu galā.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 295.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 2211.lieta.
3 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 LVVA 1679.f., 189.apr., 12.lieta.
5 LVVA 1679.f., 189.apr., 12.lieta.
6 No iekšzemēm. No Kraukļiem // Latviešu Avīzes. – 1896. – Nr.38. – 18.septembris. Skatīts: periodika.lv
7 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
8 Apinis, A. Darba svētība // Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks. – 1933. – Nr.39. – 29.septembris. Skatīts: periodika.lv
9 Viļņa Špata sniegtās ziņas. 13.01.2023, telefonintervija.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
