Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Magaziņas krogs atradies Gulbenes novada Lejasciema pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Lejasciema pagastā), senā Rīgas – Vecpiebalgas – Alūksnes lielceļa malā, vietā kur vecā ceļa trase pirms Lejasciema pie “Zemītēm” atzarojas pa kreisi no mūsdienu autoceļa P34 (Sinole – Silakrogs). Koordinātas: 57.26121 26.55646.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs zudis – ēka 1908.g. nojaukta un baļķi pārvesti uz citu saimniecību Lejasciema pagastā, kur izmantoti kā būvmateriāli. Kroga vietā uzbūvēta mūsdienās pastāvoša dzīvojamā māja “Zemītes”.
ZIŅAS
Krogs bijis kroņa Lejas muižas (Aahof) muižas īpašumā. Kad tieši tas ierīkots vai celts, pagaidām nav zināms. Zviedru valdības veiktā Lielā kadastra 1681., 1683. un 1684. gada revīziju sarakstos Lejas muižā neviens krogs nav norādīts.[1] Mērnieka E.Tolka 1687.g. sastādītajā Lejas muižas plānā turpretī redzam krogu pie Tirzas tilta un baznīcas (Lejas muižas / Lejasciema krogs), bet vēlākā Magaziņas kroga vietā vēl tīrums (Sk. 2. attēlu). [2]
Lejasciema novadpētnieks Jānis Kučers (1901–1989) vienā no savām kladēm raksta, ka Magaziņas krogs dibināts pēc Lielā Ziemeļu kara, 18. gadsimta I pusē.[3] Drīzāk gan vispirms būs bijusi kāda magazīna (karaspēka vai muižas labības krātuve), kurai blakus 18.gs. vidū ierīko krogu.
Iespējams, ka Magaziņas kā apdzīvotas vietas pirmsākumi redzami jau ap 1700. gadu sastādītajā Rīgas-Alūksnes ceļa kartē, kur aptuveni vēlākā kroga vietā iezīmēts taisnstūris, kam blakus paskaidrojums zviedru valodā, ko var atšifrēt vai nu kā “Ställ(e) Hüüset” vai kā “Ställ(e) Fäähof” (3. attēls).[4] Pirmo variantu var tulkot kā “saimniecības vai mājas vieta”, bet otro kā “lopu muižas vieta” (ko varētu saistīt ar Magaziņai vēlāk netālo (taisnā līnijā ap 700m) Lejas muižas Grabažu pusmuižu). Kas ir interesanti – šis ir vienīgais šāda veida apzīmējums visā kartē. Itvisur citur muižas, baznīcas, zemnieksētas vai krogi attēloti ar trīsdimensionālām ēku ikonām, kamēr “Ställ(e) Hüüset/Fäähof” – kā divdimensionāls taisnstūris ar iezīmētām jumta slīpnēm. Līdzīgus apzīmējumus gan varam atrast citās tā paša laika ceļa kartēs. Piemēram, 1695.gadā zīmētajā Daugavgrīvas ceļa kartē ar pavirši iezīmētiem, pa diagonālēm pārkrustītiem taisnstūriem attēlots Pempēnu (Pempern) muižas (Saulkrastu pagasts) Bāciema un Bazunes krogs.[5]
Pirmais Magaziņas kā kroga pieminējums (sk. tālāk J.Kučera sarakstu) nāk no 1760.gada.
Senākais un pagaidām arī vienīgais kartogrāfiskais materiāls ar iezīmētu Magaziņas krogu, kādu izdevās atrast, ir Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkarte.[6] Magaziņas krogs tajā attēlots ar kroga simbolu, bez nosaukuma. Blakus krogam nekas cits nav attēlots.
Ap 19. gadsimta vidu pie Magaziņas kroga izveidojas ēku puduris – blakus krogam uzceļ kazarmu, kur izmitina zaldātus – 1866.gada Krievijas impērijas 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē Magaziņas vietā redzama palielāka ēku kopa un blakus nosaukums “Казарма”.[7] Vēlāk – pēc J.Kučera ziņām – kazarmas ēkā bijusi pagasta tiesas māja un beidzot nespējnieku nams. Tad ēku 1880.-tos gados nopircis mūrnieks Oto Magaziņš, kurš to pārbūvējis un apmūrējis ķieģeļiem.[8]
Pagaidām nav īsti skaidrs, cik ilgi Magaziņas krogs pastāvēja, bet, spriežot pēc J.Kučera apkopotajām ziņām par krodziniekiem, tas varētu būt slēgts ap 1900.gadu. 1904.gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē vēl redzam Sinoles krogu un Lejasciema krogu, bet Magaziņas krogs, kas tiem atradās pa vidu, tajā vairs nav.
