Vietvārds
Gaujas sākums – teiksmains un daudz diskusiju rosinošs. Lai gan mūsdienās lielu popularitāti iemantojis uzskats (radies 20.gs. 30-tos gados), ka Gauja iztek no Elkas kalna, tomēr vēsturiskais fons, teikas un vietvārdi liecina, ko citu – Gauja iztek no Alauksta ezera tā rietumu galā. Bet ir vēl citas teikas, ir 18.gs. kartes, kuras vēsta, ka Gaujas sākums meklējams Incēnu kalnā, kas atrodas netālu no Alauksta austruma gala. Šīs teikas un vērojumus savos darbos ir minējuši jau no 19.gs. beigām tādi diži piebaldzēni kā Reinis Kaudzīte, Matīss Kaudzīte, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš. Arī mūsdienās vairāki aptaujātie vietējie iedzīvotāji kā Gaujas sākumu min Incēnu kalnu vai vismaz nelielo Sumaisa ezeriņu.

Viena no Gaujas sākuma teikām vēsta: “Gauja izceļoties no tā sauktā Incēnu avota, Incēnu kalnā. Tūliņ lejpus minētā kalna augstuma ir tāds mazs ezariņš, saukts Sumaisa ezeriņs. No Incēnu avota tecēdama, Gauja tad tekot caur Sumaisa ezariņu, un tad caur purvu un arī Alaukstam cauri tecēdama, aiztek projām. Sumaisa ezariņš, tad esot pirmais Gaujas atvars, un Alauksts otrais atvars. Tad vēl stāsta, ka lēnā laikā varot redzēt Gauju tekam viscauri ezaram (Alaukstam) tāpat līku loču, jo Gauja neņemot nemaz līdzā ezara ūdeni.” (Zaķis J. Pie Gaujas iztekām., Vītola izdevniecība, 2017.- 54.lpp.)

Mūsdienās Incēnu kalns ir krietni pārveidots – veikta meliorācija, līdzināšanas darbi, būvdarbi, rakti dīķi un nekāda avota šeit vairs nevar saskatīt. Tomēr ir redzams “Gaujas pirmais atvars” – Sumaisa ezeriņš, no kura ūdens plūst tālāk uz Alauksta ezeru, tā saukto Kakta galu.

Zaķis J. Pie Gaujas iztekām., Vītola izdevniecība, 2017.
Kaudzīte M. Vecpiebalga // Latvijas novadi I, Rīga, 1926.