Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Galgauskas muižas krogs atradies Gulbenes novada Galgauskas pagastā (1940.g. Madonas apriņķa Galgauskas pagastā), senā Kokneses – Alūksnes ceļa posma Tirza–Sinole malā, Galgauskas muižā. Koordinātas: 57.18940 26.55946.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs daļēji nojaukts, daļēji pārbūvēts, un tā paliekas atrodas grausta stāvoklī esošajā ēkā “Muižas”.
ZIŅAS
Senāko liecību par Galgauskas muižas kroga pastāvēšanu izdevās atrast ap 1800. gadu sastādītā kartē (2.attēls), kurā attēlots ceļš no Galgauskas uz Blomes muižu.[1] Lineārā attēlojuma kartē redzam, ka vietā, kur pie Galgauskas muižas no Pleskavas lielceļa atzarojas sānceļš uz Blomi, ceļa labajā pusē iezīmēts šeņķis (Schenke), t.i. vieta, kur pārdeva un lietoja alkoholiskos dzērienus, bet kurā nebija nedz stadulas, nedz naktsmītnes.
Krogs Galgauskā nav iezīmēts nevienā no man zināmām 19. gadsimta ceļu vai topogrāfiskajām kartēm. Taču to, ka gadsimta beigās tas pastāv, apliecina gan Alvila Kalnieša-Klēbaha atmiņas (sk. tālāk), gan 1901. gadā sastādīts Valkas apriņķa krogu saraksts. Tirzas draudzes Galgauskas muižā 1897.–1899. gadā darbojušies divi krogi – Galgauskas muižas krogs un Veisenhofas pusmuižas (Veišu) krogs. Muižas īpašnieks barons Mengdens Galgauskas krogu izdevis rentē par 850 rubļiem gadā.[2]
Galgauskas muižas kroga novietojumu, ēkas konfigurāciju un aptuvenos izmērus varam redzēt detalizētajā, 1898.–1902. gadā sastādītajā Galgauskas muižas plānā (3. attēls).
Galgauskas krogam, tāpat kā lielai daļai Vidzemes krogu 19. gadsimta beigās, bijusi izbūvēta zāle saviesīgiem un kultūras pasākumiem. 1900. gada 23.janvārī Galgauskas kroga otrā stāva zālē uzved R. Blaumaņa lugu “Trīnes grēki”.[3]
Galgauskas muižas krogs pārdzīvo valsts spirta monopola ieviešanu 1900. gadā, kad slēdz 66% Vidzemes krogu[4] un ar kroga simbolu atzīmēts 1904. gadā izdotajā Valkas apriņķa ceļu kartē (4. attēls). Nav zināms, cik ilgi Galgauskas krogā turpinās kroģēšana, taču 1908. gadā tas vēl pastāv – 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Galgauskas muižā darbojas muižas krogs, kurā krodzinieks Jānis Zvaigzne (Jan Swaigsne). Pie kroga ir arī zemniekpreču sīktirgotava. [5]
Vērtīgas ziņas par Galgauskas krogu savā apcerējumā ”Dažas ziņas par Golgovskas pagastu” sniedz Galgauskā dzimušais valodnieks un publicists Alvils Kalnietis-Klēbahs (1876 - 1958):
“Kaut arī Golgovskas muiža ar savu krogu atradās ceļa mezglā uz Tirzu, Vecgulbeni gar Blomi, ceļu gar Sinoli un tālāk uz Valku, tomēr ceļavīru kustība bija mazāka kā no Vecgulbenes gar Kropu uz Tirzu. Cik palicis atmiņā, tad tur mēdza apgrozīties tikai pašas muižas ļaudis un apkārtējie kaimiņi. Dzīvāka kustība tur bija divās gada tirgus dienās – Labrencī 10. Augustā, kas bija t.s. “Golgovskas pirmais tirgus”, un 21. septembrī – “otrais tirgus”. Jāpiebilst, ka Golgovskas tirgi bija niecīgi, salīdzinot ar tirgiem Tirzā, Kropā un abās Gulbenēs.
Liekas, ka Golgovskas muižas vecais krogs ir bijis vēlākā jaunā vietā, kas bija mūra ēka ar t.s. “Frontšpīsu”, celta barona Jāņa Mengdena laikā 60-jos gados. Vēl vecajā krogā ap 19. gs. vidu krogu turējis stārasts Gusts Smeilis ar savu Ilzi. Par to bija palikušas pēdas kādā vecā protokolā.
Tais laikos galvenais krogos patērējamais dzēriens bija degvīns. Ar ļoti maz vai nemaz alkohola bija t.s. “Stopalus”, ko pārdeva stopiem. Šo alu darīja pati muiža. Kā agrāk minēts, par stopalus “brūveriem” no Cesvaines puses 60-to gadu beigās vai 70-to sākumā bija uz Golgovsku atnākuši divi brāļi Zommeri – Kārlis un Augusts. Mūsdienu Bavārijas alus, ko sauca par “bairišu” vai “bairīti”, bija Golgovskā parādījies ap 1867./68. gadu, kad bija celts pagastnams.
