Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Inciema Braslas krogs atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Turaidas pagastā), senā Tērbatas – Valmieras – Rīgas lielceļa vecās trases (mūsdienu autoceļa A3) kreisajā pusē, apm. 80m aiz Braslas upes tilta un apm. 25m uz ZZA no “Braslu” ēkas. Koordinātas: 57.294527 24.921885.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Celtnes krogus daļa un Z gala stadula zudusi. D gala stadula saglabājusies, tiek izmantota kā “Braslu” saimniecības ēka.
ZIŅAS
Krogs Rīgas–Valmieras ceļa malā pie Braslas tilta upes labajā krastā pastāv vismaz kopš 17. gadsimta II puses, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Turaidas pilsnovadu, revīzijas protokolos ieraksta Inciema muižas krogu (Intzhems Häffz Kroug).[1] Krogs iezīmēts arī šajā pat gadā sastādītā Turaidas pilsnovada plānā (2. attēls). Upes pretējā krastā, Lielstraupes pusē, kā liecina 1630. gada revīzijas materiāli[2], krogs atradies jau 17. gadsimta I pusē.
Inciema Braslas kroga novietnes plāns redzams J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls). Krogs tolaik atrodas lielceļa labajā malā.
1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Braslas krogs, saukts arī par Mazo krogu, ir vienīgais Inciema muižas krogs. Krogs gan nodedzināts (nav norādīts kad, iespējams vēl 1700.to gadu sākumā, kad Vidzemē iebrukušais krievu karaspēks grāfa Šeremeķeva vadībā noposta lielāko daļu gar lielceļiem esošo apdzīvoto vietu), bet pirms tam tajā izkroģēts no 38 līdz 43 mucām alus gadā.[3]
Lielstraupes un Inciema muižu Braslas krogi bez nosaukuma, norādīti tikai ar kroga simbolu, iezīmēti 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls).[4] Vēlāk Inciema Braslas krogs iezīmēts Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[5], bet 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē tas nav attēlots.[6] Krogs turpretī ir redzams Inciema muižas 1863.–1864. gada plānā (5. attēls) un visdrīzāk šajā laikā turpina darboties.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Inciema muižā darbojas trīs krogi – Krīdenera muižas, Braslas un Vēja krogs. [7]
1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[8] Inciema Braslas krogs, kā redzam Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatas” uzskaitījumā[9], ir to vidū, kas turpina darboties. Ar kroga nosaukumu (К. Брасла) un kroga simbolu Inciema Braslas krogs norādīts arī 1907. gada uzmērījuma/aktualizācijas Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (6. attēls).
Vienīgais pagaidām zināmais vēsturiskais Inciema Braslas kroga attēls ir ap 1910. gadu uzņemtā fotogrāfija (7. attēls), kas kā atklātne 1911. gadā sūtīta no Mazstraupes uz Rīgu. Attēlā redzams krogs, Rīgas ceļš, Braslas tilts un aizmugurējā plānā daļa no Lielstraupes Braslas kroga skatā no Inciema puses. Inciema gala stadula pajūgu novietošanai, šķiet, izmantota netiek, jo gala vārtiem priekšā uzcelts žogs.
Nav zināms, cik ilgi Inciema Braslas krogs turpināja darboties. Domājams, tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, I pasaules karam turpinoties, ar Dvinskas (Daugavpils) kara apgabala (Latvijas teritorijā tajā ietilpa Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņas Rīgas apriņķis) pavēli tika atceltas visu stipro dzērienu tirgošanās atļaujas.[10]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
1922. gadā Inciema Braslas krogs vēl nav nevienam piešķirts un Rīgas apriņķa valsts zemju III rajons līdz ar vairākām citām valsts zemes fondā ieskaitītām rūpniecības iestādēm un augļu dārziem to uz 1 gadu izrentē atklātā vairāksolīšanā.[11]
Inciema muižas rentes mājas, ķieģeļu cepli un Braslas krogu sadala tikai 1923. gadā.[12]
1924. g. 30. septembrī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 4. jūlija lēmums (prot.nr. 805, p. 2) piešķirt Kristapam Harmanim par dzimtu Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā Inciema muižas Braslas krogu. Iemaksa noteikta 100 latu apmērā. Noraidīti Albera Ķimena, Roberta Gasparsona, Jāņa Matisona, Fridriha Aides, Ernesta Lauberga, Voldemāra Gaspersona un Eduarda Tomas pieprasījumi.[13]
Inciema muižas sadalīšanas lietā glabājas mērnieka J. Līgotāja 1925. gada 25. martā pēc 1921. gada 6. februārī iegūtiem datiem sastādīts muižas “Ēku apraksts”. Tajā uzskaitītas šādas Braslas kroga ēkas:
Dzīvojamā ēka – krogs. Materiāls – koka, jumts – skaidu, vecums – 80 g.
Kūts. Materiāls – koka, jumts – ½ skaidu, ½ salmu, vecums – 35 g.
Stallis-vāgūzis. Materiāls – koka, jumts – salmu, vecums – 74 g.
