Brāļu draudzes jeb hernhūtisms kā reliģiski - sabiedriska kustība Latvijas teritorijā 18.-19.gs. visai plaši pārstāvēta tikai Vidzemē. Hernhūtisma idejas 18.gs. 30.-tos gados tiek aizgūtas no Vācijas (Saksijas, Hernhūtas pilsētas). Kustībai bija raksturīgs demokrātisms: pašu zemnieku sludinātāju (“tētiņu”) vadītas draudzes, dievkalpojumi saiešanu namos vai brīvā dabā bez izteiktām baznīcas ceremonijām.
Vecpiebalgas pagasta teritorijā bijuši 5 saiešanu nami un viens no tiem atradies Greiveros. Par tā darbību vēl 20.gs. sākumā vēsta A.Jozuus atmiņu pieraksts, kas glabājas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhīvā:
“Vasarās regulāri notika t.s. “Bērnu svētki”, kurus mēs, atbraukušie vasarnieki, arī apmeklējām. Parasti tur agrāk bijuši priekšrunātāji no tautas vidus. Vēlāk dalību ņēmuši vietējo skolu skolotāji, un kad atceros savas gaitas, tad piedalījās arī vietējais mācītājs un citi runātāji. Man laimējās noklausīties arī Kaudzīšu Matīsa piedalīšanos, kur viņš ļoti tuvi un sirsnīgi sarunājās ar mums bērniem. Tika izdalītas grāmatiņas ar dzejoļiem, stāstiņiem ar pamācošu, reliģiozu saturu. Bērnu uzdevums bija izlasīt un kaut ko no tā nākamā gada svētkos pastāstīt vai nodeklamēt. Tad dabūja atkal grāmatiņas nākamajam gadam. Tagad šī namiņa vietā jau ir alkšņu un bērzu birze.”
Mūsdienās saiešanas nama vietā vērojamas atsevišķas pamatu konstrukcijas, aug koki un krūmi. Aptaujātie vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ēkas konstrukcijas bijušas vēl manāmas 20.gs. septiņdesmitajos gados, kad, uzlabojot blakus esošo ceļu, tās novāktas.
