Krogs
Silakrogs atrodas starp Alauksta un Zobola ezeriem senā Rīgas–Alūksnes ceļa malā, vietā, kur tas krustojas ar vēsturisko Cēsu–Vecpiebalgas ceļu. Mūsdienās šie ceļi iztaisnoti un krustojums, kur satiekas reģionālie autoceļi Garkalne-Alauksts un Cēsis–Vecpiebalga–Madona pavirzījies apmēram 200m uz ZZR no Sila kroga.
Lai gan A. Mellina kartēs jau 18. gadsimta beigās konkrētajā vietā attēlota kāda kroga ēka (ja attēlojums ir precīzs, tad krogus ēka 18.gs. beigās atradusies aiz nevis pirms ceļu krustojuma, skatoties no Vecpiebalgas puses), tomēr līdz mūsdienām saglabājusies Silakroga celtne, vadoties pēc ēkas uzbūves, datējama ar aptuveni 19. gadsimta vidu.
Vēsturiskais Silakrogs pieskaitāms pie lielceļa krogiem ar divām gareniski pievienotām stadulām, kas ir viens no izplatītākajiem vēsturisko krogu tipiem Vidzemē. [3, 39] Ēkas būvapjomu veido masīvās ēkas proporcijas un divslīpju jumts ar pusšļauptiem galiem. Fasāžu risinājums ir salīdzinoši vienkāršs – sarkano ķieģeļu konstrukcijā veidotas profilētas jumta dzegas un ailu pārsedzes, kas galvenokārt ir izliektas vai plakanas. Ārsienas veido aptuveni 87 centimetrus biezs laukakmens mūris ar šķembu ķīlējumu javā. Ēkas vidusdaļā atradās kroga telpas ar milzīgu apvalkdūmeni centrā. Vecpiebalgas pusē izvietojās zemnieku stadula, pretējā pusē – tā dēvētā kungu stadula [5].
20. gadsimta astoņdesmitajos gados arhitekte Ausma Skujiņa krogam tika izstrādājusi plašu atjaunošanas projektu, paredzot tajā "zemes stāvā kafejnīcu un izbūvējot jumta stāvā ceļotājiem istabas", tomēr projekts netika īstenots. [2, 103] 1989.g. vasarā krogum uzklāja jaunu skaidu jumtu. [4] Zināms, ka šajā laikā krogs bijis kolhoza “Alauksts” noliktava. [1]
Mūsdienās krogs ir ievērojams ar to, ka gan pats krogs, ieskaitot funkcionālo plānojumu, ir autentiski saglabājies, gan tā apkārtējā vide nav būtiski mainījusies. Blakus kroga ēkai saglabājusies arī guļbaļķu klētiņa ar laukakmens mūra pamatiem. Silakrogs atzīts arī par vietējas nozīmes pieminekli. Ēka tiek uzturēta, bet netiek uzlabota, īpašnieks to izmanto kā noliktavu.
Literatūra un avoti
1. NKMP PDC. Sila krogs 1 (Vecpiebalgas pagasts, Sila krogs).
2. Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. Rīga: Māksla, 1995. 103. lpp.
3. Vītola, E. E. Vidzemes vēsturisko krogu revitalizācijas iespējas. Rīga, 2020. 114. lpp.
4. Valda Peļņas ziņas.
5. lsm.lv