Pēc J.Kučera citviet stāstītā – 1905.gadā (Šķiet, žurnālists, atstāstot Kučera teikto, kļūdījies, pareizais gads ir 1907. – red.piez.) kroņa Lejas muižā bezzemniekiem piešķirti (domājams, ar noteiktu izpirkšanas maksu – red.piez.) nelieli zemes gabali 10ha platībā māju būvēšanai un saimniecības izveidei. Gabalus gribētājiem vajadzējis lozēt un J.Kučera tēvs Sīmanis izlozējis bijušo Magaziņas krogu.[9]
Kučeru ģimene, pārceļoties no Viģubiem, Magaziņas krogā ienāk 1907.gadā. Veco kroga ēku Kučers 1908.gadā nojauc un 1911.gadā vietā uzceļ jaunu – vēl šodien pastāvošās “Zemītes” (Plašāk par Magaziņas kroga ēku sk. tālāk).
1923. gadā oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 23. marta lēmums ar kuru tiek piešķirtas īpašumā Valkas apriņķa Lejas pagasta mazmājas nr. 20 un nr.21 Magaziņam Otto un Kučeram Sīmanim.[10]
Līdz 1926. g. visas šajā pudurī esošās saimniecības pēc iedibinātas tradīcijas tika sauktas par Magaziņu, vienu no otras nošķirot ar pievienotu kārtas numuru. Tad katrai bijis jāizvēlas savs vārds. Krogus zemi ar jaunuzcelto māju Sīmanis Kučers nosauca par “Zemītēm”, bij. kazarmas paturēja “Magaziņas” vārdu, bet kāds Ostrovs(?), kam piederēja zemes gabals blakus “Magaziņām”, savu māju nodēvēja par “Stepēm”. Tagad “Magaziņa” pārsaukta par “Glāzniekiem”. Pudurī bijušas arī dažas citas ēkas, no kurām palikušas tikai atmiņas un pamatu vietas (sk. tālāk).
J.Kučers, vācot novadpētniecības materiālus, savulaik arī apkopojis ziņas par Magaziņas kroga krodziniekiem un citiem iedzīvotājiem. Senākais Magaziņas vārda pieminējums, ko viņam izdevies atrast, ir 1745.g., kad minēta kāda Magaziņas Anne vai Aune. J.Kučers gan nenorāda avotus, no kuriem smēlies ziņas, bet no satura noprotams, ka viņš izmantojis baznīcas grāmatas un, iespējams, vēl citus dokumentus vai publikācijas. Kučera 1962.g. sastādītais saraksts (Teksts citēts, nemainot autora rakstību; iekļautas arī uz Magaziņu attiecināmas ziņas no cita, J.Kučera 1972.g. sastādīta saraksta – “Dažas hronoloģiskas ziņas par Lejasciemu”) ir šāds:
“1745.g. Magaziņ Aune (Anne? – red.piez.).
1760.g. Magaziņas krodziniece minēta.
1817. un 1828.g. Magaziņas kurpnieks Kārlis Heinrihs Voss.
1828.g. Magaziņas krodznieks Jānis Brants, sieva Maija.
1832.g. 2.dec. Magaziņas kroga Jānis, sieva Marija, dzimusi meita Zūze. Kūmas: Aahofscher Jungfrau Suchen, Amtmann Petersen, Tracteur Luckiu, Amšu Adams, Kurmu Zūze.
1834.g. Magaziņas krogs. Krodznieks Jānis Brants, sieva Maija, kalpone Auna (Anna? - red.piez.) Griguls.
1835.g. Magaziņas krogs. Krodznieks Reinholds Reinbachs, sieva Nora, dzimis dēls Aleksandrs. Kūmas: arendators Švēde, traktiernieks Kārlis Bergmans, freilene Eleonora Gross, Jungfrau Dorothea Schlaak.
