[..] Tad nāk divkāršā Livonija, ziemeļu un dienvidu. Ir viena, ir otra ir kristīgas ticības aizstāvēšanas turpinājums zem spēcīgā mestra un Svētlaimīgās Dievmātes Vācu ordeņa pret maskaviešu un krievu uzbrukumiem [burtiski - apvainojumiem]. Kurētu [kuršu] zeme, kuras krastos pastāvīgi notiek kuģotāju kuģu bojā ejas, [kuršiem] nav nekādas žēlsirdības pret cietušiem.

Kursels (Kursell) Klauss, kaŗavīrs un dēkainis, Tērbatas bīskapijas fōgta dēls, 16 g.s. 60-os g. zviedŗu kaŗavīrs, 1567 sākumā kā zviedŗu virsnieks sakāva kādu poļu karaspēka daļu pie Limbažiem, bet zaudēja cīņu pie Ruunavere. K-u iecēla par zviedŗu armijas virspavēlnieku Horna vietā. 1568 K. cīnījās ar dāņiem Sāmsalā .

Livonijas bīskapija. Romas kūrija Grēgorija XIII un Siksta V laikā ievadīja polītiku, kuŗas mērķis bij Krievijas pievēršana katolicismam un Z.Eiropas rekatolizācija. Cīņai pret reformāciju R.Eiropā bij izraudzīts Spānijas karalis Fīlips II, bet A.Eiropā Polijas Stefans Batorijs. Kūrijas interesēs Polijā darbojās pāvesta nuncijs A.Boloņeti un jezuīts A.Posevīns. Moments bij izdevīgs, jo L. kaŗā sakautais Jānis IV Briesmīgais bij lūdzis pāvesta starpniecību miera sarunām ar Poliju. To uzdeva Posevīnam, kuŗš ieradās Polijā un iepazinās ari ar Vidz. apstākļiem.

Livonijas atskaņu (rīmju) chronikas. 2. Jaunākā a. ch. sarakstīta lejasvācu val. par notikumiem no 1315-48. Autors bij 3 ordeņa mestru kapellāns Bērtulis Honeke no Osnabrikas. Ch-as oriģināls nav uzglabājies, bet prozā to pārstrādāja - vietām burtiski atkārtojot Honekes tekstu un paturot pat dažas atskaņas - Brēmenes domkapitula sekretārs J.Renners, kas 1556-60 bij L. ordeņa dienestā Ig-ā. Viņš Pērnavā atrada Honekes ch-u un pats sāka rakstīt savu ch-u. Ari tā ilgu laiku bij pazudusi, līdz beidzot to 1870 Brēmenē atrada. Pēc Rennera ch-as K.Hēlbaums izdarīja jaunākās a.

PLETENBERGS Valters (apm. 1450 Vestfālē - 1535. 28. II Cēsīs) - Livonijas ordeņa mestrs (1494-1535). Iekšējā politikā P. vairākkārt pakļāva Rīgu ordenim un arhibīskapam, sekmēja dzimtbūšanas kodificēšanu (noteikumi par aizbēgušo zemnieku izdošanu 1494-1509), nostiprināja lēņu sistēmu, kā arī atbalstīja Livonijas tirgotājus. Ārējā politikā, izmantojot Krievu valsts un Lietuvas sadursmes, P. 2 reizes ar lielu karaspēku iebruka Krievzemē, taču Pleskavas un Maskavas karaspēki viņu sakāva (1501 VIII un 1502 IX).

LIVONIJAS KARŠ - Krievijas cīņa 1558- 83 par pieeju Baltijas jūrai. XVI gs. Krievu valsts tālākai attīstībai bija nepieciešama tieša satiksme ar R-Eiropu, bet “Livonijas barjera”, kas bija nodibinājusies jau XIII gs. vācu feodāļu agresijas rezultātā, to kavēja. Tieksmi pēc Baltijas zemēm, it īpaši tās jūras ostām - Narvas, Rīgas, Rēveles, noteica arī krievu muižniecības un tirgotāju šķiras intereses. L.k-a 1.posmā (1558-61) krievu spēki cīņā pret Livonijas ordeni guva ievērojamus panākumus - ieņēma Narvu un Tērbatu (1558 vidū), 1560.

Rusovs (Russow) Baltasars (1542-1602) - ig. izcelsmes Baltijas vācu hronists. No 1563 bijis skolotājs un teologs Rēvelē. Sar. “Livonijas provinces hroniku” (1578, 15842), kurā asi kritizēts Livonijas ordenis, muižn. un viņu attieksme pret zemniekiem, aizstāvētas namnieku intereses. Hronikas pēdējā daļa (no 1561) ir nozīmīgs vēst. avots, kas būtiski ietekmējis Baltijas historiogr.

Pletenbergs Valters (ap 1450 Vestfālenē-1535.28.II Cēsīs) - Livonijas ordeņa mestrs (no 1494). Pletenbergs mēģināja konsolidēt Livonijas valstiņas vienotai ārpolitikai. Noslēdzis savienību ar Lietuvu (1501) sāka karu ar Krievzemi, taču cieta neveiksm; 1503 tika noslēgts Livonijai neizdevīgs miera līgums, ko vēlāk pagarināja.

Pārdaugavas hercogiste (lat. Ducatus Ultradunensis) - Livonijas daļa (uz Z no Daugavas), kas pēc 1561 bija tieši pakļauta Polijas karalim. 1566 [Pārdaugavas hercogisti] iekļāva Lietuvas lielkņazistē. [Pārdaugavas hercogistes] polit. iekārtu noteica Livonijas konstitūcijas (1582) un Livonijas ordinācijas (1589, 1598). [Pārdaugavas hercogisti] likvidēja pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629); tās terit.

Livonijas ordinācijas - Žečpospolitas seimu lēmumi 1589. un 1598. g. par Pārdaugavas hercogistes pārvaldi. 1589.g. Δ pasludināja Lietuvas un Polijas muižn. vienlīdzību muižu un amatu iegūšanā un ierobežoja vācu muižn. privilēģijas. Vācu feodāļi nedrīkstēja ieņemt stārasta amatu, un tiem netika apstiprināti līdz 1539.g. saņemtie lēņi. Polijas-Zviedrijas kara draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla. 1598.g.