Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Menģeļu krogs atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Sinoles pagastā), senā Tirzas – Sinoles ceļa malā, vietā kur tas pie Sinoles muižas pievienojas vēsturiskajam Rīgas – Vecpiebalgas – Velēnas – Alūksnes ceļam (mūsdienu autoceļš P34 Sinole - Silakrogs). Koordinātas: 57.24510 26.49950.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka sabrukusi, jumta konstrukcijas zudušas un atlikušajos mūros ieauguši krūmi. Vienā no blakus esošajām stadulām, darbojas veikals “Aiga”. Šī ēka labā stāvoklī ar jaunu skārda jumtu. Otra stadula, kas atrodas kroga aizmugurē, daļēji pārbūvēta un izskatās neapsaimniekota. Šai ēkai azbestcementa (šīfera) viļņoto plākšņu jumta segums.
ZIŅAS
Senākais Sinoles kroga pieminējums atrodams E.Dunsdorfa publicētajos zviedru Vidzemes Lielā kadastra materiālos, kuros cita starpā apkopotas ziņas, kādas par Gulbenes pilsnovada muižām iegūtas 1681., 1683. un 1684. gadā. Revīzijas protokolos Sinoles muižā ierakstīts ar 20/3 apzīmēts krogs, kurā krodzinieks Jānis (Jahn Krögare)[1] Par to, ka Jānis kroģē tieši vēlākā Meņģeļu krogus vietā, varam pārliecināties, ieskatoties pēc revīziju materiāliem sastādītajā Gulbenes pilsnovada kartē (3. attēls). Tajā redzam, ka 20.-tās apkaimes (Sinoles muiža) 3. mājvieta atrodas Galgauskas–Sinoles un Velēnas–Lejasciema ceļu krustojumā un vietas nozīme paskaidrota, blakus ierakstot “Kroggen”.
Šajā pat vietā krogu redzam iezīmētu arī E.Tolka 1690. gadā sastādītajā Sinoles muižas plānā. [2]
Vēlāk Sinoles krogs iezīmēts L.A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē[3], Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[4] un Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē[5], kurā, iespējams, pirmo reizi kartogrāfiskajos avotos parādās Meņģeļa vārds (Корч. Менгель). Šis, kopš 19.gs. lietotais Sinoles krogus nosaukums, acīmredzot, atvasināts no muižas ilggadīgo īpašnieku fon Mengdenu (von Mengden) dzimtas vārda.
Lejasciema novadpētnieks Jānis Kučers savulaik apkopojis (domājams, no baznīcas metriku grāmatām) ziņas par Sinoles Meņģeļa kroga krodziniekiem. Viņa pierakstos lasām:
“1834. g. 18. janvārī Sinoles muižas kroga krodzinieka Sīmaņa Puzuļa sievai Zuzetei Dorotejai dzimis dēls Georgs Teodors.
Vai toreiz Sinolē pastāvējuši divi krogi – Meņģeļa un muižas krogs? Sinoles vecais Bērziņa tēvs teica, ka viņš tā kā būtu dzirdējis, ka muižai krogs esot bijis tur, kur muižai bijis ābeļdārzs pretī muižkunga mājai (Suntažai). Bet tā kā tas nav bijis ienesīgs, jo atradies aiz Gaujas un ceļa vīri labprāt tur nav braukuši, tad muiža gādāja, lai krogs būtu lielu ceļu krustojumā. Bet par to ir garš stāsts.
1835.g. 11.jūlijā miris Sinoles krodzinieks Johans Andersons, precējies, sašāvies.
1837. g. 6. maijā mirusi Meņģeļa kroga krodziniece Zūze Rīkendāls, Jāņa sieva, dzimusi Kurmos, 30 g. Veca ar nervu drudzi.
1837. g. 1. augustā krodzinieks Jānis Rīkendāls, dzimis Ērģemē, Jāņa un Annas dēls, atraitnis, 31 g. vecs, saderinājies ar Dūres muižas kalponi Lieni Neiberg, tēvs miris, māte Kača dzīva, 25 g. veca; laulāti Gulbenē.
1848. g. Meņģeļkroga krodzinieks Reinis Pētersons.
1850. g. Krodzinieks Pēteris Graudums, dzim. 1822.g. 22.jūnijā. Sieva Mīne, dzimusi Dikman, meita Emma.
