Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Ērberģes Baznīcas krogs atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē, 230m uz A no Ērberģes baznīcas. Koordinātas: 56.36280 25.03610.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Celtnes krogus daļa – mūsdienās dzīvojamā māja “Burtnieki” – saglabājusies pilnībā. Stadula nojaukta. Jumts segts ar azbestcementa (šīfera) viļņotajām loksnēm. Ēka uzturēta, apsaimniekota.
ZIŅAS
Ērbeģes Baznīcas krogs bijis Ērberģes muižas (Herbergen) īpašumā.
Krogs iezīmēts K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1].
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Ērberģes muižā norādīti 5 krogi, tos vārdā nesaucot.[2] Domājams, to vidū ir arī Baznīcas krogs.
1894. gadā laikraksts “Baltijas Vēstnesis” ziņo, ka “Ērberģes baznīcas krodziniekam izzagti, pašam mājās neesot, no aizslēgta skapja pāri par 300 r. naudas. Domā, ka zaglis nava nācis no tālienes, jo skapja izņemta atslēdziņa no vestes kabatas pie sienas, skapis atslēgts un pēc nedarba izdarīšanas atkal aizslēgts, bet slēdzene līdzi paņemta.” [3]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[4] Šķiet, slēdz arī Ērberģes Baznīcas krogu.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” līdz ar citām ziņām Ērberģes muižas sadaļā sniegts arī darbojošos krogu uzskaitījums. Minēts Beķera krogs (Beckerkrug), Salas krogs (Sellenkrug) un Kazarmu krogs (Kasernenkrug)[5]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Ērberģes muižas dalīšanas lietā glabājas Ērberģes muižas sadalīšanas projekta plāns (3. attēls) un muižas ēku apraksts. Plānā redzam iezīmētu arī Baznīcas krogu, kas, atbilstoši muižas ēku aprakstam, sastāv no dzīvojamās ēkas un kūts (stadulas).[6] Baznīcas krogs tiek piešķirts Ērberģes pagasta patērētāju biedrībai. 1925. gadā Zemes vērtēšanas virskomisija apstiprina īpašuma izpirkšanas vērtību 1412 lati.[7]
Ērberģes novadpētnieku sastādītā grāmatā “Mazzalves dižozolu stāsti” minēts, ka 1930.-tajos gados krogā atradies aizsargu klubs[8], tomēr dokumentālu apstiprinājumu tam pagaidām nav izdevies atrast.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Ērberģes Baznīcas krogs bijis tipisks lielceļa krogs, kas, ņemot vērā atrašanās vietu, pildījis arī parastās baznīcas kroga funkcijas, sniedzot pajumti baznīcēniem pirms un pēc dievkalpojumiem, vietu kristību, vedību un bedību svinībām u.c.
Krogs bija būvēts salīdzinoši reti sastopamā L formā, stadulu novietojot paralēli ceļam (sk. 3. attēlu). Kroga daļas izmēri – 24,5 (garums), 15,4 (platums), 3,0 (augstums), stadulai – 32,1 (garums), 14,5 (platums), 3,0 (augstums). Abas ēkas celtas ķieģeļu un akmeņu konstrukcijā ar šindeļu jumtu, ap 1923. g. raksturotas kā vecas. Sienas labas, jumts labojams. [9]
LITERATŪRA UN AVOTI
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
3 No iekšzemes. No Ērberģes // Baltijas Vēstnesis. – 1894. – Nr. 163. – 23. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
4 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
5 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 609.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
6 LVVA 1679.f., 172. apr., 484. lieta.
7 Zemes vērtēšanas virskom. paziņojums par zemes fonda piešķirto saimn. novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 182. – 22. janvāris. Skatīts: periodika.lv
8 Lisovska, S., & Mazzalves pagasta biedrība "Ērberģietes". Mazzalves dižozola stāsti : Vēsture, cilvēki, atmiņas. 2021. – 101. lpp.
9 LVVA 1679.f., 172. apr., 484. lieta.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
