Kūlas kroga vieta

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 19.01.2025
Organizācija: 

1. attēls. Kūlas kroga vieta (ar bultiņu) skatā no Vecpiebalgas puses. Cēsu novads, Vecpiebalgas pagasts. 2024. g. 14. augusts. V.Grīviņa foto.
1. attēls. Kūlas kroga vieta (ar bultiņu) skatā no Vecpiebalgas puses. Cēsu novads, Vecpiebalgas pagasts. 2024. g. 14. augusts. V.Grīviņa foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57.078406 25.867642
Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Kūlas kroga vieta atrodas Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Veļķu pagastā), autoceļa Vecpiebalga–Jaunpiebalga labajā pusē, iepretī “Kūlu” mājām. Koordinātas: 57.078406, 25.867642.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

No kroga saglabājušies tikai zālē ieauguši pamati.

ZIŅAS

Zviedru valdības īstenotā Lielā kadastra (1681–1710) ietvaros 1681. gadā tiek uzsākta Vidzemes muižu uzmērīšana un kartēšana. Mērnieku sastādītajā Vecpiebalgas draudzes Veļķu muižas (Höhenbergen) zemnieksētu sarakstā atrodam arī Kohleß krough.[1]

2. attēls. Kūlas krogs (Kohles Krug) – mājvieta nr. 7 – Veļķu un Kriķu muižas plānā. 1683/1786. LVVA 7404.f., 1. apr., 933. lieta.

1681. gada Veļķu muižas karte LVVA krājumā nav atrodama (varbūt nemaz netika uzzīmēta, jo mērnieki tovasar visu plānoto nespēja izdarīt, varbūt gadsimtu gaitā zudusi), bet tur toties glabājas 1683. gadā O.Bergmana zīmētā Veļķu un Kriķu muižas plāna O.S. Engelsa 1786. gadā veidota kopija. Kūlas krogs (Kohles Krug) tajā ir iezīmēts (2. attēls) kā mājvieta nr. 7, to novietojot aptuveni vēlākajā vietā uz ziemeļiem no Kriķu muižas (Jäblunske Hoff).[2]

Precīzu kroga ēkas novietojumu attiecībā pret ceļu redzam arī ap 1700. gadu sastādītajā Alūksnes ceļa kartē (3. attēls). Krogs tolaik atradies ceļa kreisajā pusē.

3. attēls. Kūlas krogs (Kuills krogh) Alūksnes ceļa kartē. Ap 1700. LVVA 7404.f., 1.apr., 2209. lieta, 9. (41.) lapa.

Rīgas – Allažu – Mālpils – Nītaures – Skujenes – Piebalgas – Rankas – Lejasciema – Alūksnes – Vastselīnas ceļa (4. attēls) stratēģisko un saimniecisko nozīmi 17. gadsimtā apliecina tā ieļaušana zviedru Vidzemes jeb Zviedrijas Livonijas (tajā ietilpa Vidzeme un Igaunijas dienvidu un centrālā daļa, pārējā Igaunijas daļa jau kopš 1561. gada bija zviedru Igaunija) ģenerālgubernatora Klaudija Tota 1671. gadā izdotajos “Zemes likumos”, kuru III nodaļas 2. § uzskaitīti galvenie Vidzemes ceļi. Pavisam tādi ir 8 – septiņi pamatā ved pa mūsdienu Latvijas, bet viens pa Igaunijas teritoriju.[3]

4. attēls. Latvijas 17.gs. satiksmes ceļu kartoshēma. Ar sarkanu iezīmēts Rīgas – Allažu – Mālpils – Nītaures – Skujenes – Piebalgas – Rankas – Lejasciema – Alūksnes – Vastselīnas ceļš. Ar bultiņu norādīta aptuvenā Kūlas kroga atrašanās vieta. Kartoshēma no: Pāvulāns, V. Satiksmes ceļi Latvijā XIII–XVII gs. – R.,1971.
5. attēls. Sadaļa “Krogi” Veļķu muižas 1688. gada revīzijas protokolā. LVVA 7348.f., 1.apr., 14. lieta, 537. lapa.