1858.g. Krodzinieks Jēkabs Kramer, dzimis Rauzā 1799.g., miris 1861.g. 29.okt. Kalējs un krodzinieks, sieva Zuzanna, atraitne Anderson, dzimusi Lejasciemā 1800.g., mir. 1857.g. Dēls Roberts, dzim. Galgauskā 1838.g. 2.novembrī.
3. sieva (no Kučera teksta nav skaidrs, kura bija Jēkaba 1. sieva - red. piez.) Jūle Plettājs, dzim. Alūksnē 1816.g., laulāti 1858.g. 21.sept. Velēnā.
1862.g. Krodzinieks Jānis Brembuss.
1866.g. Krodzinieks Otto Voss, sieva Marija, dzim. Luckiu.
1873.g. Krodzinieks Bērtuls Skrastiņš, dzim. Skujenā 1835.g., sieva Anete Matilde Micpapp.”[6]
Meņģeļu kroga ēkas – krogs ar abām stadulām un klētiņu ceļa pretējā pusē – līdz ar citām muižas kompleksa celtnēm precīzi iezīmētas (6. attēls) Sinoles muižas 1898–1900. gadā izgatavotajā plānā.[7]
1901. gadā sastādītā Valkas apriņķa krogu sarakstā redzam, ka Velēnas draudzes Sinoles muižā 1897.–1899. gadā darbojušies divi krogi – Meņģeļu (muižas) krogs un Celmu (Zelme) pusmuižas (Stubenhof) krogs. Muižas īpašnieks barons Mengdens Meņģeļu krogu izdevis rentē par 1152 rubļiem gadā.[8]
Meņģeļu krogs ar kroga simbolu iezīmēts gan ap 1900. gadu sastādītā Velēnas draudzes kartē (7. attēls)[9], gan 1904. gadā izdotā Valkas apriņķa ceļu kartē (8. attēls)[10].
Kā vienīgais Sinoles muižā darbojošais krogs Meņģelis (Hofskrug Mengel) ar krodzinieku Voldemāru Lapiņu (Wold. Lapin) norādīts Rihtera 1909. gadā izdotajā “Vidzemes adresu grāmatā”.[11]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Meņģeļu krogā turpinājās kroģēšana – visticamāk, ka tā beidzās ne vēlāk kā 1914. gadā, Pirmajam pasaules karam sākoties.
1915. gadā apmēram 400,000 – 500,000 Kurzemes guberņas iedzīvotāji, Vācijas impērijas armijai ieņemot Kurzemi un Zemgali, dodas bēgļu gaitās. Lielākā daļa cauri Vidzemei dodas uz Krieviju. Ceļš ved arī garām Sinolei, kas pieminēta avīzē “Dzimtenes Vēstnesis” publicētā ziņojumā par kādu nelaimes gadījumu:
“Ceļā uz Lejasciemu arī pie mums apstājas daudz Kurzemes bēguļu. Šajās dienās kāds saimnieks pie bijušā Meņģeļu kroga nopircis no kāda bēguļa vecu zirgu par 12 rbļ. Tai pašā dienā saimnieka mazais dēlēns mēģinājis ar “jauno” zirgu pajāties, bet tas prieks iznācis pārāk bēdīgs: zirgs zēnam uzklupis un šausmīgā kārtā pārspēris visu galvas kausu.”[12]
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Meņģeļu krogs, šķiet, atkal atvērts. 1922. gadā avīzē “Tautas Balss” kāds Liepa raksta par “dzeršanas attīstīšanos” Sinolē. To izraisot vietējā alus brūža darbības atjaunošana, kas dzērājus nodrošinot ar reibinošiem dzērieniem. Dzeršanai arī smagas sekas: “Nupat vietējā krogā notikusi kaušanās. Kāds G.Rude uzbrucis V.Pērkonam ar nazi un sadūris to tik vārīgi, ka tas aizvests uz Smiltenes slimnīcu ar maz cerībām uz izveseļošanos. Uzbrucējs arestēts.” [13]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi bieži tiek piešķirti sabiedriskām vajadzībām. Tā arī Sinoles pagasta Meņģeļa krogs ar Centrālās Zemes ierīcības komisijas 1923. gada 16.aprīļa lēmumu tiek piešķirts Valkas apriņķa valdei “par dzimtu”. Noraidīti Svikļa Viktora un Svikļa Aleksandra pieprasījumi.[14]
Valkas apriņķa valde ar kroga izmantošanu iecerētajai tautas nama ierīkošanai gan nesteidzas. Krogs turpina darboties un 1924. gadā tajā atkal notiek noziegums – šoreiz slepkavība: “Sinoles pagastā pie Meņģeļu kroga 15. Oktobra vakarā strīdoties nosists Lejas pagasta Jānis Andreja d. Turziņš. Noziegumu izdarījis grāvracis Vasilijs Tihomirovs, kurš aizbēdzis”[15]
Tautas nams Sinolē pirmās Latvijas republikas laikā tā arī, šķiet, netiek nodibināts.