1837.g. Magaziņas kroga krodznieks Kārlis Teodors Reinbahs, sieva Nora.
1837.g. Magaziņas tirgotājs Muižels.
1853.g. Krodzniece Zūze Kalniņ - Pēteris Kalniņš.
1859.g. Krodznieks Pēteris Kalniņš, sieva Zūze.
1865.g. Līze Ozoliņ, Magaziņa krodziniece.
1871.g. 10. Jūlijā uzsaukti Lejasmuižas kroga krodznieks Gustavs Ozoliņš, Jēkaba un Babbes d. (miruši) 37 3/12 g.v. ar Jaungulbenes Mīhi Koleņģis, Andrieva un Līzes m., dzimusi Lizuma muižā, 26 4/12 g.v. Laul. 26VII Tirzas baznīcā.
1874.g. Krodzniece Anna Zeltiņ.
1876.g. Krodznieks Gustavs Ozoliņš, sieva Minna, dzim. Dēls Oskars Aleksandrs. Kūmas: Lejasmuižas arendators Andrejs Koleņģis, skolotājs Dāvids Tomsons, frau Emīlija Koleņģis.
1880.g. Jānis Kaņeps, krodznieks, sieva Karlīna.
1896.g. Magaziņas krodznieks Jēkabs Vītols. No Lejas pagasta Plēķiem un palika par krodznieku līdz 1907.g., kad Lejas muižu sadalīja un krogu lozē ieguva Sīmanis Kučers. 1907.g. Vītols jau bija no kroga aizgājis.”[11]
Papildu Kučera minētajām ziņām var norādīt vēl arī Lejas muižas (Aahoff) 1816.gada dvēseļu revīziju – muižas ļaužu sadaļā ar 1. numuru ierakstīts Magaziņa krodzinieks Juris (Jurre) Šķērsta dēls ar sievu Līzi (Liese), Jāņa meitu un abu meitu Mariju (Marie). Iepriekšējās, 1811.g. revīzijas laikā Jurim bijuši divi krogus puiši – Jāks Jāņa dēls un Ījābs Ādama dēls. Tagad Jāks pārcelts uz sētu nr.54, bet Ījābs 1812.g. paņemts rekrūšos.[12]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Magaziņas krogs bijis tipisks, koka konstrukcijā celts lielceļa krogs. Krogu, krodziniekus un kroga tuvāko apkārtni, sniedzot vērtīgas kultūrvēsturiskas un etnogrāfiskas ziņas, savos materiālos plaši apraksta Magaziņas kroga vietā uzceltajā “Zemīšu” mājā kopš 1908.gada līdz pat mūža beigām nodzīvojušais Jānis Kučers. Tālāk J.Kučera teksts.
“Magaziņas kroga ēka
Kroņa Lejasmuižas Magaziņas krogs bija no resniem baļķiem guļbūvē celta ēka pašā lielceļa malā, tikai dažas asis no ceļa, lai būtu vieta, kur zirgus piesiet pie lendera. Kopā ar stadulu ēka būs bijusi pēc veciem pamatiem spriežot ap asis 12–15 gara, salmu jumtu.
Domājams, ka krogs būs celts drīz vien pēc Ziemeļu kara, bet jādomā, ka tas būs pastāvējis jau agrāk.
Ēkas dienvidu galā bija divi logi, ceļa pusē viens logs un vienas durvis; otras divpušu durvis bija stadulam. Pagalma pusē divi logi un vienas durvis virs kurām bija slīps jumtiņš bez stabiem. Ēkai bija divi skursteņi, viens bija manteļskurstenis. Jumts ar lauztiem galiem.
