Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Taucēnkrogs atrodas Cēsu novada Straupes pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā), senā Rīgas–Tērbatas lielceļa labajā pusē, aptuveni 850 metrus aiz Straupes vecā zirgu pasta (“Vecpasts”). Koordinātas: 57.33142 24.92188.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās Taucēnkrogs ir dzīvojamā māja “Strautiņi”, bet stadula sadalīta divās noliktavas telpās. Jauno nosaukumu Taucēnkrogs, visticamāk, guvis no blakus esošās Strautenes upītes.
ZIŅAS
Senākais avots, kurā vēlāko Lieltaucēnu vietā minēts krogs, ir J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas-Tērbatas ceļa karte (2. attēls).[1] Kartē lielceļa malā iezīmēts Lielstraupes pilsmuižai piederošais Circeņkrogs (Zirtzing krug). Netālu aiz kroga lielceļš šķērso Circeņupi (Zirtzing uppe) – domājams, tagadējo Strauteni. Blakus krogam, ceļa pretēja pusē Ulriha kartē attēlotas Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā notikušajā Lielstraupes muižas revīzijā minētās Dautciema (Dorf Dautzeem – Tautciems?) Vēžu (Ulriha kartē – Wärsche, 1683.g. revīzijā – Wäs, Wäsche) mājas.[2] Circeņkroga nosaukums, šķiet, saistīts ar tajā pat 1683.gada revīzijā ierakstītām citām, netālu bijušām (3. attēls) Dautciema mājām, kuras E.Dunsdorfs, atšifrējot protokolus, transliterējis kā Sertzen/Dzirtzen (nosaukuma varianti zviedru un vācu valodā). Iespējams, krogs tika uzcelts uz šīm mājām lielceļa malā piederoša streijgabala. Vēlākās kartēs Circeņu mājas vairs neparādās – acīmredzot pievienotas kaimiņmāju “Ūdru”, “Vēžu” vai muižas laukiem.
1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē krogs šajā vietā nav attēlots – vai nu tobrīd tas nedarbojas, vai nav iezīmēts. Vēlāk krogs – bez nosaukuma, norādīts tikai ar krogus simbolu – atkal redzams Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[3] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē, kurā kļūdaini nosaukts par “Tauniņ”.[4]
Lielstraupes muižai piederošais Taucēnkrogs (Tauzenkrug) atrodams arī Valmieras bruģa tiesas ap šo pašu 1866. gadu sastādītos apriņķa sīkpreču tirgotavu, krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstos. Krodzinieks tobrīd kāds Mārcis Jansons (Mahrz Jansohn)[5]
Savukārt Lielstraupes muižas 1887.g. plānā redzam, ka krogus vairs nepastāv un tā vietā atrodas Lieltaucēnu saimniecība ar vairākām ēkām. Šajā pat plānā varam atrast arī Taucēnu apkārtnē tolaik vēl saglabājušos seno Circeņu nosaukumu – uz dienvidiem no Straupes zirgu pasta laukā ierakstīts vārds “H. Zirzenland”.[6]
Straupes novadpētnieku sastādītajā “Straupes grāmatā” par Taucēnkrogu rakstīts: “Zināms, ka tagadējā Strautiņu māja ap 1850. gadu bijusi iebraucamā vieta Taucēnkrogs. Krogs varēja būt populārs ceļinieku vidū, jo turpat blakām atradās Straupes zirgu pasta stacija. (..) Ap 1880. gadu Strautiņi un zeme piešķirta Jānim Rehtšpreheram, kurš tolaik strādāja Turaidas muižā par galdnieku. Kroga ēka vēl šodien no ārpuses ir visai izteiksmīga. Krogā bijis dzīvojamais gals, kroga vidū platas durvis to savienoja ar virtuvi, toreizējo kroga telpu. Otrā galā atradās stadula, kurā kolhozs ierīkoja govju fermu 14 govīm.” [7]
Jāšaubās gan, ka Lielstraupes īpašnieks barons Rozens Taucēnkrogu Turaidas muižas galdniekam Rehtšpreheram būtu “piešķīris”. Ticamāk, ka Jānis Rehtšprehers (1863–1925) mājas ieguvis īpašumā, izpērkot par dzimtu jau cariskās Krievijas laikā (visdrīzāk tas arī noticis krietni vēlāk nekā 1880.gadā, kad Jānim vēl tikai 17 gadu) vai kā ilggadējs rentnieks Latvijas Republikas agrārreformas laikā.
Tāpat “Straupes grāmatā” arī teikts, ka Lielstraupes muiža savulaik izveidojusi Lieltaucēnu un Maztaucēnu pusmuižas un blakus Lieltaucēniem uzbūvēja Taucēnu krogu.[8] Skatoties vēsturiskajās kartēs, šķiet, ka bijis otrādāk – vispirms lielceļa malā ierīkots krogs un tad tam blakus 19. gadsimta otrajā pusē izveidojies viens no muižas saimnieciskajiem centriem, kurā ierīkotas Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatā” minētās Lieltaucēnu un Maztaucēnu pusmuižas.[9]
1992. gadā “Strautiņus” – bijušo Taucēnkrogu – apmeklē un fotografē Cēsu muzeja darbinieki.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Taucēnkrogs ir tipisks lielceļa krogs ar vienu gareniski pievienotu stadulu.
17. gadsimta beigās J.A.Ulriha sastādītajā Tērbatas ceļa kartē iezīmētais Circeņkrogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka. Līdz mūsdienām saglabājusies Taucēnkroga ēka datējama ar 18. gadsimta beigām vai 19. gadsimta sākumu, kad muižnieki, vadoties no atziņas, ka ilgmūžīgo akmens ēku celtniecībā ieguldītie līdzekļi ar laiku atmaksājas, krogus ēkas sāka celt mūra konstrukcijā.
Taucēnkrogs celts no nešķeltu laukakmeņu mūra, sienu biezums aptuveni viens metrs. Stadulas daļas mūris neapmests, krogus daļai – apmests. Ir saglabājies sākotnējais ēkas būvapjoms, kurā nodalās salīdzinoši plaša stadula, aizņemot aptuveni ⅔ no ēkas kopējā garuma, kā arī viena ne pārāk plaša kroga telpa un trīs kambari. Nav zināms, vai ēkai bijis manteļskurstenis – ja bijis, tad līdz mūsdienām nav saglabājies.
Stadula ir nedaudz platāka nekā kroga telpu daļa, galvenajā fasādē iebrauktuve stadulā ieslīpi pievienojas kroga telpām, jumtam veidojot pārkari gar kroga telpām. Otri stadulas vārti atradušies A gala fasādē.
Ēkai ir divslīpju jumts ar nošļauptajiem galiem, ko šobrīd klāj azbestcementa loksnes, zem kurām ir saglabājies kādreizējais koka lubiņu segums.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 11. (63.) lapa.
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681-1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. - 77.lpp.
3 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
4 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 38.lapa.
6 LVVA 1679.f., 194.f., 294.lieta.
7 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. - 165.-166.lpp.
8 Vasile, R. (red.) Straupes grāmata. Straupes pagasta padome, 2007. - 183.lpp.
9 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. - 364.sleja. Skatīts: https://dspace.ut.ee/handle/10062/3880
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
