Vēsturiska notikuma vieta
Punkts “Ramkau” (latviski Ranka) uzmērīts no 8.jūlija līdz 10.jūlijam 1824.gadā F.G.V.Strūves vadībā. No punkta “Ramkau” tika veikti novērojumi uz 4 punktiem – “Kortenhof” (Kārtene), “Palzmar” (Palsmane), “Nessaule-kalns” (Nesaules kalns) un “Elkas kalns” (Māļi). F.G.V.Strūve noteica punkta “Ramkau” augstumu virs Baltijas jūras – 121 tuaze (?) jeb 235,8 metri. Kopš 2017. gadā Strūves ģeodēziskā loka punkts “Ramkau” iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis, kas atrodas Gulbenes novada Rankas pagasta pierobežā ar Jaunpiebalgu.
Šis Strūves punkts ir īpaši vērtīgs kā pārgājienu maršrutu sastāvdaļa vai pat mērķis Jaunpiebalgas un Gulbenes novadu saskarē. Taču sev par lielu pārsteigumu konstatēju, ka es pats un tuvākie paziņas par to neko nav dzirdējuši. Pārsteidzoši, ka tas atrodas pie pašas Jaunpiebalgas novada robežas, tā tuvumā ir notikuši veseli divi pārgājieni. Nav arī pagaidām zināms šī 235 metrus augstā paugura īstais nosaukums, kā arī tautā lietotais vietvārds. “Tuaze” ir franču garuma mērvienība, vienāda ar 1,949 m. Ar rakstu saistītā informācija tiks tuvākā nākotnē precizēta un papildināta.
Gints Skutāns, Jaunpiebalgā, vēsturnieks un novadpētnieks
Seko bez labojumiem pārbublicētais teksts no Gulbenes novada tūrisma objektu mājaslapas. (Publikācijas avots: https://www.visitgulbene.lv/objekts/struves-meridiana-loka-punkts-ramkau)
Strūves ģeodēziskais loks – ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Loks uzmērīts laikposmā no 1816. līdz 1855.gadam. Ģeodēziskais loks pārklāj aptuveni 26º meridiānu. Loka garums ir 2822 kilometri – tas stiepjas no Hammerfestas Ziemeļnorvēģijā (B70°40’12”) caur Tartu līdz Izmailas pilsētai netālu no Donavas upes grīvas pie Melnās jūras (B45°19’57”). Uzmērītais meridiāna loks ietver 25° 20´ zemeslodes apkārtmēra.
Strūves ģeodēzisko loku veidoja 258 galvenie triangulācijas trijstūri. Tika ierīkoti 265 galvenie punkti un 60 palīgpunkti, no kuriem 13 izmantoti kā savietotie ģeodēziski-astronomiskie punkti. Attālums starp punktiem ir 30–40 kilometri.
Mūsdienu politiskajā kartē loks šķērso 10 valstis: Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Krieviju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu.
Strūves ģeodēziskā loka mērījumus Krievijas cara uzdevumā veica astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un kara topogrāfs Karls Frīdrihs Tenners. Latvijas teritorijā tika ierīkoti 16 ģeodēziskie punkti – divi bija savietotie ģeodēziski-astronomiskie punkti – Jēkabpils un Bristene. Punktā Jēkabpils novērojumus veica F.G.V.Strūve, tas bija Baltijas loka Dienvidu galapunkts, Lietuvas loka Ziemeļu galapunktā – Bristenē novērojumus veica K.F.Tenners. Punktu novietojums ļāva veikt Baltijas un Lietuvas loku savienošanu.
Punkts “Ramkau” uzmērīts no 8.jūlija līdz 10.jūlijam 1824.gadā F.G.V.Strūves vadībā. No punkta “Ramkau” (Ranka) tika veikti novērojumi uz 4 punktiem – Kortenhof (Kārtene), Palzmar (Palsmane), Nessaule-kalns (Nesaules kalns) un Elkas kalns.
F.G.V.Strūve noteica punkta “Ramkau” augstumu virs Baltijas jūras – 121 tuaze jeb 235,8 metri. Kopš 2017. gadā Strūves ģeodēziskā loka punkts “Ranka” iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālais piemineklis.
2005.gadā Strūves loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti no 10 pasaules valstīm. No Latvijas teritorijā esošajiem loka punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti punkti Jēkabpilī un Sestukalnā.