Ienākot pa ārdurvīm no lielceļa puses, nokļuvām priekšnamā; no tā veda vienas durvis lielajā krogus istabā, otras durvis veda manteļskurstenī un pa trešajām varēja nokļūt stadulā. Manteļskurstenis bija konusveidīga telpa, mūrēta no ķieģeļiem. Uz augšu tā sašaurinājās un virs jumta nobeidzās ar mazliet resnāku kā parasto skursteni. Manteļskursteņa telpa bija nokvēpusi melna no dūmiem, jo skursteņa telpā bija plīte vai iemūrēti katli, kur vārīja. Dūmi kāpa uz augšu, izplatījās visā telpā un pamazām izgāja pa skursteni. Skursteņa sienās bija āķi, kur sakāra gaļu, kas labi dūmos konzervējās, tur klāt netika mušas, tamdēļ gaļa nemaitājās. Šinī kroga skurstenī bijusi dzelzs kārts, uz kuras pakārti katli. Kad Kaņeps ienācis par krodznieku, tad tur iemūrēta plīts. Kaņeps ienācis par krodznieku ap 1880.gadu. Kaņeps ienācis pavasarī un rudenī krogā dzimusi pirmā meita Berta (mirusi 78g.v. 1960.g.). Kaņeps Magaziņas krogā nodzīvojis par krodznieku 17 gadus un tad aizgājis uz Lejasmuižu pie Kavanag lielmātes par graudnieku. Dzīvojuši Lejasmuižā kalpu mājā (Razguriņa mājā).
Pēc Kaņepa par krodznieku dzīvojis Vītols, saukts par Urvas Jēci. Kas pirms Kaņepa par krodznieku bijis, to skaidri nezin. Daži min Sīmani Ozoliņu, Cincu Čopu Marta saka, ka Rotkalniņš esot bijis par krodznieku, citi min Cakauski. Cincu skrodeļa Oto Ramša papīros ir rēķins par darbu: “1896.g. J.Vītol krodz.” No tā var redzēt, ka Vītols ap to laiku ir jau bijis krodznieks.
Kroga istabā bija ķieģeļu grīda. Ķieģeļi likti plakaniski. Vienā kaktā plīts, maizes krāsns, tad atkal ieres un plīts, kas atradās tūliņ pa labi, ienākot stoikas istabā. Uz šīs plīts vārīja Bušmaņi, kad ienācām 1907.g. te dzīvot, bet uz dibena plīts vārījām ēdienu mēs. Neatminu, vai manteļskurstenī esošā kurināmā ierīce tika lietota vai ne. Istabas kaktā stāvēja manas tēva mātes Annas gulta, bet vēlāk tai kaktā kā vaļiniece dzīvoja Mucenieka Anna. Tālāk bija kambaris, kur dzīvoja paši. Otra – pagalma – puse kroga telpas bija izīrēta Kārlim Bušmanim uz vienu gadu, kamēr viņš saceļ uz sava zemes gabala ēkas. Bušmaņi apdzīvoja tā saucamo “garo” kambari un stoikas istabu, aiz kuras bija blakus manteļskurstenim neliela telpa ar logu uz pagalmu, neapkurināma un to izlietoja jau krogus laikā kā pieliekamo telpu alus vai šņaba glabāšanai.
Magaziņas krogam lielceļa pusē bija neliels balkonītis ar divslīpju jumtiņu un vaļējiem sāniem un priekšu. Abos sānos bija stabos ielaisti dēļi sēdēšanai. Durvis uz krogu bija šķēršu bez kāda lodziņa durvīs vai virs durvīm. Attaisīja un aiztaisīja ar kliņķi.
No kroga istabas durvis veda stoikas istabā. Tā bija četrstūraina telpa ar vienu logu uz pagalmu. Istabu apsildīja maizes krāsns lielākā daļa un mūriņš. Istaba bija pārdalīta ar garu letes galdu. Mazākā daļa palika, kur uzturējās krodznieks un kur stāvēja bufetes skapis, kurā glabājās labāki dzērieni, cigāri, sērkociņi un citas mantas. Aiz šīs stoikas istabas bija neliela neapkurināma telpa, kura skaitījās kā noliktava. Šai telpai bija puslogs. Stoikas istabā stāvēja galds, soli un tur parasti atsēdās un ļaudis iedzēra, ja nebija liela partija. Ja bija lielāka partija, tad gāja lielajā kroga istabā vai vasarā gāja laukā ceriņu laubītē.
No stoikas istabas nokļuva tā saucamajā garajā istabā jeb kambarī, kura bija gara, šaura telpa. Galā bija viens logs, bet stiklotas durvis veda pagalmā uz ceriņu lapeni. Garajā istabā stāvēja apaļš galds un tur krodznieks ieveda ļaudis no augstākām aprindām. Tā bija vācu istaba.