1935. gadā Meņģelī, domājams krogus ēkā, darbojas “preču veikals”, kura īpašnieks Paulis Sviklis.[16] Ap 1930. gadu uzņemtā krogus fotogrāfijā (9. attēls) redzams, ka ēkas DA galā galvenās fasādes pusē virs ieejas durvīm divas izkārtnes. Uz vienas var salasīt vārdu “tirgotava”.
Tautas namu Meņģeļu krogā ierīko tikai pēc Otrā pasaules kara, kad, atbilstoši okupācijas varas politikai, katrā pagastā (vēlāk, kad pagastus kā administratīvu vienību 1949.g. likvidēja – ciemā) obligāti jābūt šādai sabiedriskai pulcēšanās vietai. Laikrakstā “Latvija Amerikā” 1961. gadā publicēts kāda anonīma autora raksts, kurā slavējoši aprakstīti padomju varas sasniegumi Rankas–Velēnas–Tirzas–Sinoles pusē:
“Gaujas kreisajā krastā, līdzās bij. Sinoles muižas parkam tagad izveidojies ciema centrs. Te ir ciema padome, dzirnavas un Raiņa kolchoza dārzniecība. Visas pārējās ciema ēkas atrodas pretējā krastā, t.s. Meņģeles – Velēnas – Lejasciema ceļa malā pie bij. Meņģeļu kroga ir Sinoles tautas nams, Raiņa kolchoza kantoris, sakaru nod. kantoris, krejotava, veikals.” [17]
Pagaidām nav skaidrs, kādas no augstāk nosauktajām iestādēm šajā laikā atradās kroga ēkas telpās. Lejasciema novadpētnieka Jāņa Kučera materiālos atrodam norādi, ka bijušā “kroga vienā galā bijusi pienotava un otrā – tautas nams”.[18]
Tautas nams Meņģeļu krogā turpina pastāvēt līdz 1972. gadam, kad tiek pārcelts uz jaunuzcelto Sinoles ciema kultūras nama ēku.[19] Krogus ēkā pēc tam ierīko dzīvokļus. Kad kādreizējais krogs pamests un sabrucis, pagaidām ziņu nav.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Meņģeļu krogs ir tipisks lielceļa krogs, piederīgs arī muižas krogu un – attiecībā pret tuvējām Sinoles dzirnavām – dzirnavkrogu kategorijai.
17. gadsimta beigu dokumentos minētais un kartēs iezīmētais Sinoles krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
J.Kučers vienā no savām novadpētniecības kladēm ar 1989. gada februāri datētā ierakstā “Kā Sinole tika pie Meņģeļa kroga” raksta, ka vēl priekšpēdējā Meņģeļa kroga ēka bijusi gara koka guļbaļķu celtne ar dakstiņu jumtu, kas palikusi nenojaukta pēc mūra kroga uzcelšanas: “Veco krodziņu nejauca nost. Tik nojauca koka stadulas. Vecajā krodziņā apmetās dzīvot kalējs, kāds tirgotājs Taube. Krodziņš nostāvēja līdz 1930. gadam, kad tas bija tepat 200 gadus vecs.”[20]
Tomēr nav droša pārliecība, ka stāsts par veco Meņģeļa krogus ēku nav radies jaunākos laikos. Vēl 1960. gadā J.Kučers pierakstīja Meņģelim kaimiņos, Sinoles “Kurmos”, dzīvojošo 80 gadu vecās Emmas un Emīlijas Lūses atmiņas, kurās, runājot par šo ēku, krogs nav pieminēts: “Pie Meņģeļa kroga (..) tur lejā, pļaviņas malā bijusi koka ēka ar dakstiņu jumtu. Tur tolaik Taubem bijis veikals un otrā galā Sinoles muižai smēde. Vēlāk tur ietaisīta nabagu māja.”[21]
Līdz mūsdienām daļēji saglabājušās Meņģeļu krogus ēkas celtas mūra konstrukcijā, domājams 19.gs. II pusē. Vidzemes krogiem reti sastopamā ēku konfigurācija (krogus daļa un stadulas celtas kā atsevišķas celtnes), šķiet, skaidrojama ar kroga atrašanos tieši ceļu krustojumā. Krogus ēka ir laukakmens mūra un ķieģeļu vienstāva garenbūve, bet stadulas celtas akmens stabu/mūra sienu konstrukcijā, stabu starpas aizpildot ar koka guļšķautņiem. Arī stadulu vārti veidoti netipiski, izmantojot no sarkanā māla ķieģeļiem izmūrētu smailloka pārsedzi. Jumti 20.–30. gadu uzņēmumā segti ar plēstām skaidām, bet sākotnēji tiem visdrīzāk bijis dakstiņu klājums.
