Jaunpiebalgas senkapi – tautā saukti par Zviedru kapiem ir latgaļu uzkalniņu un līdzeno kapu kapulauks, kurā apbedīti mirušie 12.–14.gs. Atsevišķi savrupatradumi tajos datēti ar 11.gs. Senkapi aizņēmuši ap 100x150m lielu teritoriju, kura situēta paugurainas augstienes DR–ZA virzienā vērstā garenā pacēlumā. Kapulauka lielākā teritorija izpostīta. Vērienīgākie postījumi notikuši 1916.–1917.gados, kad, būvējot dzelzceļa līniju, tika norakta senkapu DA daļa. Savukārt senkapu ZR daļa izzudusi ierīkojot jauno - jaunāko laiku kapsētas teritoriju un veicot smilts ņemšanas darbus. Līdz mūsdienām starp kapsētu un dzelzceļu ir saglabājušies tikai 3–4 vāji izteikti kapu uzkalniņi, kuri turklāt postīti ar mantraču bedrēm.
Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi). Viens no palikušiem, postītiem kapu uzkalniņiem 2016.g. martā. E.Žīgura foto.
Senākās ziņas par senkapiem saglabājušās tautas nemateriālajā kultūras mantojumā – teikās un nostāstos. Tie stāsta, ka senkapu apkārtnē Ziemeļu kara laikā (1700.–1721.g.) notikusi liela kauja starp zviedru un krievu karaspēkiem. No karavīru izlietajām asinīm izveidojusies tērce, to nosaukuši par Sarkanpalti (dažos variantos – Asinspalti), tā ir neliela tērce līdzās dzelzceļam un ietek Virdes upītē pie Ozoliņu mājām. Uzvarējis krievu karaspēks, bet kaujā kritušie zviedri, tajā skaitā arī kāds ģenerālis ar zelta zobenu, apglabāti uzkalniņā pie tagadējās kapsētas.
Senkapos vairākkārt veikti arheoloģiskie izrakumi: E.Brencēns (1920.g.), G.Bakmanis (1921.g.), J.Prīmanis (1922.g.), E.Šnore (1948.g.), K.Ozola (1954., 1960.g.). Vadoties no arheoloģisko izrakumu materiāliem kā nozīmīgākos punktus var izcelt:
kapulauks ir ļoti nozīmīgs seno latgaļu apbedīšanas tradīciju un kultūras izpētē;
izrakumu laikā iegūti materiāli no 52 apbedījumiem;
gadsimtu gaitā vērojama apbedīšanas tradīciju maiņa no sākotnēji zemiem puslodveida uzkalniņu kapiem līdz līdzenajiem ar rindās guldītiem mirušajiem apbedījumiem;
pēcapbedījumiem izmantoti arī agrākie uzkalniņi;
vēl 13.gs. mirušie apglabāti uzkalniņu kapos ievērojot latgaļiem raksturīgo vīriešu (A–R) un sieviešu (R–A) pretējo orientāciju.Viens no Jaunpiebalgas senkapu (Zviedru kapu) latgaļu sievietes kapa inventāriem. Pārfotografēts attēls no Latvijas PSR arheoloģija – Rīga 1974., 225.lpp.Izmantotā literatūra
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja arhīvs. Mape: Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi); Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas. Izlase. – Rīga, 1988., 346.lpp. Latvijas PSR arheoloģija – Rīga 1974., 224.–225.lpp.
