Krogs
Vēsturiskais Katriņkrogs, zināms arī kā Katrīnas krogs, Katrīnkrogs, atrodas Viļķenes ciemā, kas kādreiz dēvēts par Katrīnas jeb Katriņas (Katharinen )[2] ciemu. Ciema centrs šeit izveidojies ap 19. gadsimta otro pusi, ap 1867. gadā celto Svētās Katrīnas baznīcu. [6] Savulaik krogs bijis Viļķenes muižas (Wilkenhof) īpašumā.
Viens no pēdējiem kroga ēkas īpašniekiem bijis patriots, rakstnieks Alfs Ūdris. Viņa ģimenes gaitas saistībā ar Katriņas krogu un Katriņas ciema tapšanu aprakstītas Viļķenes novada lapā: "Alfs Ūdris dzimis 1923.gada 23.februārī Erviņa un Gunhildes (dz. Nissen) ģimenē Viļķenes pagasta Katriņu mājās. Ūdru gaitas Viļķenes pagasta Katrīnā sākušās ap1885. g., kad Erviņa tēvs Dāvids Ūdris (dzimis Valmieras pagasta „Upmačos”) no Rīgas pilsētas norentēja Katriņas krogu un uzsāka saimniekošanu vietā, kas gadu gaitā apbūvēta, apdzīvota un izveidojusies par Viļķenes pagasta tagadējo centru. ..." [1]. Zināms, ka Katriņkrogs un tam piederīgā zeme 2013. gadā piederējuši M. Rullei un tikuši izsolīti. [4]
Katriņkrogs datējams ar aptuveni 19. gadsimta pirmo pusi. Vēsturiskajā Vidzemes guberņas kartē tas atzīmēts blakus Katrīnas baznīcai [5], kas liecina, ka krogs pēc tā izmantošanas veida tipoloģiski piederējis pie baznīckrogiem. Pēc plānojuma tipa tas atbilst pie Vidzemē vieniem no biežāk sastopamajiem krogiem ar vienu, gareniski pievienotu stadulu. [6] Kroga ārsienas veidotas no laukakmens mūra, bet logailu, durvju ailu un vārtu ailu pārsedzes veidotas no sarkanajiem māla ķieģeļiem. Kroga dienvidu ārsienā izvietots arī ģeodēziskais punkts Nr.1542 [3]. Salīdzinoši nesen 2012. gadā vēl bijušas saglabājušās kroga daļas jumta konstrukcijas un skaidu segums, par ko liecina platformā Google Maps pieejamā informācija. Mūsdienās jumta konstrukcija jau pilnībā zudusi.
Šobrīd krogs ir pamests, un nekas neliecina par interesi to atjaunot. Blakus ēkai ir soliņš, kas tiek regulāri izmantots, kā arī laukums pie ēkas kalpo kā galvenā automašīnu novietošanas vieta centrā, bet uz austrumu sienas aizsistās logailas vietējie iedzīvotāji izvieto sludinājumus, tādēļ varētu teikt, ka savā ziņā tas joprojām turpina kalpot kā ciema centrālā satikšanās vieta.
Izmantotie informācijas avoti
1. Alfs Ūdris [tiešsaiste]. Viļķenes pagasts. http://www.vilkene.lv/par/novadnieki/params/category/0/item/286122/
2. Generalkarte der russischen Ostseeprovinzen Liv- Est und Kurland [tiešsaiste]. http://marnitz.eu/
3. Ģeodēziskie punkti/1542 [tiešsaiste]. https://topografija.lv/punkti/9301/
4. Izsole [tiešsaiste]. Latvijas Vēstnesis. https://www.vestnesis.lv/op/2013/23.IZ31
5. Specialcharte von Livland in 6 Blättern. Livländishe Gemeinnützige und Ökonomische Societät, 1839
6. Viļķenes pagasta vēsture [tiešsaiste]. http://www.vilkene.lv/par/vesture/
7. Vītola, E. E. Vidzemes vēsturisko krogu revitalizācijas iespējas. Rīgas Tehniskā universitāte. Arhitektūras fakultāte. Rīga: RTU, 2020. 114. lpp.