Pašā lielceļa stūrī bija četrstūraina telpa, kur dzīvoja un gulēja krodznieks. Jāņa Kaņepa laikā 1880.g. Istabā bija šāda kārtība. Vienā kaktā stāvēja krodznieka tēva Dāva Kaņepa gulta un viņa sievas Marijas. Pie otra stūra bija krodznieka Jāņa Kaņepa un viņa sievas Paulīnes gulta. Pie gultas bija līkstī uzkārts šūpulis. Lielajā kroga istabā bija pie kambara durvīm kalpones gulta.
Tirgus dienās lielajā krogus istabā šķērsām gar kambarīša durvīm novietoja bufetes galdu un tad tirgojās uz divām bufetēm. (...)
Krogam visas durvis bija šķēršu un ieliktas kalēja kaltās virās. Visur bija parastie kliņķi un bultas. Logu rāmji divpusīgi, katra puse divām rūtīm.
Kroga staduls būvēts kopā ar kroga ēku no baļķiem. Stadulam divas divpusīgas durvis. Durvis aiztaisīja un aizslēdza ar piekaramo atslēgu. Aiztaisīja ar resnu bomi, kurš vienā pusē bija piestiprināts pie durvīm, bet, aizverot durvis, bomis nosedza abas puses. Stenderē bija iesista stipra dzintele ar kliņķi. Kliņķi pārlika pār bomja galu un ielaida dzintelē. Aizslēdza ar piekaramo atslēgu. Varēja aiztaisīt arī ar tapu.
Krodznieka Kaņepa laikā stadula vienā kaktā bija ar kārtīm nožogota telpa, kur stāvēja krodznieka paša zirgi, jo kūtī nav bijis rūmes.
Nav zināms, kur Kaņeps ņēma alu un degvīnu tirgošanai. Tikai 1885.g. Lizuma spirta brūža rēķinos ir īss ieraksts, ka Magaziņas krogam ir 3 vedri 41% degvīna pārdots.
Lai vairāk pievilktu cilvēkus krogū, tad krodznieks Jēkabs Vītols, iesaukā Urvas Jēcis, Magaziņas krogā rīkojis balles ar muziku un dejošanu. Vasarā dejas laukums bijis rijas priekšā uz druviņas. Laukumam bijušas meijas saspraustas. Vakaros laistas raķetes. Tas viss pievilka gan vecākus ļaudis, gan jaunatni, kas nāca izdejoties, paraudzīties tolaik tik reti redzēto uguņošanu. Uz visu to iedzēra alu un degvīnu. Kā stāsta 96 gadus vecā Alvīne Gulbe, tad vakaros saimnieki pēc darba aizgāja uz krogu. Uz krogu aizgāja arī kalpi. Sievietes, padarījušas mājas darbus, ieslēgušas un aizmidzinājušas bērnus, aizgāja uz krogu, lai varētu izdejoties par brīvu.
Jaunieši, lai būtu nauda, gudroja visādas iespējas pie tās tikt. Tā pēc vecu ļaužu nostāstiem padzirdējuši, ka Augstā kalna viņā galā esot zviedri kara laikā kādu virsnieku apglabājuši, bet ar nolūku, jo zārkā esot bijusi kara kase. Cincu Kalniņa Oto, Andrejs Čops un kalējs Grigulis bija uztaisījuši garus dzelzs iesmus un staigāja un zināmās vietās izbakstīja zemi, pēc naudas meklēdami. Daudzās vietās naudu meklēja pie lieliem akmeņiem, kokiem, uzkalniņos. No tiem laikiem vēl dažās vietās stāv bedres, kas pamestas pēc nesekmīgas meklēšanas.
Tad Cincu ļaudis iedomājās, ka pie Cinciem otrpus Gaujai ir acu avotiņš. Drošākie, kam nebija bail ņemt naudu, lai slimība nepiemetas, jo bieži naudu iemeta ar kādu nosacījumu vai pat nolādējumu. Izzvejoto naudu aiznesa uz Magaziņas krogu un nodzēra.
