Lejasciema (Lejas muižas, Baznīcas) kroga vieta

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 02.04.2023

Organizācija:

Historia.lv

1. attēls. Lejasciema kroga vieta (1). Lejasciems. 2022.g. 16.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.28467 26.57977

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Lejasciema krogs atradies Gulbenes novada Lejasciema pagasta (1940.g. Valkas apriņķa Lejasciema pagasta) Lejasciemā, senā Rīgas – Vecpiebalgas – Alūksnes lielceļa malā, pie mūsdienu autoceļa P34 (Sinole – Silakrogs). Koordinātas: 57.28467 26.57977.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Krogs pilnībā zudis. Krogus vieta atrodas, šķiet, daļēji zem ceļa, daļēji krūmiem pamazām aizaugošā pļavā, kurā kādreizējās ēkas vietu var samanīt kā apaugušu pacēlumu.

ZIŅAS

Zviedru valdības veiktā Lielā kadastra 1681., 1683. un 1684. gada revīziju sarakstos Lejas muižā neviens krogs nav norādīts.[1] Senākā avotu liecība par Lejasciema kroga pastāvēšanu, kādu izdevās atrast, ir mērnieka E.Tolka 1687. gadā zīmētā Lejas muižas (vācu: Aahof — "Gaujas muiža") karte (2. attēls). Tirzas labajā krastā, tūlīt aiz tilta, netālu no baznīcas tajā redzam ar zviedru mērnieku izmantotu kartogrāfisku ikonu – māju, kurai no zelmiņa izbāzta kārts ar karodziņu galā – iezīmētu krogus ēku. Sekojot sava laika kartogrāfijas tradīcijai, Tolks virs mājiņas attēla vēl lieliem burtiem uzrakstījis “Kroug”.[2]

2. attēls. Lejas muižas krogs E.Tolka 1687.g. Sastādītā Lejas muižas plānā. LVVA 7404.f., 2.apr., 1.lieta.

Vēlāk Lejas muižas krogs iezīmēts L.A. Mellīna 1793. gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē[3], Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[4] un Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē[5] – visur bez nosaukuma, norādot tikai ar krogus simbolu.

3. attēls. Lejas muižas krogs L.A.Mellīna 1793.g. Valkas apriņķa kartē.

Lejasciema novadpētnieks Jānis Kučers savulaik Latvijas Valsts vēstures arhīvā apkopojis ziņas par Lejas muižā dzīvojošiem, dažādus muižas, baznīcas un pagasta amatus ieņemošiem un pildošiem vīriem un sievām. Viņa 1972.g. sastādītā sarakstā “Dažas ziņas par Lejasciemu” atrodam pieminētus arī Lejas kroga krodziniekus:

“1832.g. Lejas traktiernieks Georgs Luckins, sieva Jūlija.
1837.g. Lejas traktiernieks Kārlis Bergmans.
1837.g. Lejas traktiernieks Andrejs Trumans, sieva Ernestīne.
1843.g. Lejas krodzinieks Freitāgs, sieva Kristīne.
1849.g. Lejas baznīcas kroga krodznieks Georgs Eichmans, sieva Annete.
1853.g. Lejas bazn. Krodznieks Lūkins, sieva Jūlija.
1871.g. Lejas muižas kroga krodznieks Gustavs Ozoliņš, sieva Minna.
1875.g. Lejas muižas krogs, krodzinieks Otto Stabulnieks, sieva Anna-Jūlija.”[6]

1867. gadā uz valstij piederējušās Lejasmuižas zemes Baltijas domēņu valde dibināja ciemu, kas 1873. gadā ieguva Valkas apriņķa miesta statusu.

4. attēls. Valsts Lejas muižas Lejas miesta plāns. 1911.g. LVVA 6828.f., 2.apr., 1231.lieta.

20. gadsimta sākumā Lejasciema krogs tiek saukts par Baznīckrogu. Kā tāds tas parādās Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatā”, Lejas kroņa muižas sadaļā (Kirchenkrug, Krüger: Berg).[7] Baznīckrogu (Церковн. корчма) redzam iezīmētu arī 1911.gadā sastādītā Lejas muižas miesta plānā.[8]

1928. gadā Lejasciema miests iegūst pilsētas statusu, bet 1939.gadā, pamatojot ar izaugsmes trūkumu, to atkal zaudē. 1944.gada septembrī Sarkanās armijas uzbrukumā lielākā daļa Lejasciema vēsturiskā centra ēku, līdz ar krogu un baznīcu tiek iznīcinātas.

5. attēls. Skats uz Lejasciema miestu un krogu no baznīcas torņa. Ap 1914.(?). No Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājuma.

6. attēls. Skats uz Lejasciema miestu un krogu no baznīcas torņa. Ap 1930. No Gulbenes muzeja krājuma.

7. attēls. Skats uz Lejasciema tiltu, krogu un baznīcu no Tirzas kreisā krasta puses. Ap 1930. No Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra krājuma.

8. attēls. Valkas iela – ceļš uz Alūksni Lejasciemā. Kreisajā pusē – Lejasciema krogs. Ap 1930. No Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra krājuma.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Pēc novietojuma Lejasciema krogs tipoloģiski iekļaujas lielceļa krogu un baznīckrogu grupā.

17. gadsimta beigu kartēs iezīmētais Lejas muižas krogs, kā tolaik visi Vidzemes krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.

1944.gada septembrī karadarbībā iznīcinātais krogs (5.-8. attēls) bijis iespaidīga garuma, ar divām, ēkas kroga daļai gareniski pievienotām stadulām. Kroga apjoms, iespējams, bijis celts ar vienlaidu mūra sienām, bet stadulas - laukakmens mūra stabu konstrukcijā, starp tiem liekot koka guļšķautņus.

Pēc dūmeņu daudzuma, jumta izbūvēm ceļa pusē un lieveņa pagalma pusē var spriest, ka 20. gadsimta I pusē krogs jau bijis pārbūvēts un, iespējams, daļēji kļuvis par dzīvojamo ēku.

Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 283.lpp.
2 LVVA 7404.f., 2.apr., 1.lieta.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Kučers, J. Dažas hronoloģiskas ziņas par Lejasciemu. Mašīnraksts. 1972. Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājums.
7 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 485.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
8 LVVA 6828.f., 2.apr., 1231.lieta.

Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators:

Ceļi un robežas, krogi

Pagasts:

Lejasciema pagasts

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Gulbenes novada Lejasciema pagasta (1940.g. Valkas apriņķa Lejasciema pagasta) Lejasciemā, senā Rīgas – Vecpiebalgas – Alūksnes lielceļa malā, pie mūsdienu autoceļa P34 (Sinole – Silakrogs).