Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Tirzas krogs jeb Lejas krogs, arī Baznīckrogs atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Tirzas pagastā), senā Kokneses – Cesvaines – Tirzas – Alūksnes ceļa labajā pusē, Tirzas ciemata centrā, netālu no Tirzas upes, Svētavota un Tirzas Evanģēliski luteriskās baznīcas. Koordinātas: 57.14040 26.43213.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka, mūsdienu nosaukumā “Tirzasleja”, apsaimniekota, pieder privātpersonai, taču izmantota, šķiet, tikai daļēji. Ārēji apmierinošā tehniskā stāvoklī.
ZIŅAS
Senākās ziņas, kas varētu liecināt par Tirzas Lejas kroga pastāvēšanu, izdevās atrast Vidzemes 1638. gada arklu revīzijā. Zviedru valdības ierēdņi, revidējot Cesvaines pilsnovada Tirzas muižas īpašumus, protokolā ieraksta, ka muižā ir viens lietojams krogs, kurā krodzinieks Ansis (Hans), kā arī divas tagad tukšas, bet agrāk apdzīvotas krogusvietas.[1]
Vecākais Lejas kroga kartogrāfiskais attēlojums rodams Lielā kadastra muižu zemju uzmērījumu ietvaros mērnieka M. Šildera 1683. gadā sastādītajā Tirzas muižas plānā (2. attēls).[2] Krogs novietots turpat, kur šodien un eksplikācijā nosaukts vienkārši “Krogs”.
1688. gada revīzijas protokolos Tirzas pilsmuižā norādīts Lielais krogs (Der Große Krug), kurā krodzinieks Juris (Jurr)[3] Krogs, to attēlojot ar tolaik zviedru mērnieku lietoto kartogrāfisko simbolu – ēku, pie kuras izlikta kārts ar karodziņu – iezīmēts arī šajā pašā gadā mērnieka J.H. Kelča sastādītajā Tirzas muižas un mācītājmuižas plānā (3. attēls).[4]
18. gadsimta beigās Tirzas krogs, norādīts ar kroga simbolu, iezīmēts L.A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē (4. attēls)[5] un 19. gadsimta pirmajā pusē – Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (5. attēls).[6] Krogs iezīmēts arī Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē.[7]
Tirzas krogs, nosaukts par Lielo Baznīckrogu (G. KirchenKrug), jau savā mūsdienu izmērā precīzi attēlots 1862.–1865. gada Tirzas muižas plānā.[8] Redzams, ka blakus krogam tobrīd vēl nav neviena cita ēka, izņemot 3 nelielas būves kroga pagalma pusē, virzienā uz Tirzas upi tajā ietekošā strauta labajā krastā.
1901. gadā sastādītā Valkas apriņķa krogu sarakstā norādīts, ka 1899. gadā Tirzas muižā darbojas pieci krogi, no kuriem ieņēmumu ziņā lielākais ir Baznīckrogs (Kirchenkrug), kura rentnieks īpašniekam baronam Alfrēdam Ceimernam (Ceumern) gadā maksā 1300 rubļu nomas maksu.[9]
1900. gadā cariskās Krievijas valdība Baltijas guberņās ievieš spirta monopola likumu pēc kura stāšanās spēkā pārstāj darboties 66% Vidzemes krogu. Tirzas Baznīckrogs krogs tomēr turpina pastāvēt. Tas ir iezīmēts 1904. gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē (7. attēls).[10]
Tirzai neiet garām arī 1905. gada revolūcijas viļņošanās. Kā daudzviet, notikumu centrā bieži vien krogs. Madonas rajona avīzē “Stars”, rakstā par 1905. gada norisēm Tirzā teikts: “tika noorganizēts uz brukums vietējiem varas vīriem Tirzas krogā, mēģināts nodedzināt degvīna pārdotavu, kas gan neizdevās”.[11] Savukārt Gulbenes rajona laikrakstā “Dzirkstele” 15 gadus vēlāk, 1975. gadā, publicēts šāds stāsts:
“1905. gada vasarā, kad Tirzas baznīcā iesvētīja meitas, pulciņa biedri priedē uzvilka sarkano karogu. Policists to noņēma un novietoja Tirzas kroga vācu galā. Par to ātri uzzināja pulciņa biedri un organizēja baznīcēnus iet un atņemt karogu. Policists pamanīja tuvojošos cilvēkus un noslēdza durvis. Tad kāds stiprs puisis aizgāja pie malkas grēdām, izmeklēja pamatīgu pagali un, kā trieca to pret atslēgu, tā durvis atsprāga vaļā. Istabā atrada sarkano karogu, bet policists pa logu bija aizbēdzis.”[12]
Vai “Starā” pieminētais uzbrukums vietējiem varas vīriem Tirzas krogā un “Dzirkstelē” aprakstītā karoga atgūšanas epopeja ir viens un tas pats notikums, grūti teikt.
