Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Meļļu krogs atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Kūduma pagastā) pie senā Rīgas – Tērbatas lielceļa, (tagad vietējās nozīmes autoceļš V191) tā kreisajā pusē starp Stalbi un Kūdumu. Koordinātas: 57.373429 25.115819.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās kroga ēkas saglabājusies daļa ir dzīvojamā māja “Kaķi”. Māja ir apdzīvota, vidēji apmierinošā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar azbestcementa (šīfera) viļņotajām loksnēm.
ZIŅAS
17. gadsimta beigu kartēs krogs šajā vietā nepastāv. Meļļu krogu Ungurmuiža savā Kūduma pusmuižā, domājams, ierīko 18. gadsimta otrajā pusē, kad, dzimtbūšanas jūgam kļūstot arvien smagākam un zemniekiem meklējot kaut īsus aizmiršanās brīžus smagā, nebeidzamā ikdienas darba ritmā, krogos ievērojami pieaug degvīna patēriņš un muižnieki to izmantojot cenšas ierīkot arvien jaunus krogus peļņas gūšanai.
Iespējams, senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā vēl bez nosaukuma, iezīmējot tikai attiecīgo, krogu apzīmējošo simbolu, norādīts Meļļu krogs, ir 1793. gadā sastādītā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa karte.[1] Vēlāk tas iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Melle),[2] 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē[3] un Ungurmuižas 1863.–1884.g. plānā[4], kur tas nosaukts par Berg Krug (Vācu val. – Kalna krogs, acīmredzami nosaukums dots uzkalnā esošās atrašanās vietas dēļ.).
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Meļļu krogs nosaukts par Kaķu krogu (Kakke krug) un norādīts kā piederīgs Ungurmuižai. Tā kā krodzinieks nav minēts, tad jādomā, ka krogs nav bijis iznomāts, bet tajā kroģējis muižas iecelts darbinieks.[5]
Nav zināms, cik ilgi Meļļu jeb Kaķu krogs darbojies. Neviens krogs Ungurmuižā nav norādīts ne 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā, nedz arī 1909. gadā izdotajā Rihtera adresu grāmatā. Tomēr jāņem vērā, ka adresu grāmatas veidotas kā ziņu vākšanas metodi izmantojot brīvprātīgu anketēšanu, tādēļ tajās iespējamas kļūdas un nepilnības.
Meļļu krogu vēl redzam ap 1900. gadu sastādītajā Rubenes draudzes kartē[6], kur tas tāpat kā iepriekš Ungurmuižas plānā tiek saukts Berg krug.
1903. gadā izdotajā Valmieras apriņķa ceļu kartē krogs pie Kūduma vairs nav iezīmēts, bet 1915. gadā iespiestajā Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē kroga vietā jau parādās zemnieksēta “Kaķi”.[7]
Oficiālajā dokumentācijā, vismaz Latvijas Republikas sākuma gados, gan joprojām tiek lietots arī nosaukums Kalna krogs. 1921. gadā, agrārreformas ietvaros uzsākot muižu sadalīšanu, “Zemes Ierīcības Vēstnesis” paziņo, ka sadalāmo muižu sarakstā iekļauta arī Kūduma pusmuiža ar Kalna krogu. [8]
1975. gadā Kaķu krogu apseko Cēsu muzeja darbiniece Dace Puķīte. Viņa pieraksta ziņas par krogu, kuras tai pastāsta mājas saimnieki Janelsiņi – 1902. g. dzimusī Emma un viņas 1932. g. turpat Kaķu krogā dzimušais dēls Aivars. Emma, jautāta par tautas amatniecību, arī pastāsta, ka viņas tēvs, ap 1870.g. dzimušais Kārlis Vītoliņš savulaik pinis krēslus no kārklu klūgām, kuras turpat krogā sutinājis lielā podā.[9]
Tieši pretī ceļa otrā pusē “Kaķiem” atrodas māja “Kalēji”. Iespējams kādreiz šeit, blakus krogam, atradusies smēde.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Meļļu krogs pieder pie lielceļa krogiem ar divām gareniski pievienotām stadulām. Ēka, iespējams, datējama ar 18.gs. II pusi. Krogs celts laukakmeņu mūra-koka-ķieģeļu mūra stabu konstrukcijā. Stadulas bijušas nedaudz izvirzītas uz āru pret krogus daļu, ar ieslīpi veidotiem vārtiem (divviru durvīm) ceļa pusē vieglākai iebraukšanai. Vārti stadulām bijuši arī gala fasādē.
