Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Kancēna krogs atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Tirzas pagastā) uz senā Cesvaines – Tirzas ceļa kreisajā pusē, posmā pirms Tirzas upes, kur tas nodalās no mūsdienu autoceļa P38 (Cesvaine – Velēna). Koordinātas: 57.13578 26.42908.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēkas kroga daļa saglabājusies, mūsdienās dzīvojamā māja “Kancēns”. Stadula nojaukta. Jumts segts ar azbestcementa (šīfera) viļņotajām loksnēm. Ēka uzturēta, tehniskais stāvoklis – apmierinošs.
ZIŅAS
Vecadulienas muižai (Alt-Adhlen), vēlāk no tās atdalītai Troškas muižai (Espenhöhe) piederošs krogs pirms Tirzas tilta, pie robežas ar Tirzas muižu (Tirsen), pastāv vismaz kopš 17. gadsimta, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1688. gadā revidējot Cesvaines pilsnovada Tirzas draudzei piederīgo Vecadulienas muižu, revīzijas protokolos ieraksta Kancēna krogu (Kantzen Krug).[1]
Senākā karte, kurā, iespējams, iezīmēts Kancēna krogs, ir ap 1700. gadu sastādītā Tirzas - Alūksnes ceļa karte, kurā pirms Tirzas upes ceļa kreisajā malā iezīmēta mājvieta (2. attēls) bez tolaik kartogrāfijā izmantotā krogus simbola – izkārtā karodziņa.[2] Kartē ierakstītais, aptuveni mūsdienu Kancēna kroga vietā novietotās mājvietas nosaukums – “Ansser” – varētu būt kļūdains, sagrozīts Kancēna vārda atveidojums.
18. gadsimtā krogs (Kanzin) šajā pašā vietā atzīmēts L. A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē[3], 19. gadsimtā – Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Kantzen)[4] un Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.[5]
1892. gada Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Troškas muižas (Espenhöhe oder Charlotlenhain) Kancēnu (Kanzahn) krogā, kas atrodas pie ceļa no Adulienas uz Tirzu, atrodas zemnieku sīkpreču tirgotava.[6]
Kā vēl 1899.g. pastāvošs Troškas muižas krogs, tas ir iekļauts 1901. gadā sastādītā Valkas apriņķa krogu sarakstā. Gada nomas maksa, ko krodzinieks maksājis muižai, bijusi 900 rubļi.[7]
Krogs (Kanzehn Kr.) iezīmēts arī ap 1900. gadu sastādītajā Tirzas draudzes kartē[8] un (bez nosaukuma) 1904. gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē.[9]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Kancēnā turpinājās kroģēšana, taču 1909. gadā tā jau bija izbeigta. Šajā gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Tirzas draudzes Troškas muižas sadaļā norādīts, ka Kancēna zemnnieksētā (Gesinde Kanzen) darbojas Jēkabam Indrēnam (Jak. Indren) piederoša zemnieku sīkpreču tirgotava. [10]
1919. gadā pēc Stučkas komūnistu valdības spēku padzīšanas Vidzemes austrumu daļā no Krievijas tika iesūtītas un līdz rudenim darbojās sarkano partizānu vienības. 1978. gadā avīzē “Dzirkstele” publicētā rakstā toreizējais Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja Gulbenes filiāles vadītājs P. Liepa stāsta: “Partizāniem un vēlāk sarkanajiem pastniekiem (nelegālās literatūras transportētājiem no Padomju Krievijas un citurienes) bija savs pagrīdes atbalstītāju tīkls. Tāds drošs atbalsta punkts bija Tirzas Kancēna krogs (..).”[11]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. 1922. gada aprīlī oficiālais izdevums “Zemes Ierīcības Vēstnesis” publicē Centrālās zemes ierīcības komitejas lēmumu Kancēna krogu – visu māju – piešķirt Kārlim Degteram, ar piezīmi “izņemot krogu ēkas un apm. 2 pv. zemes priekš pašvaldības iestādēm.[12]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Kancēns ir sens lielceļa krogs, kas vēlāk, kad tam blakus ierīkoti kapi, kļuvis arī par kapsētas krogu, kurā pulcējas bērinieki un apbedīto piederīgie mirušo piemiņas dienās.
Ēka celta koka konstrukcijā no krusta paksī savienotiem guļšķautņiem ar divslīpju jumtu. Pamati mūrēti – lentveida.
Vēsturiskie koka krogi Latvijā reti sastopami, jo tie ir tipoloģiski senākais krogu tips, kuri pēc celtniecības materiāliem un metodēm, izskata un iekārtojuma vēl atgādinājuši zemnieku dzīvojamās mājas. Koka konstrukcijā krogus ar atsevišķiem izņēmumiem pārtrauca celt 18. gadsimta beigās / 19. gadsimta sākumā, priekšroku dodot ilgmūžīgākajām mūra celtnēm. Kancēnu krogam stadula nav saglabājusies, bet, kā redzams vēsturiskajos fotouzņēmumos (7. un 8. attēls), tāda ir bijusi – viena, gareniski pievienota A galā. Nav zināms, vai stadula celta kopā ar pārējo ēku, vai arī piebūvēta vēlāk. Spriežot pēc taisni apzāģētajiem pakšu baļķu galiem, ja namdari bijuši zemnieki nevis muižas amatnieki, patreizējā krogus ēka varētu būt celta ne agrāk kā 19. gadsimta vidū.
Neskaitot atsevišķas sekundāras koka konstrukcijas piebūves, iekštelpu pārbūvi, jumta seguma, logu un durvju nomaiņu, krogus celtne ārēji ir saglabājusi savu autentisko veidolu.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 298.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 2212. lieta, 2. (99) lapa.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 59.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
7 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 7.lapa.
8 LVVA 1679.f., 189.apr., 159.lieta.
9 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
10 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 543.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
11 Liepa, P. Par padomju Latviju 1919.–1979. Ikvienam mums pieder šī vēsture // Dzirkstele. – 1978. – Nr. 154. – 28. Decembris. Skatīts: periodika.lv
12 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 33. – 7. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
