Pilskalns
Pie Mazvieķu iebraucamā ceļa E.Brastiņš aprakstīja nelielo Vieķu pilskalnu, kam mūsdienās nocietinājuma pazīmes nav saglabājušās. Apsekojot apvidu 2016.gada 21.novembrī, apmēram 300 metrus no pirmā pilskalna, izdevās konstatēt vēl vienu kalnu ar visām pilskalna pazīmēm. Plakums veido vismaz pushektāru, kas izstiepts DA- ZR virzienā. Arī Vilis Timmermanis, vecākais vietējais teicējs, tieši šo kalnu uzdod par pilskalnu. Pēc viņa stāstīstā Pilskalns ir viss kalnājs gar Mazvieķu māju dienvidus pusi. Plakums veido gandrīz hektāru lielu četrstūri, kur ziemeļu pusē vērojamas vaļņa pazīmes. Teicējs atceras kalna nogāzēs neapartās, ļoti stāvās ežmāles. 20.gs. 70. gados meliorācija šī kalna plakumu un nogāzes tika izlīdzinājusi, analogi pārveidotas tika arī pirmā pilskalna stāvākās malas. Vietējās izcelsmes astronoms Alfrēds Lācis (no Sausgalvju mājām) par pils sistēmu uzdeva visu lielo kalna grēdu, kurā pēc viņa domām varēja atrasties Beverīna. Kalna daļas vietējie iedzīvotāji sauca arī par Pilskalna tīrumu, Tīrumkalnu, kur esot ļoti labi padevusies labība. No pilskalna plakuma DA virzienā atradies akmens ir iekaltiem burtiem un metāla detaļu, kuru meliorācija aizvedusi uz kaudzi. Akmenis vairākkārt meklēts, bet nav atrasts. Vieķu otrais pilskalns varētu būt datējams kā Livonijas laika nocietinājums, par ko liecina lielais plakums un četrstūra forma. Savukārt pirmais Vieķu pilskalns varētu būt nocietināta zemnieku sēta, lielākā pilskalna priekštecis. Taču pastāvs arī varbūtība, ka mazākais kalniņš par nocietinājumu atzīts pārpratuma pēc, E.Brastiņam vietvārdu Pilskalns pārnesot no Vieķu 2.pilskalnu.
Teicējs: Timmermanis Vilis Emīla dēls (dzimis 1936.g., Sausgalvjos-27), dzīvo Silakalnos.
