Daniela kroga vieta

ATRAŠANĀS VIETA

Daniela kroga vieta atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Turaidas pagastā), senā Tērbatas – Valmieras – Rīgas lielceļa vecās trases (mūsdienās Inciema Zvaigžņu iela) kreisajā pusē, Zvaigžņu ielas 21 zemes gabalā. Koordinātas: 57.252435 24.859781.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Kroga ēka zudusi, daļa celtnes, iespējams, iebūvēta Zvaigžņu ielas 21 dzīvojamā mājā un tai blakus esošajā saimniecības ēkā.

ZIŅAS

Krogs Rīgas – Valmieras ceļa malā apmēram 1 km uz Rīgas pusi no Inciema pastāv vismaz kopš 17. gadsimta II puses, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Turaidas pilsnovadu, revīzijas protokolos ieraksta Turaidas pilsmuižai piederošu Pils jeb Daniela krogu (Slättz Kroug, Schloßkrüger Daniel).[1] Krogs kā mājvieta Nr. 25 iezīmēts arī šajā pat gadā sastādītā Turaidas pilsnovada plānā (2. attēls).

Krogs iezīmēts arī J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas – Tērbatas ceļa kartē (3. attēls), taču nosaukts kā Inciemam piederošs Tīsa krogs (Thies krug unter Intzeem).[2] 

1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Turaidas pilsmuižai pieder divi krogi – viens pie pils baznīcas, otrs – pie lielceļa aiz Inciema. Tālāk, pilsmuižas zemnieksētu inventāra apraksta sadaļā, norādīts, ka Daniela krodzinieks ir vācu vīrs (4. attēls).[3]

Daniela krogs iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (5. attēls).[4] Vēlāk tas attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[5] un 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (6. attēls), kur jau redzam norādi par Daniela pusmuižas pastāvēšanu.[6]

1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Turaidas pilsmuižā darbojas divi krogi – Šveices krogs (Schweizerkrug), kura nomnieks L. Pētersons (L. Peterson) un Daniela pusmuižas Daniela krogs (Danielkrug) ar nomnieku G. Kurmi (G. Kurm).[7]

Daniela krogs pieminēts 1894. gadā laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” publicētā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sarīkotā “ekspedīcijas ceļojuma” aprakstā:

“Muzejā krājumi nevar rasties bez sevišķiem pūliņiem un izdevumiem. Še jānāk visai tautai palīgā. Rīgas Latv. Biedr. Zinību komisija no savas puses izrīkoja šovasar ekspedīciju. Ekspedīcija sastāvēja no trim locekļiem. Viņai pa vasaras brīvlaiku vajadzēja apceļot Vidzemes latviešu daļu. (..)

19. jūnija rītā, pilnīgi noguruši un nogājušies, nonācām pie Turaidas Daniela kroga. Še gribējām atpūsties. Tomēr krodzinieks atvainojās, ka viņam neesot ne siena, ne arī salmu, kur mums gulēt; arī no ēdamām vielām viņam nekas neesot pie rokas. Tā tad pilnīgi noguruši devāmies uz kādu versti attālo Inciema muižas krodziņu. Še atradām, lai gan vienkāršu, tomēr itin piemīlīgu mājas vietu.”[8]

1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[9] Domājams, tiek slēgts arī Daniela krogs, kas gan vēl iezīmēts ap 1900. gadu sastādītajā Lēdurgas–Turaidas draudzes kartē (7. attēls), bet vairs nav norādīts kā krogs Turaidas pilsmuižas 1903.–1905. gada plānā (8. attēls).[10] Arī 1915. gadā iespiestajā 1907. gada uzmērījuma Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē, kuru var uzskatīt par visai precīzu sava laika situācijas attēlotāju, nav ne Daniela kroga nosaukuma, ne simbola[11], bet Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatā” lasām, ka Turaidas pilsmuižā darbojas Šveices mājas krogs, kur krodzinieks Augusts Reimpeters, bet bijušais Daniela krogs ar zemes gabalu iznomāts kādam Salaknin.[12]]

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.

Turaidas muižas sadalīšanas lietā glabājas ap 1922. g. sastādīts Zemes ierīcības projekta apraksts, kurā citu īpašumu vidū ar Nr. 85F nodalīta “jaunsaimniecība ar kroga drupām” 10,84ha platībā. To, ka domātas ir tieši Daniela kroga drupas redzam pēc tajā pašā lietā atrodamā zemes sadalīšanas projekta plāna (9. attēls) ar norādītu attiecīgo zemes gabala numuru un platību. Plāns izgatavots pārzīmējot Turaidas pilsmuižas 1903.–1905. gada plānu un Daniela kroga ēkas tajā pārsvītrotas, kas nozīmē, ka tās nav lietojamas.[13]

Pasaules kara vai Brīvības cīņu laikā sagrautā kroga drupas daļēji tiek nojauktas, daļēji izmantotas jaunsaimniecības ēku būvei.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Daniela krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. 17. gadsimta avotos minētais Daniela krogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka. Līdz 20. gadsimta 20.-tajiem gadiem pastāvējušo ēku precīzi datēt nav iespējams. Domājams, tā celta 19. gadsimta I pusē vai vidū, kad muižnieki, vadoties no atziņas, ka ilgmūžīgo akmens ēku celtniecībā ieguldītie līdzekļi ar laiku atmaksājas, krogus ēkas sāka celt mūra konstrukcijā.

Ēka bija celta kā lielceļam paralēla garenbūve, domājams, laukakmeņu mūra vai mūra/koka konstrukcijā. Krogam bijusi viena vai divas gareniski pievienotas stadulas.

Tā kā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un nav izdevies iegūt kroga vēsturiskās fotogrāfijas vai citus attēlus, nav zināms nedz tās ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.

LITERATŪRA UN AVOTI

1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 20.lpp.
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 9.o.p. (60.) lapa.
3 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 662., 670. lapa.
4 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
5 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
6 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 16. lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
8 Pa Vidzemi // Baltijas Vēstnesis. – 1894. – Nr. 189. – 23. augusts. Skatīts: periodika.lv
9 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
10 LVVA 1679.f., 194. apr., 112. lieta.
11 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
12 9 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 292.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
13 LVVA 1679. f., 172. apr., 1472. lieta.

Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.