Veinholdam Johanam fon Felkerzāmam piedrošās Veļķu jeb Jablonska muižas ar Virdes gabalu (Guth Hohenberg oder Jabolunskij mit Würdens wiederlage) 1688. gada revīzijas protokolā lasām (5. attēls), ka muižai ir divi krogi – Griškas (Krischke) krogs, kas atrodas pie baznīcas un kurā gadā izkroģē 15 līdz 20 mucas alus un Kūlas (Kuhles) krogs pie Alūksnes lielceļa vasaras trases, kur krodzinieks Jānis (Jahn) izkroģē no 15 līdz 20–22 mucām gadā.[4]

6. attēls. Sadaļa “Krogi” Veļķu muižas 1750. gada arklu revīzijas protokolā. LVVA 7348.f., 1.apr., 39. lieta, 201. lapa.

1750. gada arklu revīzijas laikā tobrīd fon Tīzenhauzenam piederošajā Vecpiebalgas draudzes Veļķu muižā (Höhenbergen) ir divi – Griškas (Grischke) un Kūlas (Kulle) krogi (6. attēls). Pirmajā krodzinieks Pēteris, otrajā Reinis.[5]

Kūlas krogs (Kuhles) – norādot ar kroga simbolu – ir iezīmēts grāfa L.A. Mellīna 1792. gada Cēsu apriņķa kartē (7. attēls)[6] Salīdzinot ar dažus gadus vēlāk, 1796. gadā sastādīto Veļķu un Piebalgas muižas robežu plānu (8. attēls)[7], redzam, ka precizitātes ziņā Mellīna karte pieklibo – sānceļš no Piebalgas tajā iezīmēts nevis pieslēdzamies Alūksnes ceļam netālu pirms Kūlas kroga, kā redzam robežu plānā un vēlāk Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (9. attēls)[8], bet krietnu gabalu iepriekš. Robežu plānā arī redzams precīzs Kūlas kroga novietojums, kas tagad jau atrodas savā vēlākajā vietā ceļa kreisajā malā.

7. attēls. Kūlas krogs (Kuhles) grāfa L.A. Mellīna Cēsu apriņķa kartē. 1792.
8. attēls. Kūlas krogs (Kuhles krug) Veļķu un Piebalgas muižas robežu plānā. 1796. LVVA 7404.f., 1.apr., 2159.lieta.
9. attēls. Kūlas krogs (Kuhles) Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē. No vesture.dodies.lv.

Kroga patēriņš

Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas Veļķu muižas 1796.–1803. gada saimniecības grāmatas, kurās cita starpā uzskaitīts, kādi dzērieni un cik daudz izkroģēti muižas krogos, šeņķos un tirgus dienās. Otrais ienesīgākais bijis Kūlas krogs, kurā, piemēram, no 1796. gada Miķeļiem līdz 1797. gada Miķeļiem pārdoti 1706 stopi brandvīna, 73 stopi medus brandvīna (Honig brandwein) un 85 mucas alus (10. attēls).[9]

10. attēls. Kūlas krogā (Kuhles Krug) no 1796. g. Miķeļiem līdz 1797. g. Miķeļiem pārdotā degvīna un alus uzskaitījums Veļķu muižas aktu grāmatā (ar bultiņu). LVVA 218.f., 1.apr., 1126. lieta, 50. lapa.

Dvēseļu revīziju ziņas

Par dvēseļu revīzijām sauca Krievijas impērijas tautas skaitīšanas, kuru mērķis bija noskaidrot tā sauktās “galvas naudas” nodokļa maksātājus katras muižas un pilsētas ietvaros. Pavisam, laikā no 1718. līdz 1858. gadam Krievijā notika 10 dvēseļu revīzijas, no tām Latvijas teritorijā – septiņas (Kurzemē sešas). Rīgas guberņas 1782. gada revīzija saglabājusies nepilnīgi un pirmā dvēseļu revīzija, kuras materiāli gandrīz pilnībā saglabājušies un plaši izmantojami gan dzimtu, gan mājvietu vēstures izpētē, Vidzemē notika 1795. gadā.

1795. gada dvēseļu revīzijas protokolā teikts, ka Kūles saimnieks un krodzinieks Reinis 1788. gadā 51 gada vecumā miris. Vēl pirms tam 30 gadu vecumā 1782. gadā mirusi viņa sieva Mare. Viņiem ir dēls Krustiņš ar sievu Anni un bērniem Līzi un Kārli un meita Anne. Kas tobrīd krodzinieks, nav norādīts.[10]

11. attēls. Kūlas kroga (Kuhles Kruge) iemītnieku ieraksti Veļķu muižas 1811. gada dvēseļu revīzijas protokolā. LVVA 199.f., 1.apr., 148. lieta, 26op.–27. lapa.