Ledus pagrabs. Materiāls – no akmeņiem, iekš zemes.
Klēts. Materiāls – koka, jumts – salmu, vecums – 80 g.
Kūts. Materiāls – koka, jumts – salmu, vecums – 80 g.
Kūts. Klēts. Materiāls – koka, jumts – salmu, vecums – 80 g.
Pirts. Klēts. Materiāls – koka, jumts – salmu, veca.
Turpat atrodams arī 1925. gadā sastādīts Inciema muižas Trauku cepļa, zemes gabala akc. sab. “Brasla” un Braslas kroga Zemes ierīcības projekts, kurā sniegts ar saimniecības numuru 87F nodalītā Braslas kroga ar ēku Nr. 1 zemes kategoriju apraksts. Īpašumā ietilpst zeme zem pagalma un ceļiem – 0,41ha, sakņu dārzi – 0,38ha, aramzeme – 0,34ha, pļavas labas – 0,46ha, ganības – 0,14ha un priežu mežs – 3,59ha. Kopā – 5,39ha.
Projektam pievienots vēl viens Braslas kroga un ķieģeļnīcas “Ēku apraksts”. Tajā, atšķirībā no iepriekš minētā Braslas kroga ēku apraksta, nav iekļauts stallis-vāgūzis un ledus pagrabs:
Krogs, dzīvoklis un stadulas. Sienas – koka/mūra, jumts – skaidu, ēkas vecums – 80 g., ēka veca.
Klēts. Sienas – koka, jumts – salmu, ēkas vecums – 80 g., ēka veca.
Kūts. Sienas – koka, jumts – salmu, ēkas vecums – 80 g., ēka veca.
Kūts. Sienas – koka, jumts – salmu, ēkas vecums – 80 g., ēka veca.
Pirts. Sienas – koka, jumts – salmu, ēkas vecums – 80 g., ēka veca.[14]
1920.-to gadu sākumā dzīve Latvijā pamazām stabilizējas, taču ilgstošie juku, kara un haosa gadi ir atstājuši paliekošu tumšu nospiedumu, mainot daudzu cilvēku domāšanu, paradumus un raksturu, kas nereti izpaužas traģiskā veidā.
Viens tāds atgadījums 1924. gada rudenī norisinājās Inciema Braslas krogā. Pēc notikušā prese ziņoja, ka 25. novembra vakarā, no Straupes gada tirgus mājās braucot, Lēdurgas pagasa Braslas krogā ieradušies vairāki stipri iedzērušies vīrieši. Drīz vien izcēlusies kaušanās ar nažiem. Vairāki kaušļi viegli ievainoti, bet 50 gadus vecais Kauliņš no Bīriņu pagasta uz vietas nodurts. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka nelaimīgo nogalinājuši krodznieks Vold. Gaspersons ar dēliem Jāni un Robertu un plostnieku Ernestu Puķīti no Lielstraupes pagasta, kuri apcietināti.[15]
Ļoti iespējams, ka Braslas kroga traktieris pēc notikušā tika slēgts.
Periodika.lv atrodamas ziņas par Inciema Braslas kroga degšanu 1928. un 1932. gadā.
“Pēdējā Brīdī” 1928. gada 9. septembrī rakstīja:
“Siguldā, 8. septembrī. Vakar pēc pusdienas pēkšņi sācis degt Lēdurgas pag. atrodošais Braslas krogs. Pateicoties vējainam laikam, vecā ēka nodega līdz pamatam. Krogā dzīvojuši akc. sab. Braslas darbinieks Zandbergs un Lielstraupes apgaitas mežsargs Trigulis, kuru mantas pa lielākai daļai sadegušas. Ēka piederējusi akc. sab. Brasla. Viņai sadeguši dažādi materiāli vērtībā vērtībā vairāk kā par 500 Ls. Ēka pati bijusi apdrošināta par 800 Ls, bet patiesībā zaudējumi daudz lielāki. Sadedzis arī pie kroga atrodošais Rīgas – Mazstraupes telegrāfa stabs. Vadi tomēr pasargāti un telegrāfa satiksme nav tikusi pārtraukta. Uguns cēlusies no skursteņa. Krogs vairāk kā 100 g. vecs un viņš tautā ļoti populārs, par ko liecina daudzas jautrās dziesmiņas par Braslas krogu.”[16]
Nav gan īstas pārliecības par citētajā rakstā apgalvoto “nodegšanu līdz pamatiem”, jo vēlāk, ziņojot par 1932. gada ugunsgrēku, tas tiek noliegts, norādot, ka uguni tomēr izdevies nodzēst:
“Rīgā, 15. martā. Lēdurgas pagastā pirmdienas naktī (naktī no 13. uz 14. martu – red. piez.) līdz pamatam nodedzis pazīstamais Braslas krogs. Krogu apdzīvojis tirgotājs Kārlis Veinbergs ar meitu Martu, kas ugunsgrēka laikā bija aizbraukuši. Ugunij par upuri kritusi Veinberga pārtikas preču tirgotava un degvīna noliktava. Sadegusi arī Āboltiņa frizētavas iekārta un abu kroga iemītnieku dzīvokļu iekārta. Kroga stadulā sadedzis Braslas spēkstacijas priekšnieka Oškalna motociklets un Veinberga 2 govis. Kroga ēkas apdrošinātas “Latvijas Loidā” par 8000 Ls. Zaudējumi pārsniedz 16,000 Ls. Braslas krogs jau dega pirms gada. Toreiz uguni nodzēsa. Pirms diviem gadiem līdz pamatiem nodega otrais Braslas krogs viņpus upes. Ir aizdomas, ka uguns pielaista atriebības nolūkos.”[17]
Šķiet, ka arī šajā ziņojumā ir ieviesušies pārpratumi, gan rakstot par Lielstraupes Braslas kroga nodegšanu, kas esot notikusi pirms diviem gadiem (par to īsi pieminēts vienā 1928. g. notikumu apskatā un ir skaidrs, ka patiesībā togad dega Inciema Braslas krogs), gan arī par to, ka Inciema Braslas kroga iepriekšējā degšana notikusi pirms gada nevis pirms trīsarpus gadiem, kā bija patiesībā.
