"Pa Hronikas pēdām" – Rubenes baznīcas ekspozīcijas paplašinātā tīmekļa versija, 3. sadaļa – Imeras/Rubenes draudze
Izvēlēties sadaļu:
6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders
7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu
3. sadaļa. Imeras/Rubenes draudze
Imera (Ymera), kur priesteris Indriķis 1208. gadā uzceļ baznīcu, ir latgaļu apdzīvots Tālavas rietumu novads Gaujas labajā krastā, Jumaras upes baseinā, teritorijai daļēji pārklājoties ar mūsdienu Vaidavas, Kocēnu, Zilākalna, Bērzaines un Valmieras pagastiem, Valmieras pilsētu. Hronikā Imera minēta 24 reizes, 4 reizes ar šo vārdu apzīmējot draudzes novadu, pārējās – upi.
Imerieši, gan iepriekš ar lozēšanu izzinot savu dievu prātu, kristietību no vāciem pieņem bez pretošanās, labprātīgi, cerot no tiem saņemt aizsardzību pret lietuviešu un lībiešu sirotājiem.
Pirmās Imeras baznīcas atrašanās vietu, vadoties pēc hronikas norādēm, nav iespējams precīzi noteikt. Pētnieki to ir lokalizējuši gan Pāpēnmuižā pie Zilākalna, gan par Baznīcas kalnu sauktā vietā netālu no Mujāniem, kā arī tagadējās Rubenes baznīcas vietā vai netālu no tās.

Kā pirmā Indriķa baznīca, tā arī priestera sēta bija celtas no koka un 16 gadus ilgajās (1208–1224) vācu-latgaļu-lībiešu cīņās ar igauņiem ēkas vairākkārt tika nodedzinātas.
“Bet ienaidnieki bija atkāpušies pa citu ceļu, kas ved uz baznīcu Imeras tuvumā; un šai baznīcā viņi pa nakti novietoja savus zirgus un turpat arī pastrādāja savas pārējās nelietības, nopostīja un sadedzināja labību, mājas un visu, kas piederēja priesterim, un no rīta devās tālāk uz Imeru.” (Indriķa hronika XXVII: 1)

1234. gadā, kad pāvests Gregorijs IX Romā izskata Zemgales bīskapa sūdzību pret Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni, kā liecinieku pieaicinot citu starpā arī Indriķi (Henricus de Papendorpe), dokumentos pirmo reizi minēts Rubenes draudzes un ciema senais vāciskais nosaukums Papendorfa jeb Papendorpe – “Priestera ciems”.
Latviskais vietvārds “Rubene” vēstures avotos parādās tikai 18. gs. Kad un kā tas radies, nav zināms. Novadpētnieka Kārļa Bukuma pierakstīta teika (LFK 23,3) Rubenes vārda izcelsmi skaidro šādi:
“Rubenes baznīcas būvēšanas laikā, kas pa dienu uzcelts, to velns pa nakti sagāzis. Kungi ar meistariem apspriedušies, ko darīt. Nolēmuši, ka baznīcu nevarēs uzmūrēt pirms tajā nebūs iemūrēts dzīvs cilvēks. Tā kā neviens nav labprātīgi pieteicies, tad ticis lozēts. Caur lozi nāvei nolemtos – vienu vīrieti un sievieti līdz nesamaņai piedzirdījuši un tad iemūrējuši. Iemūrētais vīrietis saukts Rūbens, tādēļ ar baznīca nosaukta par Rubeni.”
Līdz pat 18. gadsimtam Rubenes draudzes lielākā daļa ietilpst Straupes pilsnovadā, kā tā tālākā ziemeļaustrumu daļa.

1791. gadā publicētajā grāfa Mellīna zīmētajā Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa kartē iezīmētas arī draudžu robežas – jau kopš 17. gs. beigām draudzes Vidzemē ir kļuvušas par mazāko administratīvā dalījuma vienību. Rubenes draudzē ietilpst Ķieģeļu, Podzēnu, Pāpēna, Sprēstiņu, Vaidavas, Veļķu un Briežu muižu zemes. Līdzās vācu nosaukumam “Papendorf” Mellīns kartē norāda arī latvisko “Rubbena”.

Izvēlēties sadaļu:
6. Mācītājs, apgaismotājs un grāmatizdevējs Kristofs Harders
7. Rubenes baznīca ar mācītājmuižu
Plašākas tūrisma iespējas apkārtnē:
Materiāls tapis ar 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ERAF projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” un Kocēnu novada domes finansiālu atbalstu.