Kur vēl līdz 19.gs. beigām stāvēja avotos iemesta nauda netraucēta, jo cilvēki respektēja senās tradīcijas, tad ar 20.gs. Sākumu un pirmās revolūcijas ausmā šīs sen senās tradīcijas tika lauztas, sākās viena otra veselības avotiņa izlaupīšana.
Kā muzikanti krogā uzstājušies Cincu Oto Kalniņš, Magaziņu Jēkabs Kalinks, Nātiņu Ernests Ploks, Cincu Jānis Grigulis.
Magaziņas krogā gājis jautri vienmēr. Tā mans tēvs Sīmanis Kučers atmin no bērnu dienām, ka viņa tēvs, jau stipri vecs būdams, Lejas tirgū nopircis vērsi un vedis uz māju. Nevarējis Augstā kalnā uzkāpt. Kāpis vērsim mugurā un jājis. Pie kroga vērsi piesējis pie lendera un gājis krogā, iedzēris un dejojis.
1962.g.
Bij. Lejasmuižas Magaziņas krogs un tā apkārtne
[Šeit ievietoju tikai tos J.Kučera zīmētajam apvidus plānam (8. attēls) pievienotos objektu aprakstus, kuriem tieša vai iespējama saistība ar krogu – V.G.]
16. Nezināmu ēku pamati uz robežas starp Magaziņu un Zemītēm, kur lieli akmeņi un liela formāta ķieģeļi, kas sasaistīti māliem. Nav zināms, kas tur bijis.
17. Vecas krāsmatas no lieliem akmeņiem un seno laiku ķieģeļiem, kas samūrēti māliem. Vienā vietā pagraba galā tur atrod ļoti daudz stikla šķembu, vecu pudeļu daļas, māla dzērienu krūkas, bļodu un citu trauku lauskas, kas viss būs nācis no Magaziņas kroga turēšanas laikiem.
18. Zemīšu mūra pagrabs, kas mūrēts Magaziņas kroga laikā, liekas, vairāk alus un šņaba glabāšanai. Iekšpusē katrā pusē pa vienai dziļai “speltei”. Ārpusē pie durvīm katrā pusē bija (divi) mūra stabi, kurus vēlāk Magaziņš paplašināja par pagraba priekšiņu ar otrām durvīm. No sākuma bija salmu jumts. Uzeja uz pagrabaugšas no priekšpuses pa durvīm.
19. Zemīšu dzīvojamā istaba, celta 1911. gadā vecā Magaziņas kroga vietā, kuru Sīmanis Kučers 1908. gadā pārdeva Kārlim Bušmanim par 25 krievu rubļiem. Bušmanis no kroga materiāliem uzbūvēja sev istabu. Zemīšu istabai izlietoja veco, no Viģubiem pārvesto 1908.g. un jau reiz kroga pagalmā uzbūvēto istabiņu, piebūvējot Magaziņu māju pusē šai vecajai istabiņai divus kambarus (...).
20a Magaziņas krogā, tad kroga aka stāvēja pretīm krogam otrpus lielceļam. Ziemas laikā garām braucēji akas spaini piesaldēja, tamdēļ dažreiz paši ūdeni nevarējām dabūt, kamēr spaini atkausēja. Pastāvīgi garām gājēji vai braucēji, sevišķi tirgus dienās pie akas dzēra un dzirdīja zirgus, kā jau bija paraduši kroga laikos. Tad izrakām jaunu aku un veco lielceļmalā aizbērām. Vecā kroga aka bija ap 2 asis dziļa, ar labu, skaidru ūdeni, kas nekad neizsīka. Jaunā aka bija dziļāka, ap 2,5asis, arī labu ūdeni.
21. Magaziņas kroga laikā celtā klēts, kura, kā var redzēt ir pārcelta no citas vietas, jo virsū likti jauni baļķi. Agrāk tai bija salmu jumts. Klētij uz durvīm ir N 21, kas nozīmē veco Lejasmuižas ēku inventarizācijas numuru, kad kroņa muižu pārdeva, tad par ēkām bija jāsamaksā tūliņ, bet par zemi gadskārtēja rente iemaksājama valsts rentejā tam, kas kuru gabalu nopirka, uz kura bija muižas ēkas. Kad Kaņepīte ienākuši, tad klēts jau tur bijusi, bet iepriekš būs bijusi lejā pie pirts.