1811. gada revīzijā tiek reģistrēti tikai vīrieši. Protokolā (11. attēls) lasām, ka 1800. gadā 35 gadu vecumā miris arī Reiņa dēls Krustiņš un tagad krodzinieks ir Krustiņa 17 gadus vecais dēls Kārlis.[11]

Turpmākajās dvēseļu revīzijās Kūlas krogs vairs nav uzskaitīts, tikai Kūlas mājas. Acīmredzot, krogs nodalīts no mājām kā atsevišķa saimnieciska vienība, kā to vēlāk redzam Veļķu muižas 1867–1868. gada plānā (13. attēls).

***

12. attēls. Veļķu muižas krogi Cēsu apriņķa krogu un šeņķu sarakstā. 1866. LVVA 113.f., 1.apr., 834.lieta, 3.lapa.

Cēsu apriņķa bruģu tiesas 1866. gadā sastādītā apriņķa krogu un šeņķu sarakstā Veļķu muižā uzskaitīti 3 krogi – Griškas krogs (Grisckhe Krug), Brilles krogs (Brilles Krug) un Kūlas krogs (Kuhles Krug), kurā krodzinieks Andris Pāvuliņš (Andres Pawuling, 12.attēls). Krodziniekam ir sīktirdzniecības atļauja, kas nozīmē, ka pie kroga viņš tur arī bodi.[12]

13. attēls. Kūlas krogs (Kuhle Krug) ar tam piederošo zemes gabalu Veļķu muižas plānā. 1867–1868. LVVA 1679.f., 194.apr., 428. lieta.
14. attēls. Kūlas kroga ēku uzskaitījums Veļķu muižas aktīs. 1878. LVVA 218.f., 1.apr., 1136.lieta, 56.lapa.

1878. gadā sastādītā Veļķu muižas īpašumu ēku sarakstā uzskaitītas arī Kūlas kroga celtnes (14. attēls): 27. (kārtas numurs kopējā visu muižas ēku numerācijā) Kroga ēka (koka stāvs, salmu jumts, labā stāvoklī); 28. Klēts (koka, salmu, labā); 29. Pagrabs ar virsbūvi (koka/akmens, salmu, labā); 30. Alus brūzis (koka, salmu, labā); 31. Lopu un zirgu stallis (koka, salmu, labā); 32. rija (koka, salmu, labā).[13]

Krēgera 1892. gada “Vidzemes adresu grāmatā” Veļķu muižā (Hohenbergen) neviens krogs nav norādīts. Toties krodzinieku alfabētiskajā sarakstā atrodam Pawulint, Sirriz, Hohenbergen.[14]

15. attēls. Vecpiebalgas draudzes sadaļa Cēsu apriņķī 1900.g. slēgto krogu sarakstā. 1901. LVVA 214.f., 5.apr., 790.l., 15.lapa.

Kūlas krogs turpina darboties līdz pat valsts spirta monopola ieviešanai Baltijas guberņās 1900. gadā, kad Vidzemē tiek paliekoši slēgti ap 66% krogu.[15] 1901. gadā muižniecības sastādītajā Cēsu apriņķa slēgto krogu sarakstā (15. attēls) lasām, ka Vecpiebalgas draudzes Veļķu muižā 1900. gada 1. jūlijā slēgti visi trīs, jau 1866. gadā minētie krogi, tostarp arī Kūlas krogs (Kuhlas). Kūlas krogam pēc uzrādītajām ziņām bijuši vislielākie ienākumi no visiem muižas krogiem – gada nomas maksa 1897.–1899. gadā bijusi 674 rubļi.[16]

Tirdzniecība ar alu un citiem nemonopolizētiem dzērieniem pēc spirta monopola ieviešanas lauku krogos netiek noliegta, bet tai jāsaņem atļauja jeb koncesija, ko cariskā administrācija ne vienmēr izsniedz, izvērtējot krogu atrašanās vietu, līdzšinējo darbību un nepieciešamību iedzīvotājiem. Daļa no krogiem, kas darbību vēlas turpināt, koncesijas saņem jau 1900. gadā, vēl kāda daļa ātrāk vai vēlāk laikā līdz 1914. gadam. Pirmo vidū, jādomā, ir arī Kūlas krogs.

Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatā” lasām, ka Veļķu muižā darbojas viens – Kūlas krogs (Kuleskrug), kurā krodzinieks Spricis Pāvuliņš.[17]

Nav zināms, cik ilgi Kūlas krogs darbojās laikā pirms I pasaules kara, taču tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, karam turpinoties, tika atceltas visas, vēl spēkā esošās alkoholisko dzērienu tirgošanās atļaujas.[18]

Agrārā reforma un Latvijas brīvvalsts posms

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.

16. attēls. Veļķu muižas Kriķu pusmuižas sadalīšanas plāns. 1921. LVVA 1679.f., 172.apr., 326. lieta.

Veļķu muižas dalīšanas lietā glabājas vecākā mērnieka A. Sudraba 1921. gadā sastādīts Kūlu kroga un Kriķu pusmuižas Zemes ierīcības projekta apraksts, kurā Kūlas krogs sadalīts jaunsaimniecībā 1F ar ēkām Nr. 10., 11. un 9. (platība 14,12ha) un jaunsaimniecībā 2F ar ēkām Nr. 6., 7. un 8. (11,70ha). Ir arī starpgabals 2Fa 2,60ha platībā (16. attēls).[19]

Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 7.aprīļa numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 3.marta lēmums – Cēsu apriņķa Veļķu pagasta Kūļu krogu piešķirt Augustam Operjotam un Arnoldam Asacam – katram 30 pūrvietas zemes ar attiecīgām ēkām; pārējo zemi bez ēkām, apm. 24 pūrvietas, piešķirt Veļķu pagasta sabiedrībai.[20]

1928. gadā "Zemes Ierīcības Vēstnesis" 273. numurā publicē paziņojumu par sadalītās Kūlas kroga zemes gabala 1F piešķiršanu Arnoldam Azacam. Gabala 2F piešķiršana atlikta.[21]

Kūlas kroga 2F, Fa gabala piešķiršana Augustam Aperjātam tiek publicēta tā paša 1928. gada 288. numurā.[22]

1931. gadā daļu (?) no Kūlas kroga gabala 2F, Fa no Augusta Aperjāta mantiniekiem par 4000 latiem nopērk Marija Dubults.[23]

1935. gadā izdotajā uzziņu krājumā “Pagastu apraksti” Veļķu pagasta sadaļā “Tirdzniecība, rūpniecība un finanses” lasām, ka Kūlas darbojas Ivankalns Līzei piederoša dažādu preču tirgotava.[24]

1935. gada tautas skaitīšanā “Kūlu” īpašnieks norādīts Azacis Arnolds. Vietas raksturs: vecsaimniecība.

Mājā ir 3 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta dzīvojamā ēkā.

Mājā dzīvo 2 ģimenes, kopā 7 personas:

1) Ģimenes galva Līze Ivankalns (dz. 1875., luter., atr., nodarbošanās – pārtikas preču veikals), viņas dēls Alberts Ivankalns (dz. 1900.g., luter., nepr., nodarb. – pārtikas preču veikals). 2) Ģimenes galva Pēteris Gargurnis (dz. 1900., luter.);

2) viņa sieva Elza Gargurnis (dz. 1926.g., luter.) un meitas Velta (dz. 1921), Mirdza (dz. 1925) un Elza (dz. 1928). Gargurņu ģimenei nodarbošanās norādīta “lauksaimniecība” un malā piezīme – laukstrādnieku ģimene.[25]

Arnolds Azacs pats Piebalgā nedzīvo un, kā redzam no 1935.g. tautas skaitīšanas anketas, krogu ar tam piederošo zemi iznomā. 1934. gadā viņš ir mežzinis Rēzeknes, bet no 1940. gada oktobra – Alūksnes virsmežniecībā.[26]

Ar Kūlu apsaimniekošanu Azacam nevedas viegli. Divas reizes – 1936. un 1937. gadā – tiek pat izsludināta Kūlu publiska izsole parādu piedziņai. Tomēr abas reizes Azacs pēc izsoles izziņošanas parādus nomaksā un īpašumu nezaudē.[27]

1939. lauksaimniecības skaitīšanas laikā reģistrētas divas “Kūlu” saimniecības (īpašn. Znotiņš Jānis un Azacis Arnolds) un Marijas Dubultas īpašums “Ataugas”.[28]