Kroga ēka novietota paugura slīpumā tādēļ saglabājušās R puses stadulas laukakmens mūra pamati gala fasādē izbūvēti ievērojami augstāki nekā vidusdaļā. Arī A puses stadulai bijuši salīdzinoši augsti pamati, kas varētu būt veidoti, lai novērstu zemāko sienu baļķu trupēšanu, tādējādi paildzinot konstrukcijas mūžu. Uz pamatiem mūrēti māla pilnķieģeļu mūra stabi, starp kuriem likti koka guļšķautņi. Arī krogus daļa celta kā guļbūve, kas apšūta ar spundētiem dēļiem un ceļa pusē ap 1974. gadu apmesta.
A gala stadula un daļa no kroga telpām zudušas. Visdrīzāk tās nojauktas pirmajā vai otrajā desmitgadē pēc II pasaules kara. Pēc telpu nojaukšanas ēkas A puses gala fasādē uzmūrēta ķieģeļu siena. Zelmiņa daļa apšūta ar dēļiem. Celtnes tagadējie izmēri – apm. 26m garumā (stadula – apm. 16m) un apm. 15m platumā. Kādreizējais garums ar abām stadulām – ap 60m.
Šobrīd ēkai trīsslīpju jumts, bet sākotnēji tas noteikti bijis četrslīpju, ar vienādām slīpnēm abos galos. Krogus daļā mājai 4 (katrā pusē pa 2) sešrūšu koka logi. Vienas no krogus ceļa puses ieejas durvīm tagad atrodas ēkas pašā A malā.
Krogus daļas vēsturisko iekštelpu plānojumu 1975. gadā, ēku apsekojot, pēc saimnieku Janelsiņu stāstītā uzskicējusi Cēsu muzeja darbiniece Dace Puķīte.[10] Kā daudzviet, krogs bijis sadalīts vācu un zemnieku jeb, kā tie nosaukti šeit, smalkā un prastā galā. Kā redzams pēc plāna uzmetuma (sk. 18. attēlu), kurā diemžēl nav norādītas ne ārdurvju vietas, ne krāsns atrašanās vieta, telpas abos galos bijušas izvietotas simetriski – apmeklētāji vispirms ienākuši lielajā istabā, kurai galā atradusies bufetes istaba, bet pa labi (otrā pusē – pa kreisi) – virtuve un vēl viena neliela istaba. Izeja uz stadulu kroga saglabātajā smalkajā galā mūsdienās iet caur virtuvi. Visdrīzāk, ka nojauktajā prastajā galā bijis tāpat. Smalkais un prastais gals bijuši nodalīti ar starpsienu, kurā atradušās durvis kā arī “logs, pa kuru padeva uz prasto galu ēdienus”. Griesti bijuši apšūti ar dēļiem, tos klājot trinītī. Krogā, zem kungu gala, ir arī pagrabs ar ieeju no stadulas, kuru mājas iedzīvotāji nosauc par “vīna pagrabu”. Tas izbūvēts kā 4m gara “ķieģeļu mucas velve”.
D.Puķīte arī atzīmē, ka stadulā ir saglabājušās vecās durvis. Tās turpat atrodas arī tagad – vēsturiskas divviru koka pildiņu durvis ar krogu ēkām reti greznām simetriski divpusēji atliektām ragveida jeb āža kāšu virām, durvju pildiņš dalīts rombveidā. Jādomā, ka durvis sākotnēji atradušās krogus daļā vai arī uz “Kaķiem” atceļojušas no kādas citas ēkas, jo acīmredzami neatrodas savā sākotnējā vietā.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
2 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
3 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 LVVA 1679.f., 194.apr., 292.lieta.
5 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 40.lapa.
6 LVVA 1679.f., 189.apr., 187. lieta.
7 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga (1:42000) karte. 1915. 24.lapa. Skatīta: historia.lv
8 1921. gadā sadalamo muižu apstiprinato sadališanas projektu saraksts // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1921. – Nr.23. – 15.novembris. Skatīts: periodika.lv
9 Cēsu muzeja krājums, D.Puķītes arhīvs. Mape “Krogi pie Cēsu ceļa”.
10 Turpat.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