23. Visā pagalma uzkalniņā te vecas krāsmatas un ēku pamati. Kūti būvējot, izlauzām daudz akmeņu, līdz 7 ½ mārc. Smagus ķieģeļus, krāsns podiņu gabalus, jumta kārniņus un zaļi glazētu podu fragmentus, domājams, no kāda kamīna. Uz neglazētiem podiņiem ir reljefa tehnikā iespiests saules attēls. Nekur nav kaļķu. Nav atrastas dzelzs daļas.
25. Magaziņas krogus klēts vieta, no kurienes tā pārcelta uz tagadējo vietu. Klēts priekšā bijis kupls ceriņu krūms un liels pīlādzis. Ilgi vēl stāvēja tur pamatu akmeņi, kurus Ed. Sautiņš izlauza. Es vēl labi atminu ceriņu krūmu.
27. Zemīšu siena šķūnis, kura vietā bija vecā Zemīšu lopu kūts, kuru uzbūvējām, kad ienācam Magaziņā no Magaziņas stadula baļķiem.
29. Vecā Zemīšu lopu kūts, kura ir bijusi arī kroga laikā kā kūts un tā nav pat Kaņepu laikā celta, jo Lilija Kubelniece neatmin, kad būtu celta kūts. No tā vien var spriest, ka kūts lietota ilgi, jo kūts vidū ar mēsliem izņemta dziļa bedre. Tādu nevarēja izņemt dažos gados. Kūts nebija liela un Kaņepi zirgus tamdēļ likuši stadulā vienā kaktā.
30. Aiz Magaziņu kroga ēkas bija ceriņu “laubīte”, kas no krogus laikiem ir bijusi iecienīta dzērāju vietiņa. Pirmos gados tur atradām daudz vecus naudas gabalus. Pamazām vecos ceriņus izcirtām, līdz vienā reizē 1930.g. Laubīti galīgi nocirtām. No sākuma mēs vasarā dažreiz laubītē ēdām pusdienu. Tur bija galds un garš uz stabiņiem sols.
31. Magaziņas krogs ar stadulu.
35. Magaziņas kroga rija ar piedarbu. Kad mēs 1907.g. atnācām uz Magaziņu, tad visām ēkām bija salmu jumti. Rijā bija liela laukakmeņu krāsns ar mūriņu. Kā rijā, tā piedarbā bija māla klons. Piedarbā pie rijas sienas bija piesista kārts kāpšanai uz luktām. Piedarba griesti bija no kārtīm, bet daļai pat rīkšu pinums, pa kuru nevarēja staigāt. Kaktā koka bluķis, pie sienas lielais siets salmu sijāšanai pēc kulšanas, mazais siets ar kāsi graudu vētīšanai. Aiz koka stāvēja aizbāzta lāpstiņa jeb laška graudu mētāšanai. Tad vēl bija koka lāpsta graudu sadzīšanai kaudzē vai iebēršanai maisā. Rija būvēta krodzinieka Kaņepa laikā. Pirms Kaņepa krogam savas rijas nav bijis, bet labību veduši uz Cincu rijām.
36. Rijas priekšā bija palievens ar lubu jumtu. Šo palieveni nojauca, kad sāka gudrot par rijas pārbūvi priekš kulšanas. Arī lubu jumtu nācās atjaunot, kas netika darīts.
37. Neliela, jau pa daļai aizarta bedre, ap kuru agrāk bija daudz akmens šķembu, oļu, ķieģeļu gabalu, kas bijuši kādreiz mūrēti ar kaļķi. Stāstīja, ka Magaziņas krogus krodznieks tur esot uzcēlis māju. Ap 1910.g. bedre bija aizaugusi alkšņiem. Kad būvēja istabu, tad te māte vārīja ēdienu. Lillija Kubulniece, dzim. Kaņepa, šo māju neatceras. Drīzāk jādomā, ka tur būs bijis kroga pagrabs.
