Zosēnu zviedru priede

Pievienoja: 
Gints Skutāns, 29.05.2019

Zosena Zviedru priede.
Zosēnu Zviedru priede no rietumiem. Māra Loca fotogrāfija 2019.gada aprīlī.
Koordinātas (WGS 84): 
57.136809, 25.911188
Koordinātas nav precizētas dabā

Dižkoks/savdabīgs koks

Arī Zuosena Zviedru priede, jo Zosēnu muižas centru un tā apkārtni  (Stepeļu mājas u.c.) vietējie piebaldzēnu izloksnē sauca savādāk- Zuosans vai Zuosens. Savdabīgais koks atrodas Abrupes–Taurenes lielceļa (P299) labajā malā. Tā ir žuburota priede, par kuru zināms klasiskais Ziemeļvidzemes nostāsts, ka tā iestādīta ar saknēm uz augšu. Priedes apkārtmērs 2010.gada pavasarī bija 2,55 metri (1,3 m augstumā), kad to uzmērīja Guntis Eniņš. Tikai kopš 2010.gada, kad mainījās izmēru kritēriji,  priedei jau pienākas dižkoka status. Ar šo gadu priedes sāka ņemt uzskaitē no 2,5 metru apkārtmēra, bet līdz tam bija jābūt 3 metru lielam aptvērienam 1,3 metru augstumā. Priede ir ap 150- 200 gadu veca, bet  tautas nostāstos tiek minēti 300 vai vēl vairāk gadu.  Pārsimts metrus rietumos no priedes tek mazā Vienziemītes upīte (arī Viendienīte), Tulejas labā krasta pieteka.

Taču par šo priedi ir arī cita rakstura teikas, jo viņu sauc par Asinskoku  (LFK 67 – 825) vai Jumpravpriedi. Pie priedes it kā izpildīti miesas sodi, tai skaitā sodītas tādas jaunavas, kurām vēl neprecētām piedzimis bērniņš. Ir dīvains nostāsts, ka deviņām jaunavām (?) te nocirstas galvas. Tās vēlāk ļaudis te redzējuši spokojamies, jumpravas (t.s. jaunavas) bez galvām dejojušas ap priedi. Tādēļ priedi saucot arī par Jumpravpriedi. Citi nostāsti vēsta, ka jaunās sievietes te piesietas un nežēlīgi ar resnām pipkām sistas, dažreiz pat līdz nāvei. Tā kā šīs dīvainās teikas ir publicētas  tikai vienā avotā- I.Vīka sastādītajā brošūrā par Zosēnu pagastu (Vīks, Ulmane; 2001), tad to izcelsmi un redakcijas pakāpi būtu nepieciešams nākotnē izvērtēt visnotaļ kristiski.

Citi Jaunpiebalgas dižkoki aprakstīti Gaujas fonda mājas lapā (http://gaujasfonds.lv/dizkoki/), taču Zosēnu priede  tajā vēl nav iekļauta.

Jaunpiebalgas tūrisma takas projektā (2007) Zosena priedes saistībā ir citēta teika par citu Zviedru priedi, kas atrdās nevis Kūlaskroga bet Žīguru māju tuvumā. Apmēram pirms desmit gadiem, paplašinot un  asfaltējot Vecpiebalgas - Jaunpiebalgas lielceļu, priedi (ceļa kreisajā pusē) iznīcināja ceļa būvētāji.

Pie Kūlaskroga aug veca priede, kura izskatās it kā tā augtu ar saknēm uz augšu. Stāsta, ka Zviedru kara laikos zviedri iestādījuši mazu priedīti ar resgali uz augšu un teikuši, ja augšot, tad vēl kādreiz atnākšot, ja neaugšot, tad nē. (17, 2008; C/Jaunpiebalga).

(https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=64b1bf54-6926-4d28-868...)

Savdabīgais koks aprakstīts arī Latvijas dabas un kultūrvēstures reģistrā - DZIEDAVA (Julita un Atis Kluši): >>>  https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=4810&vt=8.

Gints Skutāns, Jaunpiebalgas novadpētnieks

Saīsinājumi.

LFK- Latvijas folkloras krātuve

C/ - Cēsu muzeja arhīvs

Literatūra.

Ivars Vīks, Inese Ulmane. Zosens - Piebalgas pērle. Rīga, 2001.

Ginta Skutāna raksts. Zviedru priedes. Viss par par Zviedru kokiem Latvijā un Baltijā.  >>>

https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/zviedru-priedes

Šķirkļi

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Koki un koku grupas, dižkoki un savdabīgi koki
Pagasts: 
Jaunpiebalgas pagasts
Aizsardzības kategorija: 
vietējas nozīmes dižkoks
Atrašanās vieta: 
Jaunpiebalgas novads, Jaunpiebalgas pagasts. 390 metrus ZA no Zosēnu metereologu stacijas (vai arī no tuvējām Avotiņu mājām)

Reklāma