1941. gada augustā, jau vācu okupācijas varas laikā notikušās tautas skaitīšanas žurnālā Kūlu īpašnieks joprojām ir Arnolds Azacs, kura adrese: Bejas mežniecība, p.n. Beja. Mājā vairs nedzīvo nedz Ivankalni, nedz Gargurņi, bet uzskaitīti 6 iedzīvotāji, kas ienākuši 1941. gada aprīlī un maijā – Suhanu ģimene Alens un Marta (ienākuši no Vecpiebalgas pag.), Grašu ģimene Andžs, Albertīne un Velta (no blakus esošajām “Ataugām”) un Arkādijs Mežeckis (arī no “Ataugām).[29]

***

Pēc 2. pasaules kara Kūlas kroga ēku pārņem vietējais kolhozs un izmanto to kā dzīvokļu māju. Ēka apdzīvota vēl līdz 1990.-tajiem gadiem. Tad pamesta un sabrūk. Tiek nojaukta ap 2010. gadu.

17. attēls. Kūlas kroga vieta skatā no putna lidojuma. 2024. g. 14. augusts. V.Grīviņa foto.
18. attēls. Kūlas kroga pamati. Skats no Vecpiebalgas puses. 2019. g. 22. aprīlis. V.Grīviņa foto.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

19. attēls. Kūlas krogs un apkārtējā apbūve “Luftwaffe” aerofotogrāfijā. Uzņemts ap 1944. Oriģināls glabājas NARA. No vesture.dodies.lv.

Tipoloģiski Kūlas krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Krogs atradās pie Rīgas–Mālpils–Skujenes–Jaunpiebalgas–Lejasciema–Alūksnes–Vastselīnas–Pleskavas lielceļa.

Jau 17. gadsimtā pastāvošais krogs, kā tolaik gandrīz visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.

Līdz aptuveni 2010. gadam pastāvošā, domājams, 19. gadsimta vidū / II pusē celtā Kūlas kroga ēka bija ceļam paralēla vienstāva garenbūve ar vienu gareniski pievienotu stadulu (19. attēls). Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām kroga daļa bija celta no koka, bet stadula, kas atradās Jaunpiebalgas pusē, akmens mūra stabu / koka konstrukcijā.

AVOTI UN LITERATŪRA

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 240. lpp.
2 LVVA 7404.f., 1. apr., 933. lieta.
3 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. Rīga: Māksla, 1995. – 56. lpp.
4 LVVA 7348.f., 1.apr., 14.l., 536.-537., 541. lapa.
5 LVVA 7348.f., 1.apr., 39. lieta, 201., 204. lapa.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 1796. LVVA 7404.f., 1.apr., 2159.lieta.
8 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
9 LVVA 218.f., 1.apr., 1126. lieta, 50. lapa.
10 LVVA 199.f., 1.apr., 148.l., 5op.lapa.
11 LVVA 199.f., 1.apr., 148. lieta, 26op.–27. lapa.
12 LVVA 113.f., 1.apr., 834.lieta, 3.lapa.
13 LVVA 218.f., 1.apr., 1136.lieta, 56.lapa.
14 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 43., 223.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl 
15 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. –10.sēj. – 18473. sleja.
16 LVVA 214.f., 5.apr., 790.l., 15.lapa.
17 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 444. sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
18 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
19 LVVA 1679.f., 172.apr., 326. lieta, 8. lapa.
20 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 33. – 7.aprīlis. Skatīts: periodika.lv
21 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 273. – 3. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
22 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1928. – Nr. 288. – 17. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
23 Piešķirtās un citām personām par labu atsavinātās valsts fonda zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1931. – Nr. 423. – 21. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
24 Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 117.lpp.
25 LVVA 1308.f., 12. apr., 13699. lieta, 7. lapa.
26 Personālās ziņas // Meža Dzīve. – 1940. – Nr. 11. – 1. novembris. Skatīts: periodika.lv
27 Sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1936 (1937). – Nr. 51 (286). – 2. marts (16. decembris). Skatīts: periodika.lv ; periodika.lv
28 LVVA 1308.f., 4.apr., 437.lieta, 2.lapa.
29 LVVA 1308.f., 15.apr., 3818.l., 62. lapa.

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Ceļi un robežas, krogi
Pagasts: 
Vecpiebalgas pagasts
Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Veļķu pagastā), autoceļa Vecpiebalga–Jaunpiebalga labajā pusē, iepretī “Kūlu” mājām.

Reklāma