38. Jau ar zāli pāraudzis izdegušu akmeņu kuls. Jādomā, ka tur būs bijusi kroga pastāvēšanas laikā pirts.
Lilija Kubulniece stāsta, ka viņas tēva laikā, kad tas bijis par krodznieku Magaziņā, viņiem tur bijusi pirts. Lejā bijusi aciņa (40). Tur notikusi rudeņos cūku svilināšana un plucināšana.
40. Tai vietā ir bijusi aciņa, kuru lietojuši Magaziņas kroga iedzīvotāji pirts vajadzībai, kura būs stāvējusi Paideru ceļa malā (38).
41. Stāvajā nogāzē ir krāsmatas ar apdegušiem akmeņiem. Tur būs kroga laikā bijusi krastā ierakta pirts ar velēnu jumtu.
42. Linu mārks. Bijis jau kroga laikā. No sākuma ūdens pa strautiņu tecēja caur mārku, bet Kučera laikā to novirzīja sāņus.
43. Kad Magaziņas krogam vēl nav bijis savas akas, tad viss ūdens saimniecības vajadzībai nests no šī avotiņa, kas neaizsala arī ziemā. To zināja ceļa gājēji un pie tā padzērās. Avotiņā bija ielikti pat nelieli grodi.
45. 1959.gada vasarā, labojot ceļu, ceļa vidū nāca redzams akmens, kas traucēja satiksmi, tamdēļ akmeni izlauza; tas izrādījās apm. 1 kb. M. liels gneisa un pegmatīta bluķis. Sānos un zem akmeņa atrada koka ogles. Domā, ka laukakmens ir bijis kāda robežu zīme senam īpašumam. Varētu spriest arī tā, ka šis akmens jau tolaik ir bijis par kavēkli satiksmei un tamdēļ to ieraka zemē. Akmeni atbalstīja izraktajā bedrē ar kokiem, bedri vēl padziļināja, tad balstus sadedzināja un akmens iegāzās bedrē.
46. Uz Gaujas kalna līdz pat Paideriem daudz bedru, kas visas ir bijušas kroga iedzīvotāju kartupeļu bedres. Kad koki vienā tādā pagrabiņā sapuva, tad līdzās būvēja jaunu bedri, kas bija vieglāki nekā veco pārbūvēt. Ar laiku saradās daudz tādu bedru.
47. Sīmanis Kučers domāja, ka uz Gaujas krasta būšot bijusi pirts, krastā ierakta un izbūvēta, nosegta ar zemi un velēnām. Pašā iedobuma vidū bijis mazs uzkalniņš un tur atrasti akmeņi, tamdēļ arī domā, ka bijusi pirts.
48. Pie paša Gaujas krasta, kur straume, senāk bijis liels laukakmens, saukts par Zūzes akmeni. Vēl tagad var redzēt gabalus, kas plēsti ar tērauda ķīļiem. Nostāsts par to, ka agrāk Magaziņas krogā dzīvojusi Zūze, kura veļu mazgājusi Gaujā un uz šī akmens (mazgājusi) velējusi. Vēl tagad klusos vakaros varot dzirdēt, ka Zūze velējoties. Zūze Kalniņ bijusi Magaziņas krodzniece.”[12]
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 283.lpp.
2 LVVA 7404.f., 2.apr., 1.lieta.
3 J.Kučera materiāli. Viļņa Kriškāna personīgais krājums.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2209.lieta, 53. (16.) lapa.
5 LVVA 7404.f., 1.apr., 2194.lieta, 5(43).lapa.
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 J.Kučera materiāli. Viļņa Kriškāna personīgais krājums.
9 Plaudis, A. Latviska sīkstuma un moža gara pilns // Dzirkstele. – 1989. – Nr.99. – 19.augusts. Skatīts: periodika.lv
10 Oficiālā daļa // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr.68. – 5.maijs. Skatīts: periodika.lv
11 Kučers, J. Ziņas par Magaziņas kroga krodziniekiem un citiem iedzīvotājiem. Rokraksts. Viļņa Kriškāna personīgais krājums; Kučers, J. Dažas hronoloģiskas ziņas par Lejasciemu. Mašīnraksts. 1972. Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājums.
12 LVVA 199.f., 1.apr., 2.lieta.
13 Kučers, J. Bij. Lejasmuižas Magaziņas krogs un tā apkārtne. Rokraksts. Viļņa Kriškāna personīgais krājums.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