Lai kā arī nebūtu bijis, pēc 1932. gada ugunsnelaimes palikušās kroga daļas sienas nojauc, bet D puses stadulu saglabā, turpmāk izmantojot kā Kārļa Veinberga blakus 1928. gadā uzceltās “Braslu” mājas saimniecības ēku.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Inciema muižas Braslas krogs iekļaujas lielceļa krogu un tilta krogu grupā. 17. gadsimta avotos minētais Braslas krogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
1932. gadā nodegusī ēka bija celta kā lielceļam paralēla vienstāva garenbūve jauktā mūra un koka konstrukcijā. Visai ēkai bija mūrēti akmens pamati. Krogam bija divas gareniski pievienotas stadulas. 1920.-to gadu sākumā sastādītā aprakstā ēkai norādīts vecums 80 gadi, resp. tā varētu būt celta ap 1840. gadu.
Kroga ēka novietota upes ielejas krasta slīpumā un, lai nebūtu jāveic lieli zemes līdzināšanas darbi, būvēta pamatus veidojot trīs līmeņos. Kā var redzēt 20. gadsimta sākuma kroga fotogrāfijā (7. attēls), Z stadulas pamatu augšdaļa ir vismaz 0,5–0,7m zemāka nekā D stadulai. Ēkas kore turpretī ir vienādā augstumā.
Līdz mūsdienām saglabājusies D gala stadula bija celta no māla kleķa ar māla pilnķieģeļiem izmūrētām gala sienas vārtu ailām un ķieģeļu stabiem stūros kroga galā. Paši vārti, ņemot vērā sienas salīdzinoši nelielo augstumu, izbūvēti taisnstūra formā ar koka pārsedzi, kāda krogu arhitektūrā reti sastopama. Sienas gan D stadulai, gan kroga daļai bija apmestas ar kaļķa javu. Z gala stadula bija būvēta kā tēstiem guļbaļķiem pildīta koka režģa konstrukcija.
Kroga daļas sienu būvmateriāls nav droši nosakāms. Iespējams, tāpat kā D stadula tās bija celtas no māla kleķa, bet nevar izslēgt arī laukakmeņu izmantošanu. Kroga daļas vidū, domājams, atradās apvalkdūmenis. Fotogrāfijā redzams vēl otrs dūmenis, kas ierīkots jumta pagalma pusē, bet tas visdrīzāk tapis salīdzinoši nesen pirms attēla uzņemšanas.
Kroga ceļa pusē redzami divi logi, bet jādomā, ka aiz ieejas durvju vietā izbūvētā vējtvera slēpjas vēl viens. Logi senatnīgi ar daudzām rūtīm.
Jumts bija četrslīpju, klāts ar plēstām skaidām.
Iekštelpu plānojums nav zināms.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 20.lpp.
2 LVVA 7348.f., 1.apr., 3.lieta, 158a.
3 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 696.–697. lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 16. lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
8 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
9 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 290.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
10 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
11 Sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 86. – 19. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
12 1923. g. sadalāmo muižu saraksts // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1923. – Nr. 78. – 8. septembris. Skatīts: periodika.lv
13 Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1924. – Nr. 122. – 30. septembris. Skatīts: periodika.lv
14 LVVA 1679.f., 172. apr., 1351. lieta.
15 Kaujoties nodurts // Policijas Vēstnesis. – 1924. – Nr. 94. – 2. decembris. Skatīts: periodika.lv ; Lēdurga. Apcietināti slepkavas // Balss. – 1924. – Nr. 48. – 31. decembris. Skatīts: periodika.lv
16 Nodedzis Braslas krogs // Pēdējā Brīdī. – 1928. – Nr. 204. – 9. septembris. Skatīts: periodika.lv
17 Nodedzis Braslas krogs // Strādnieku Avīze. – 1932. – Nr. 61. – 16. marts. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