Es vēl atminos kā sapnī stopalu – manā agrā bērnībā to vēl turēja krogos. Tā ka arī šis alus bija stipri putojis, tad stopā laba daļa bijusi putu. Tāpēc ceļavīri, gribēdami dabūt “pilnu mēru”, savu personīgo stopu iekšu iezieduši ar tauku sveci, ko īpašā “sveču lādē” ņēma ceļā līdz. Tad alus nebija putojis.
No Golgovskas krodziniekiem protokolos nav palicis daudz pēdu. Bez nupat minētā vecā Gusta Smeiļa, vēlākos gados pāra vietās bija minēts krodzinieks Pēteris Lapē (Lapa) – vēlākais Rimstavu pusmuižas nomnieks. Liekas, ka pēc tā Golgovskas krogu bija sācis nomāt Augusts Zommers. Pāri ceļam viņam bija arī dažādu preču veikals. Kamēr tik sāku atcerēties, Zommers turēja šo krogu un nomāja to vēl 1900.-to gadu sākumā. Pēc viņa to uzņēma Jānis Zvaigzne, kad bija nodegušas Golgovskas dzirnavas.
(...) Zommers nebija ļaužu apdzirdītājs krodzinieks, un Golgovskas krogs nebija dzertuve vai žūpnīca, kur ļaudis gavilēja “divi dienas, trešo nakti šai mazajā krodziņā,” vai arī dziedāja “šitā, brāļi, dzīvojot neziņā aiziesim, šitā savus zābaciņus no kājām nodzersim.” Tādu brammaņu Golgovskā nebija.”[6]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Galgauskas muižas krogs pēc novietojuma bijis tipisks lielceļa krogs. Krogs celts 19.gs. 60.-tos gados kā arhitektoniski savdabīga, lauku krogiem neparasta, grezna laukakmens mūra un sarkano ķieģeļu celtne. Sākotnēji tai, visticamāk, bijusi viena vai divas no kroga pamatapjoma atdalītas, pret kroga telpu apjomu perpendikulāri izvietotas stadulas. 1907.g. fotogrāfijā (5. attēls) redzams, ka vēlākos laikos R puses stadula pievienota pamatapjomam, par ko liecina atšķirīgais posma mūrējums, logs, kā arī jumta formas lēciens (līmeņu pāreja). Fotoattēlā redzama arī otra, vismaz daļēji koka konstrukcijā celta, gareniski pievienota stadulai līdzīga piebūve A galā – domājams, arī vēlāka laika būve nekā oriģinālais kroga būvapjoms.
Ēkas pamatapjoma vidū atradies rizalīts, kura izbūves laiku bez detalizētākas informācijas nav iespējams droši noteikt. Visticamāk, tas ēkā bijis jau sākotnēji, jo tā arhitektūrā izmantotie dekoratīvi funkcionālie elementi ir redzami arī stadulas apjomā – frontonos redzamās izteiksmīgās apaļloka pārsedzes logailas. Kopumā krogs ir lielceļu krogiem neierasti dekoratīvs, bez apaļloka pārsedzes logailām rizalīts akcentēts arī ar ķieģeļu mūra pilastriem un dekoratīvu mūrējuma joslu ap tā frontonu. Jumts bijis ar koka skaidu segumu, logi – sešrūšu groplogi ar virslogu.
Priekšstatu par kroga iekštelpu plānojumu sniedz A. Kalnieša-Klēbaha atmiņas:
“Golgovskas muižas kroga galā, kā jau parasts, bija staduls. Arī te, kā visur, krogā pirmā bija “lielā puse” – ceļavīru apmešanās istaba, tālāk kroģējamā istaba ar “stoiku” – kroga leti. Arī aiz šīs istabas trešā, paliela telpa, kur reizēm stāvēja biljarda galds, ko mēdza saukt par " biļetes galdu", kāpēc arī pašu istabu dēvēja par “biļetes istabu”. Otrā ēkas pusē – uz austrumiem – bija krodzinieka dzīvoklis.
Runādams par Golgovskas sabiedriskās un kulturālās dzīves sākumiem, esmu minējis, ka to attīstību traucēja izrīkojumu telpu trūkums. Pēc tam, kad pagastnama augšizbūvēto klasi vairs neļāva izrīkojumiem, dažus gadus izmantoja Pāvula Kaudzes dzirnavu telpas. Pēc tam pārgāja uz Golgovskas kroga augšējo zāli.
Tā bija paliela telpa, kur uzcēla skatuvi. Uz šo izrīkojumu telpu nokļuva no “biļetes istabas”. Vēlāk zāli paplašināja ar bēniņu pažobeļu izbūvi. Šo zāli Golgovskas izrīkotāju pulciņš izmantoja vairāk nekā 20 gadus – par pēc tam, kad es 1906. gada rudenī atstāju Golgovsku.”[6]
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 1679.f., 189.apr., 220.lieta.
2 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 7.lapa.
3 Pirmā pietura. Tēvs. Tētiņš // Karogs. – 1982. – Nr.1. – 1.janvāris. Skatīts: periodika.lv ; Zeibārts, J. Vēsture – apliecinātāja. Mums jāizzin un jāizprot // Dzirkstele. – 1988. – Nr.85. – 19.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
4 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
5 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 543.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
6 Kalnietis-Klēbahs, Alvils. Dažas ziņas par Golgovskas pagastu. Nepublicēts manuskripts. Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības krājums. – 278.–279.lpp.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
