Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Lielkrogs atrodas Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Rozulas pagastā) pie senā Rīgas – Tērbatas un Cēsu – Limbažu ceļu krustojuma, aptuveni 3.6 kilometru attālumā uz Valmieras pusi no bijušās Lielstraupes muižas – pils un 700m no Plāča kroga. Mūsdienās šis Rīgas – Tērbatas ceļa posms atdalīts no A3 autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), kas ļāvis Lielkrogam un tā apkārtnei saglabāties salīdzinoši autentiskā veidolā. Koordinātas: 57.37049 24.98693.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka saglabājusies, mūsdienās ir dzīvojamā māja “Lielkrogs”. Māja ir apdzīvota, labā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar azbestcementa viļņotajām loksnēm.
ZIŅAS
Rozbeķu muižai (Rosenbeck) piederošs krogs Rīgas-Valmieras lielceļa malā, vietā, kur no tā atzarojas ceļš uz Limbažiem, pastāv vismaz kopš 1630. gada, kad zviedru valdības ierēdņi arklu revīzijas protokolā ieraksta, ka muižā viens krogs, kas “patlaban tiek būvēts pie Rīgas ceļa, netālu no Straupes” (Ein Krugh am Rigischen Wege nicht weit von Roph, wirth jetzo gebauwet).[1]
1683. gadā, Lielā kadastra ietvaros revidējot Augstrozes pilsnovada Straupes draudzei piederīgo Rozbeķu muižu, revīzijas protokolos vārdā nenosaucot ieraksta vēlāko Lielkrogu, kur krodznieks Matīss (Krögaren, Der Krüger Matthies).[2] Tajā pat gadā Lielkrogs kā Rozbeķu krogs aptuveni savā vēlākajā atrašanās vietā iezīmēts arī mērnieka J.Nilsona sastādītā Mazstraupes muižas plānā.[3]
Lielkrogu (Rosenbecks krug) redzam arī J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē.[4]
Lielkrogs ar kroga simbolu bez nosaukuma parādīts 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē.[5] Vēlāk tas iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Leela)[6] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē.[7]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Lielkrogs (Leelekrug) ir viens no četriem Rozbeķu muižas krogiem. Krodznieks – Carl Snekin.[8]
Lielkrogam piederošo zemes gabalu redzam Rozbeķu muižas 1852.–1864. gada plānā. Diemžēl ēkas šajā plānā nav iezīmētas.[9]
Pagaidām nav zināms, cik ilgi Lielkrogā turpinājusies kroģēšana. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Rozbeķu muižā nav norādīts neviens krogs, bet 1909. gadā izdotajā Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā” – tikai Pautiņkrogs. Tomēr jāņem vērā, ka adresu grāmatas veidotas, kā ziņu vākšanas metodi izmantojot brīvprātīgu anketēšanu, tādēļ tajās iespējamas kļūdas un nepilnības.
Par to, ka Lielkrogs varētu būt pārdzīvojis valsts degvīna monopola ieviešanu 1900. gadā un turpinājis darboties arī vismaz 1900.-to gadu pirmajā pusē, šķiet, liecina ap 1900. gadu sastādītā Straupes draudzes karte[10], kā arī 1903. gadā izdotā Valmieras apriņķa ceļu karte[11] – abās kartēs tas iezīmēts ar krogus simbolu un nosaukumu “Leelais Kr.”
1915. gadā iespiestajā, pēc 1907.g. uzmērīšanas datiem sastādītajā Krievijas impērijas 1 verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē Lielkroga vietā jau ir vārdā nenosaukta saimniecība.[12]
Savā ziņā kroģēšana Lielkrogā kādu laiku turpinājusies vēl 1920.-to gadu sākumā. Kāds anonīms korespondents avīzei “Tautas Balss” 1922.gadā rakstīja:
“Bieži laikrakstos lasām, ka dažos apvidos ļaudis nodevušies pārmērīgai dzeršanai. Ar tamlīdzīgu slimību sasirguši arī straupieši, kurus jo centīgi apkalpo jau divas dzertuves. Viena Rozbeķu bijušā krogā, kurā ierīkota noliktava, no kuras degvīns izsniedzams gan tikai promnešanai tomēr kā par neizprotamu brīnumu krogus priekšā bieži redzami piedzēruši cilvēki un bēdīgi skati. Laikam še degvīns tik stiprs, ka daži jau pa gabalu jūt viņa spēku un noreibst. Beidzamā laikā, pateicoties tam, ka vietējais milicis pārnācis dzīvot uz krogu, šāda neizprotama noreibšana gan gājusi mazumā, bet noliktavas īpašnieks tomēr atradis jaunu līdzekli kā veicināt dzeršanu, uzdodams dzērājus par saviem “viesiem”.”[13]
Lielkrogs vietējo vidū saukts arī par Poržu. Vārda izcelsme nav skaidra.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Nav izdevies iegūt vēsturiskus attēlus, kas dotu priekšstatu par ēkas veidolu laikā, kad tajā vēl notika kroģēšana. Līdz mūsdienām Lielkroga celtne ir saglabājusi diezgan autentisku, lielceļa krogiem tipisku būvapjomu ar kroga telpām gareniski pievienotu stadulu. Nav zināms, kādā konstrukcijā ir celtas tagad apmestās ēkas ārsienas. Pēc fasādes vizuālās apskates var pieļaut, ka ēkas bijušo kroga telpu daļa ir būvēta no laukakmens mūra, bet stadula no laukakmens mūra vai ķieģeļu mūra stabiem ar koka guļšķautņu aizpildījumu. Mūsdienās stadulas daļā garenfasādē izbūvētas nelielas logailas, bijušie stadulas vārti aizmūrēti, bet krogiem raksturīgo divslīpju jumtu ar pusšļauptajiem galiem sedz azbestcementa plāksnītes.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 173a lapa.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 136.lpp.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 198.lieta.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 12. (65.) lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 38.lapa.
9 LVVA 1679.f., 194.apr., 621.lieta.
10 LVVA 1679.f., 189.apr., 189.lieta.
11 Wegekarte Des Wolmarschen Kreises Mit Den Kirchspiels- Und Gutsgrenzen / Herausgegeben Vom Liv-Estländischen Landeskultur Bureau. Photo-Lithografie E. Berthelson, and Jonk & Polevski. 1903. Skatīta: dspace.ut.ee
12 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga (1:42000) karte. 1915. 24.lapa. Skatīta: historia.lv
13 Straupe. Dzertuvju plūdi // Tautas Balss. – 1922. – Nr. 140. – 29.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
