Livonijas konstitūcijas - Polijas karaļa Stefana Batorija 1582.4.XIII izdotie likumi par Pārdaugavas hercogistes adm. un tiesisko iekārtu. Δ noteica hercogistes iedalījumu 3 prezidiātos un 26 stārastijās; augst. vara piederēja Polijas karaļa vietvaldim. Landtāgus pārveidoja par provinces konventiem jeb seimikiem, kas sūtīja 6 deleg. uz Žečpospolitas seimu. Muižn. savstarpējos strīdus iztiesāja īpašās tiesās. Δ bija Polijas karaļa mēģinājums kaut nedaudz ierobežot vācu muižn.

Livonijas karš - Krievijas cīņa ar Livonijas ordeni, Poliju-Lietuvu (no 1569 Žečpospoļita) un Zviedriju 1558-83 par pieeju Baltijas jūrai. 16.gs. tālākai Krievijas valsts attīstībai bija nepieciešama tieša satiksme ar R-Eiropu, bet “Livonijas barjera”, kas bija izveidojusies jau 13.gs., vācu feodāļu agresijas rezultātā, to kavēja. Tieksmi pēc Baltijas jūras ostām - Narvas, Rīgas, Rēveles, nosacīja arī kr. muižn. un tirgotāju intereses. [Livonijas kara] 1.posmā (1568-61) kr. karaspēks cīņā ar Livonijas ordeni guva izcilus panākumus - ieņēma Narvu un Tērbatu (1558.g.

Baronijs (Baronius) Cēzars, 1538- 1607, katoļu baznīcas vēstures autors, sarakstījis 12 sēj. Annales ecclesiastici (1588) kā atbildi uz luterāņu baznīcas vēsturi, t.s. Magdeburgas centurijām (sk.); saīsināts krievu tulkojums jau 1687; ļoti daudz jauna materiāla.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1867.sleja.

 

Ievietots: 29.05.2002.