Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Priedes kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Zalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē, pie Priedes kapiem, apm. 80m aiz Zalvītes tilta Neretas virzienā. Koordinātas: 56.34426 25.05993.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka zudusi, tās vietā krūmains pamežs.
ZIŅAS
Priedes krogs bijis valsts Mazzalves muižas (Klein-Salwen) īpašumā.
Krogs (Preeden) iezīmēts K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1].
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Mazzalves muižā minēti 3 krogi, tos vārdā nesaucot, un 2 obroka gabali[2] – Priedeskrogs (Prehdenkrug) un Lujānu
krogs.[3]
Nav pagaidām zināms, vai šie obroka gabali minētajā 1892. gadā bija iznomāti ar kroģēšanas tiesībām un attiecīgie krogi darbojās vai arī kroģēšana tajos bija pārtraukta. Kā liecina “Latviešu Avīzēm” 1889. gadā iesūtīts ziņojums par pastnieka apzagšanu Lujānu krogā[4], šis krogs tobrīd vēl darbojās. Abi krogi ar attiecīgajiem kartogrāfiskajiem simboliem iezīmēti gan Pirmā pasaules kara laika (sk. 3. attēlu), gan Latvijas armijas 1920.-to gadu militāri topogrāfiskajās kartēs.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” Mazzalves muižas sadaļā nav minēts neviens darbojošs krogs[5].
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Priedes kroga zemes gabals tiek sadalīts 2 jaunsaimniecībās 15,19 un 15,51ha platībā, kuras 1925. gadā piešķir Kārlim Galviņam un Robertam Neimanim.[6]
Abas saimniecības muižas dalīšanas lietā raksturotas kā zemes īpašumi bez ēkām. Tomēr 1923. gadā sastādītā Mazzalves muižas Priežu kroga zemes gabala plānā (5. attēls) kroga ēka ir redzama iezīmēta lielceļa malā.
Tālākā Priedes kroga izmantošana pagaidām nav skaidra. Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām[7] Priedes krogs sagrauts II pasaules kara laikā un vēlāk nojaukts.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Priedes krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Tā kā nav izdevies atrast nedz kādu kroga ēkas aprakstu, nedz attēlu, nav zināms ne ēkas celtniecības materiāls, ne arī telpu plānojums.
Spriežot pēc Priežu kroga iezīmējuma plānā, tā bijusi ceļam paralēli novietota garenbūve, iespējams, ar vienu gareniski pievienotu stadulu.
LITERATŪRA, AVOTI UN PIEZĪMES
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Grunts jeb obroka noma pēc izcelšanās bija saistību tiesību rakstura līgums, kas pārveidots par lietu tiesību institūtu. Gruntsnomas jeb obroka nomas tiesība bija tāda tiesiska attiecība, saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma īpašnieks uz nenoteiktu laiku nodeva šo īpašumu lietot citai personai pret ikgadēju nomas maksu (obroku). Grunts nomnieks lietoja nekustamo īpašumu tāpat kā īpašnieks. Šī tiesība nebija ierobežota ne ar kādu termiņu un tādēļ pārgāja uz mantiniekiem. Grunts nomnieks drīkstēja savu nomas tiesību arī atsavināt. Īpašniekam nebija tiesību šādu grunts nomnieka rīcību aizkavēt, tomēr viņam pastāvēja pirmpirkuma tiesība. Sk. Kalniņš, V. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. I daļa. Feodālisma un topošā kapitālisma laikmets XI–XIX gs. Rīga: Zvaigzne, 1972. – 333. lpp.
3 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 94.lpp. Skatīts: digar.ee
3 No iekšzemes. No Ērberģes // Baltijas Vēstnesis. – 1894. – Nr. 163. – 23. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
4 Kurzeme. Iz Neretas // Latviešu Avīzes. – 1889. – Nr. 16. – 19. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
5 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 618.–619. sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
6 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 158. – 19. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
7 Teic. Elmārs Vectirāns (dz. 1947). Pierakstījis V. Grīviņš. Telefonintervija 17.10.2023.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
