ATRAŠANĀS VIETA
Bijušā Āža kroga vieta atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Tirzas pagastā), senā Kokneses – Cesvaines – Tirzas – Alūksnes ceļa labajā pusē, vietā kur tas nošķiras no mūsdienu autoceļa Tirza – Galgauska (V847), pagriežoties uz Āža dzirnavu HES pusi. Koordinātas: 57.15712 26.46754.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pilnībā zudis. Krogus vietā krūmiem aizauguši un gruvešiem aizbiruši laukakmens un sarkano ķieģeļu mūra pamati.
ZIŅAS
Vecākais Āža kroga pieminējums, kādu izdevas atrast, ir mērnieka M. Šildera 1683. gadā sastādītajā Tirzas muižas plānā (2. attēls).[1] Krogs novietots aptuveni turpat, kur šodien un eksplikācijā nosaukts kā “Atze Kruger” – Āža krodzinieks.
1688. gada revīzijas protokolos Tirzas muižā norādīts Āža krogs (Atzse Krüger / Aasche Krug), kurā krodzinieks Jānis (Jahnn)[2]
Krogs ierīkots vietā, kur Kokneses–Alūksnes ceļš – viens no 17. gadsimta Vidzemes nozīmīgākajiem lielceļiem[3] – netālu aiz Tirzas muižas virzienā uz Galgausku šķērso Tirzas upi. Šeit vērts norādīt uz zviedru gatavoto kadastra karšu (muižu plānu) īpatnību – tajās ne vienmēr ir iezīmēti vai arī iezīmēti vāji, ar pārtraukumiem, lielākie, maģistrālie ceļi. Tā arī šajā gadījumā – kadastra kartēs Āža krogs iezīmēts, bet attēlots it kā atrastos lauka vidū (sk. 2. un 3. attēlu). 1683. gada Tirzas muižas plānā pie kroga, atšķirībā no kaimiņsētas, pat nepienāk pievedceļš. Taču krogs bez ceļa nevar pastāvēt. Un to, ka ceļš šajā vietā pastāv, turklāt tas ir tik svarīgs, lai tam izgatavotu atsevišķu ceļa karti, pierāda ap 1700. gadu sastādītā Tirzas-Alūksnes ceļa karte (4.attēls), kurā iezīmēts arī Āža krogs (Aschie krogh).[4]
18. gadsimtā blakus krogam uzceļ dzirnavas – tās kopā ar krogu attēlotas L.A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē (5. attēls).[5] Krogs iezīmēts arī Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē[6] un 1866. gada Krievijas impērijas 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.[7]
Kroga ēkas novietojumu lielceļa malā blakus dzirnavām labi var redzēt Tirzas muižas 1862.–1865.gada plānā (6. attēls).[8]
Āža krogā krodzinieka ģimenē dzimusi un pirmo mūža gadu nodzīvojusi latviešu rakstniece Aīda (īstajā vārdā Ida) Niedra (23.03.1899 – 23.11.1972). 1899. gads A.Niedras tēvam gan ir pēdējais krodzinieka amatā – Tirzas muižas īpašnieks rentes līgumu nepagarina un ģimene no Āža kroga aiziet.[9]
1901. gadā sastādītā Valkas apriņķa krogu sarakstā norādīts, ka laikā no 1887. līdz 1899. gadam Tirzas muižā darbojas pieci krogi, tostarp Āža krogs (Ahsche), kura rentnieks (1899.g. tas, kā zinām, bijis A.Niedras tēvs) īpašniekam baronam Alfrēdam Ceimernam (Ceumern) gadā maksā 550 rubļu nomas maksu.[10]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Āža krogā turpinājās kroģēšana. Tas vēl iezīmēts 1904. gadā iespiestajā Valkas apriņķa ceļu kartē[11], bet 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Tirzas muižā norādīts vairs tikai viens darbojošs krogs – Baznīckrogs.[12]
Āža krogu savā 1926. gadā publicētajā atmiņu tēlojumā raksturo A. Purs-Priede:
“Man vienmēr spilgti atmiņā ir divi krogi, Tirzas Āža krogs un Jaungulbenes Rimstavu krogs.
Kādēļ Āža krogu sauc par Āža krogu, nav zināms. Ne vieta, kur atrodas krogs, ne pats krogs no ārienes ne ar ko sevišķu nav ievērojami.
Āža krogs ir Tirzas upes kreisā krastā, tilta galā, kurš ved pār Tirzas upi uz Tirzas muižu. Otrā pusē upei ir liels priežu mežs, kur pašā ceļa malā, un gandrīz tilta galā, ir kaļķakmeņa bedres.
Ejot no meža puses, aiz upes pakalniņā stāv pelēka mūra māja, upes pusē ir gara stadula, otrā galā kroga telpas, tas ir Āža krogs.”[13]
Pagaidām man nav arī izdevies noskaidrot, kad tieši Āža krogs gājis bojā. Visdrīzāk tas saspridzināts vai nodedzināts kopā ar Āža dzirnavām vācu armijai atkāpjoties 1944. gada vasarā.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Āža krogs bijis tipisks lielceļa krogs, vēlāk 18. gadsimtā, kad tam blakus uz Tirzas upes uzbūvēja dzirnavas, pildot arī dzirnavkroga funkciju.
17. gadsimta beigu dokumentos minētais un kartēs iezīmētais Āža krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Krogus mūra ēka, kas redzama, domājams 1930.-tajos gados uzņemtās Āžu dzirnavu fotogrāfijās (Sk. 8.–10. attēlu), varētu būt celta 19.gs. I pusē. Krogam bija viena gareniski pievienota stadula. Stadulai divslīpju jumts ar nošļauptu galu. Ēkas krogus daļa vēlāk pārbūvēta, paugstinot zelmini un izbūvējot jumta stāvu.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 1076.l.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 298.lpp.
3 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. Rīga: Māksla, 1995.– 56.lpp.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2212.lieta, 3 (100) lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194.apr., 587.lieta.
9 Niedra Aīda. Skatīts: gulbene.lv
10 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 8.lapa.
11 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
12 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 544.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
13 Purs-Priede, A. Divi krogi // Jaunā Nedēļa. – 1926. – Nr.19. – 14.maijs. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