1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” Tirzas-Vīndedžu pilsmuižas (Tirsen -Windetz-Schloß) sadaļā norādīts, ka tajā pastāv vairs tikai viens krogs – Baznīckrogs. Krogā darbojas arī zemnieku sīkpreču veikals, kura īpašnieks Gust. Kihkul[13]
Kā joku, kas tomēr zināmā mērā liecina par sava laika sadzīves norisēm, var pieminēt P. un M. Birkertu krājumā iekļauto anekdoti par Tirzas kroga spaini:
“Divi puikas sākuši lielīties, kura tēvam labāki spaiņi. Viens teicis: “Manam tēvam ir spainis: zaļš pērvets un apkārt divas dzeltenas strīpas!” Otrs: “Bet manam tēvam ir tāds, kuram rakstīts virsū: “Zagts Tirzas krogā”. (Lai spaiņus nezagtu, Tirzas krodzinieks uz tiem licis uzkrāsot minēto uzrakstu.)”[14]
Latvijas Republikas laikā Lejas krogā darbojas frizētava (sk. 8. attēlu) un, šķiet, arī veikals ēkas vidējā daļā (virs centrālajām ieejas durvīm 8. attēlā redzamas divas izkārtnes). 1935. gadā Valsts Statistikas pārvaldes izdotajā krājumā “Pagastu apraksti” Tirzas pagastā uzskaitīto tirdzniecības, rūpniecības un finanšu uzņēmumu vidū minēta Oskaram Ķikulim (Vai 1909.g. nosauktā Gust. Kihkul dēls?) piederošā preču tirgotava “Lejās”.[15]
Pagaidām manā rīcībā nav konkrētu ziņu par Lejas kroga telpu izmantojumu krievpadomju okupācijas gados. 1975. gadā uzņemtā fotogrāfijā (10. attēls) redzams, ka ēka tobrīd visai nolaistā stāvoklī ar izgāztiem logu rāmjiem un izsistiem stikliem. D gala stadulā virs ceļa puses lielajām durvīm novietota izkārtne, kas liecina, ka iepriekš tur atradies veikals vai kāds cits saimniecisks iestādījums.
1980. gados ēka tiek savesta kārtībā, iespējams šajā laikā pagalma pusē krogus daļā izbūvē otro stāvu, ierīkojot dzīvokļus.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kroga ēka nonāk privātīpašumā. 1990.gadu pirmajā pusē tajā darbojas veikals (11.-12. attēls).
Kopš 1998. gada kādreizējā Tirzas Lejas kroga ēka iekļauta kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā (pieminekļa identifikācijas Nr. 5101).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Tirzas krogs iekļaujas lielceļa krogu un baznīckrogu grupā.
17. gadsimta beigu dokumentos minētais un kartēs iezīmētais Tirzas krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Līdz mūsdienām nonākusī Lejas kroga ēka būvēta laukakmens mūra konstrukcijā, vēlāk apmesta. Pagaidām nav ziņu par krogus celtniecības laiku. Kā var spriest pēc Tirzas muižas 1862.–1865.gada plāna, 19. gadsimta vidū tas jau ir uzbūvēts. Ēkas kopējais garums apm. 65m, platums apm. 14m. Krogam bijušas divas gareniski pievienotas stadulas – baznīcas pusē garāka (26m), D galā īsāka (12m). D gala stadula pārbūvēta, sadalot mazākās telpas. Stadulu sienas sākotnēji bijušas veidotas mūrētu akmens stabu konstrukcijā, pa vidu stabiem visdrīzāk liekot guļšķautņus.
1975. gada uzņēmumā (10.attēls) labi var redzēt aizmūrētos D gala fasādes stadulas vārtus, kuri, tāpat kā vēl joprojām pastāvošie Z gala vārti, bijuši novietoti ar nobīdi no garenass uz ceļa fasādes pusi. Domājams, īsākā D gala stadula bijusi piederīga 1905. gada notikumu saistībā augstāk minētajam Tirzas krogus vācu galam.
Krogam tagad divslīpju jumts ar taisniem galiem, bet pirms pārbūves gali bijuši pusnošļaupti – 1975.gada fotogrāfijā arī redzams, ka gala fasādes apmetumā izdalās kādreizējais zelmiņa horizontālais noslēgums. Tagad jumts segts ar viļņotajām azbestcementa (šīfera) plāksnēm, bet 1930.-tajos gados vēl bijis klāts ar dakstiņiem (sk. 8. attēlu).
Pagaidām nav zināms, kad krogs pirmo reizi pārbūvēts, taču visdrīzāk tas noticis 19.gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā. Domājams, krogus vidū redzamā otrā stāva izbūve – mezonīns – tapis vienlaikus ar abu stadulu pārbūvi. Šobrīd arī nevar pateikt vai 19. gs. lauku krogu ēkām netipiskās logailas ar izliekto pārsedzi celtnes vidējās daļas pirmajā stāvā bijušas izbūvētas jau ēku ceļot vai arī pārveidotas vēlāk. Pēdējā ēkas pārbūve, kad krogus daļai pagalma pusē uzcelts otrais stāvs, šķiet, notikusi 20.gs. 80.-tajos gados.
Sākotnējie būvgaldniecības izstrādājumi – logi, durvis nav saglabājušies.
LITERATŪRA UN AVOTI
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
1 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. III burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1941. – 1197., 1201.lpp. Skatīta: gramatas.lndb.lv
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 1076.l.
3 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 297.lpp.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 1619.l.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194.apr., 587.lieta.
9 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 8.lapa.
10 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
11 Rudenāja, E. Cīņā par taisnības uzvaru // Stars. – 1960. – Nr.132. – 5.novembris. Skatīts: periodika.lv
12 Lazdiņa, Ieva. Tā modās cīņai Tirza // Dzirkstele. – 1975. – Nr.31. – 15.marts. Skatīts: periodika.lv
13 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 544.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
14 Anekdotes // Jaunā Nedēļa. – 1927. – Nr.2. – 14.janvāris. Skatīts: periodika.lv
15 Salnais, V. un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 262.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