J. Kučera pierakstos varam atrast arī pārspriedumu par Meņģeļa kroga būvmateriālu izcelsmes vietu:
“To, ka Meņģeļa krogu ir cēlusi Sinole, var spriest pēc tā, ka stadula sienās ir mūrēti ķieģeļi, kas ir plāni un saliekušies. Vecais Jūlijs Laube stāstīja, ka tādus ķieģeļus Sinoles muižā ražojuši ceplī, kas bijis Velna pakalnē, ko viņš pats pieredzējis.”[21]
Pretī krogam, ceļa otrā pusē atradusies veca, savdabīgas formas guļbaļķu klētiņa (18. attēls). Ēku 1929. gadā aprakstījis un tās plānu (19.attēls) skicējis Pieminekļu valdes līdzstrādnieks, tolaik arhitektūras students Verners Vitands:
“Zem klētiņas pagrabs ieejams ar trepēm, no iekšas pārsegts ar koka sijām. Grīda dēļu, griesti redzamām dēļu sijām. Sienas pagrabam (pamati) no laukakmeņiem kaļķu javā. Sienas klētij no baļķiem guļbūvē. Durvis divviru, ar stenderi vidū (izņemamu stenderi, lai dažos gadījumos varētu ienest lielākus priekšmetus). Uz priekšpusi 2 pusaploces lodziņi. Jumts šindeļa, samērā ļoti lēzens. Priekša atbalstīta uz 4 kolonnām, kas bijušas krāsotas.”
Pieminekļa apraksta lapas sadaļā “Tagadējais īpašnieks” norādīta Sinoles pag. pašvaldība, bet “Uzturēšanas jautājums” – “Domā visā drīzumā nojaukt.”[22]
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 284.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 1625.lieta.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Kučers, Jānis. Sinoles krogi. Rokraksts. Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājums.
7 LVVA 1679.f., 194.apr., 601.lieta.
8 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 8.lapa.
9 LVVA 1679.f., 189.apr., 162.lieta.
10 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
11 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 556.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
12 Iekšzeme. Sinole. Nelaimes gadījums // Dzimtenes Vēstnesis. – 1915. – Nr.220. – 13.augusts. Skatīts: periodika.lv
13 Liepa. Latvija. Sinole // Tautas Balss. – 1922. – Nr.179. – 14.augusts. Skatīts: periodika.lv
14 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr.72. – 8.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
15 Dzimtene. Alkohola upuris // Latvis. – 1924. – Nr.924. – 19.oktobris. Skatīts: periodika.lv
16 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 211.lpp.
17 A.-s. Ceļojums pa Gaujas augšteci un Tirzas krastiem // Latvija Amerikā. – 1961. – Nr.81. – 11.oktobris. Skatīts: periodika.lv
18 J.Kučera materiāli. Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājums.
19 Jaunceltne Sinolē // Dzirkstele. – 1972. – Nr.118. – 3.oktobris. Skatīts: periodika.lv
20 Kučers J. Kā Sinole tika pie Meņģeļa kroga. Rokraksts. Viļņa Kriškāna personīgais krājums.
21 J.Kučera materiāli. Viļņa Kriškāna personīgais krājums.
22 Arhitektūras pieminekļa apraksta lapa. NKMP KMIC. Mape “Meņģeļu krogs ar klētiņu”, inv.nr. 6379-2-KM.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
